Inga Karpova
Marta sākumā Valkas novada pašvaldība saņēmusi ilggadējās Valkas novadpētniecības muzeja direktores Meldras Cimdiņas iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā amata. Viņa muzeju vadīja 30 gadus. Tas nozīmē, ka novada pašvaldībai būs jāizsludina konkurss, lai izraudzītos jaunu muzeja direktoru.
Lai noskaidrotu aiziešanas iemeslu, šonedēļ “Ziemeļlatvija” sazinājās ar M. Cimdiņu. Viņa kā aiziešanas iemeslu min vēlmi doties pensijā.
“Jau pirms diviem gadiem varēju aiziet pelnītā atpūtā, taču bija “Covid-19” pandēmijas laiks, negribējās tā visu pamest. Tagad viss ir nokārtojies. Muzejā strādāju kopš 1975. gada, bet direktores amatā – kopš 1993. gada. Ir pienācis laiks pieņemt šādu lēmumu, jo tam kādu reizi tāpat bija jānotiek. Nav ko vilkt garumā. No darba aiziešu ar labi padarīta darba sajūtu,” atzīst M. Cimdiņa.
“Ziemeļlatvija” interesējās, vai muzeja direktore no sava kolektīva saredz potenciālo muzeja direktora amata kandidātu.
“Godīgi teikšu, ka neesmu par to domājusi. Novada pašvaldība izsludinās konkursu, un tad jau visi, kuri gribēs pretendēt uz šo vietu, varēs pieteikties. Es šajā amatā vēl strādāšu līdz marta beigām. Jaunajam direktoram novēlu veiksmi, izturību, varbūt nedaudz “biezāku ādu” kā man,” atklāj M. Cimdiņa.
Pēdējā laikā muzeja darbinieki ir uzsākuši krājumu pārvietošanu uz bijušo sporta skolas ēku Semināra ielā 27A. Šajā ēkā jau ir iekārtota interesanta ekspozīcija par dzīvi un sadzīvi padomju laikā.
“Pēc krājuma pārvietošanas muzeja ēkā vajadzētu pārplānot telpas, lai tās pielāgotu jaunām funkcijām. Tas būtu jādara jaunajam vadītājam,” spriež M. Cimdiņa.
“Ziemeļlatvija” jautāja, kas sagaida muzeja otru ēku, kur ir maizes krāsns un no muzeja krājuma izvietoti dažādi senie latviešu darbarīki un citi eksponāti. M. Cimdiņa skaidro, ka šī ēka ir paredzēta nojaukšanai, jo tai nolietojums ir vairāk nekā 90 procenti.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka muzejā ir apskatāma interaktīvā ekspozīcija “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis”. Tā veidota kā stāsts par sabiedriski politiskajiem notikumiem Valkā no 1914. līdz 1920. gadam, kad latvieši, tāpat kā citas tautas, 1918. gadā piepildīja sapni par savu valsti. Īpaši akcentēti Latvijas valsts organizēšanas priekšdarbi un Ziemeļlatvijas brigādes veidošana Valkā. Šo ekspozīciju atklāja 2017. gada 2. decembrī Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros par godu Latviešu pagaidu nacionālās padomes simtgadei.
Muzejā ir apskatāma arī ekspozīcija “Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs un tā audzēkņu kultūrizglītojošā darbība. 19. gs. vidus – 20. gs. sākums”. Tā iepazīstina ar Valkas – Lugažu novada vēsturi (18. gs. beigas – 20. gs. sākums), ar pedagoga, latviešu koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes (1814–1881) darbību, ar viņa vadīto skolotāju semināru un audzēkņu gaitām.
Uz jautājumu, kurš turpmāk kops brīnišķīgo rožu dobi, kas izveidota muzeja ēkas priekšā, M. Cimdiņa atbild: “Gan jau atradīsies jauns kopējs. Nekad jau nepaliek tukša vieta.”
Reklāma