Modes lietas

Veikalā satieku kādu mammu, kura ar sarakstu rokās starp kancelejas preču plauktiem meklē lietas, kas jāsagādā bērniem jaunā mācību gada uzsākšanai, kas nebūt vairs nav aiz kalniem.

Tāda sajūta, ka šobrīd vecāki iedalās trīs kategorijās – jau iepērkas skolai; plāno, kas būs jāpērk; skolas laiks vēl tālu, nav ko steigties.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, daudzviet publiskajā telpā izskan, ka vienā vai otrā pašvaldībā vai kādās biedrībās tiek piedāvāts atbalsts mācību gada uzsākšanai trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm. Nereti šis atbalsts ir paredzēts mācību piederumu iegādei kancelejas preču veikalos vai grāmatnīcās, ja to izsniedz dāvanu kartes formā. Taču rakstāmpiederumus un penāļus ir krietni vieglāk sagādāt, nekā apģērbt skolēnu, tāpēc šādu atbalstu vērtīgāk būtu izsniegt pabalstu vai dāvanu kartes veidā kādā apģērbu veikalā.

Tieši jauna apģērba iegāde vecākiem sagādā lielākās galvassāpes. Lai ietaupītu laiku, daudzi vecāki iepērkas internetā, viņu vidū arī es, bet arī tas mūsdienās ir liels izaicinājums, jo var gadīties, ka esi pasūtījis “nestilīgu” apģērbu un bērns to nepakam nevilks mugurā. Lai gan bildē ir redzējis un devis savu piekrišanu, atverot iepakojumu, apģērbs var izrādīties negaumīgs.

Protams, bērnam ir jādod iespēja pašam izvēlēties, ko vilkt mugurā, kas viņam būs ērtāks, bet ievirzi uz izvēli, vienalga, dod vecāki un viņu rocība. Tāpat šo fenomenu – stilīgs vai nestilīgs nosaka viņu vienaudži, kas viens otru redz un vērtē pēc tā, kādas firmas apģērbs un apavi ir citam mugurā. Taču var gadīties arī pretēji – pat tad, ja tev kājās ir dārgi firmas apavi, tu vari būt nestilīgs, jo visi pārējie par tādu zīmolu neko nav dzirdējuši, zina tikai vienu vai divus zīmolus (varat nojaust, kurus es domāju).

Laikam esmu gaužām nemoderna, bet man tas jaunatnes stils – oversize stila hūdiji, sporta bikses ar platām starām šķiet pārāk garlaicīgs. Iziešanai ielās tas, protams, der, bet, domājot par skolas apģērbu, ne visai. Mode apmetusi riņķi – atceros, ka arī manā skolas dzīvē bija laiks, kad tā saucamās kļošas bija modē un tādās staigāja lielākā daļa.

Agrāk vispār par tādām lietām – kas šobrīd ir modē, slaveni vai neslaveni zīmoli – nedomāju un nepievērsu uzmanību, taču, kopš man ir skolēns, uz to visu raugos citādāk.

Tāpēc ar baltu skaudību vienmēr klausos māsīcas stāstītajā, ka viņai bērni mācās skolā, kur visi ir vienādi – staigā skolas formās. Šādu apģērbu nēsāšana rada komandas izjūtu un saliedētību, vieno bērnus kā kolektīvu, jo viņi jūtas piederīgi savai skolai. Tas gan ir Īrijā, bet arī Latvijā ir izglītības iestādes, kurās nēsā skolas formas.

Saprotams, ka ikviens vēlas būt individualitāte, katrs ar kaut ko atšķirties pārējo vidū, taču, vai tās būs zināšanas, godalgotas vietas mācību olimpiādēs vai firmīgākais apģērbs klasē, tas viss būs atkarīgs ne tikai no viņa paša.