Aizķeršanās lielveikalā

Pašapkalpošanās kases veikalos vairs nav nekas jauns. Daļa joprojām me­t tām līkumu, bet citi labprāt izmanto. Esmu starp tiem, kuri pie pašapkalpošanās kasēm dodas tikai tādā gadījumā, ja nav citu variantu.

Vienmēr aizmirstas, ja dienas otrajā pusē pēc pulksten 18 dodies uz lielveikalu, tad iespējamība, ka darbosies kāda kase ar pārdevēju, ir visai niecīga.

Tā viendien vakara stundā sanāca iegriezties veikalā “Maxima” kādā no kaimiņu novadiem. Ar domu – ātri ieskriešu veikalā. Izskrienu veikalu, salasu groziņā to, kas vajadzīgs, un dodos uz kasi. Pārdevēju nav, pie pašapkalpošanās kasēm vairāki cilvēki. Dodos pie brīvas pašapkalpošanās kases. Sākumā viss iet labi, bez aizķeršanās, uzmetu aci ekrānam – kaut kas nav riktīgi, akcijas precēm virtuālajā čekā pilnā cena. Saucu palīgā konsultanti. Viņa ātri vien kļūdu novērš un nosaka – labi, ka pamanījāt, jo mēdz gadīties, ka sistēmā visi kodi nav ievadīti. Labi, turpinu skenēt produktus tālāk, un atkal tas pats. Jau kļūst neērti otrreiz saukt to pašu darbinieci. Saku viņai, lai parāda, kas man jāspiež, lai pati varu novērst šādas kļūdas. Viņa atbild, ka šobrīd to var izdarīt tikai veikala darbinieki. Ļoti jauki, tad jau sanāk, ka parastais pircējs tik un tā nevar pareizi (lai beigās nebūtu pārmaksājis) un bez palīdzības iepirkties pie šādām kastēm. Un cik ir tādu pircēju, kas nepamana, noskenē produktus, samaksā un dodas uz mājām? Tikai tad ieskatās čekā un brīnās – neko daudz neņēmu, bet summa, ko samaksāju, ir pārāk liela.

Tieši tas arī mani mulsina, jo ne vienmēr cilvēkam ir laiks, lai vilktu ar pirkstu līdzi ekrānam, kāda cenu zīme uzrādīta pie produkta veikala plauktā un kādu to nolasa modernie aparāti.

Tāpēc pilnībā varu saprast katru, kas nākamajā reizē izvēlas tomēr iepirkties pie kases, kur pretī ir pārdevējs, kas visas problēmas atrisina pats.

Jāmin, ka iepirkšanās pie pašapkalpošanās aparātiem tobrīd gāja gausi ne man vienai. Tajā pašā brīdī veikala darbiniece konsultante mierīgi sēdēja krēslā, skatījās savā ekrānā. Atļaušos pavīpsnāt – ar tādu sajūtu, lai tie cilvēki mokās ar iepirkšanos, lai paši mācās, jo neba viņiem kur jāsteidzas, ja vakarā atnākuši uz veikalu.

Pretstatā šim citā veikalā ir gadījies novērot citu situāciju. Iespējams, vadība ir vēlējusies ietaupīt uz apkalpojošā personāla rēķina, jo pārdevējam pie kases bija jādara burtiski divu cilvēku darbs – jāapkalpo pircēji un jāsteidz palīgā tiem, kam gadījusies kāda aizķeršanās pašapkalpošanās kasē.

Pat ja visu esi izdarījis veiksmīgi, ir gadījumi, ka atsevišķos veikalos no pašapkalpošanās kases prom nemaz nevar doties, kamēr tevi ar savu aci nav “noskenējis” veikala darbinieks. Proti, ja iepirkumu grozā ir bijis kāds alkoholiskais dzēriens, noskan pīkstiens, pēc laika pienāk kāds darbinieks un ar savu visvarošo roku kases aparātam apstiprina – persona ir pilngadīga. Šis mulsina ne pa jokam, jo pēc šāda signāla burtiski viss veikals zina – ā, tu pērc alkoholu!

Saka, ka pašapkalpošanās kases ir mūsu nākotne un pircējiem būs vien jāmācās ar tām darboties, bet man nepavisam netīk šāds scenārijs.