Cilvēkam ir jāmācās mūža garumā jeb kā seniori cenšas neatpalikt datorprasmēs

Mūsdienās nav pat vairs iedomājama dzīve bez datora ar interneta pieslēgumu un viedtālruņa, kas daudziem nereti aizvieto pat datoru. Taču starp mums dzīvo cilvēki, galvenokārt gan seniori, kuri no datora un viedtālruņa, ja var tā teikt, bēg kā velns no uguns.

Visi gan nav vienā maisā bāžami. Proti, ir seniori, kuri pašmācības ceļā ielauzušies datorgudrībās, kā arī meklē iespējas savā pašvaldībā apmeklēt datorkursus vai palīgus, kā savas zināšanas nostiprināt un iemācīties jaunas lietas. Taču ir arī tādi, kuri itin labi iztiek bez šīm datorprasmēm, pielāgojoties situācijai un meklējot palīdzību pie tuviniekiem, vietējās bibliotēkās vai novada pašvaldības Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros (VPVKAC). Pēdējos gados šo centru tīkls ir strauji paplašinājies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā publiski pieejamā informācija vēsta, ka patlaban VPVKAC darbojas Latvijas 35 pašvaldībās, kopā – 215 vietās. Jāpiebilst, ka pēc 2021. gadā notikušās Administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir 43 vietējās pašvaldības.

Lai noskaidrotu, kādas iespējas senioriem ir apgūt datorprasmes otrā mazākajā Latvijas pašvaldībā – Valkas novadā – “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja ne tikai novada pašvaldības institūciju speciālistus, bet arī iztaujāja pensionārus.

Latvijā nav likuma par pensionāru bezmaksas apmācību datorprasmēs

Pēc Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas rīcībā esošās informācijas, uz 29. maiju Valkas novadā ir deklarējušies 8415 iedzīvotāji. No tiem vecuma grupā 70 gadi un vecāki – 1468. Saistoši bija noskaidrot tieši šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaitu, jo pieļaujami, ka jaunāki prot ieslēgt datoru, sameklēt sev nepieciešamo informāciju un vismaz savā internetbankā samaksāt rēķinus. Taču ir vēl kāda būtiska lieta – vai Latvijā pašvaldībām ir pienākums pensionārus datorprasmēs apmācīt bez maksas?

Izdevuma “Latvijas Avīze” 7. maija publikācijā “Seniors un dators. Draugi vai ienaidnieki? Vai pašvaldībai ir pienākums apmācīt pensionārus datorprasmēs bez maksas?” skaidrots, ka mūsu valstī nav likumos vai kā citādi noteikts, ka pensionāri būtu bez maksas jāapmāca apieties ar datoru.

“Pensionāru apmācība ir pašvaldību labas gribas un iespēju jautājums. Tāpat ir dažādas Eiropas fondu programmas, uzņēmumu un iestāžu projekti un akcijas, kuru ietvaros var apgūt datorprasmes,” publikācijas autoram Artim Drēziņam saka Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis. Lai pētītu šo tēmu, A. Drēziņš bija devies uz Jelgavu, kur apmeklēja arī Jelgavas Pilsētas bibliotēku. Tās direktores vietniece metodiskajā darbā Linda Langenfelde stāstījusi: “Izskatīju visus bibliotēku nozares normatīvos aktus. Nevienā no tiem nav ietverts nosacījums, ka bibliotēkās ir jārīko datorkursi senioriem. Par maksu vispār nekur nav minēts. Latvijā bibliotēkās dažādām bibliotēkas lietotāju grupām tiek piedāvātas praktiskās nodarbības datorlietošanas prasmju stiprināšanā un individuālas konsultācijas. Bibliotēkas saprot, ka tām jāsniedz viss iespējamais atbalsts informācijpratībā un medijpratībā, tāpēc piedāvā dažādas aktivitātes.”

Bibliotēkas sniedz nozīmīgu artavu senioru izglītošanā

Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktores vietnieces D. Langenfeldes teiktajam piekrīt arī Valkas novada Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre – metodiķe Aija Rudīte. Viņa kopā ar kolēģi Diānu Grasi aizvadītā gada vasarā apmācīja senioru grupu neformālās izglītības programmā “Digitālo pakalpojumu izmantošana ikdienas dzīves situāciju risināšanā”. Šajā programmā iesaistījās Valkas novada pašvaldība, bet bibliotēka to īstenoja. A. Rudīte stāsta, ka šī projekta ietvaros seniori apguva zināšanas, lai paši varētu rīkoties ar internetbanku, izmantot elektronisko parakstu, pārvaldīt savu e-pastu.

“Balstoties uz šīm tēmām, izveidojām savu mācību programmu par to, ko senioriem stāstīsim un rādīsim praktiski, lai viņi apgūtu šīs nepieciešamās zināšanas. Izsludinot pieteikšanos, ievietojām informāciju gan reģionālajā laikrakstā “Ziemeļlatvija”, gan novada pašvaldības informatīvajos rīkos, gan sociālajos medijos un arī izveidojām afišas. Interese bija. Viss tik labi sanāca, ka pieteicās mūsu tehniskajām iespējām atbilstošs interesentu skaits. Lai apgūtu šīs zināšanas, ir nepieciešami datori. Mūsu bibliotēkā nav ne mācību klases, ne arī tāds tehniskais aprīkojums. Daži portatīvie datori bija pašiem, bet trūkstošos uz mācību laiku aizdeva novada pašvaldība. Pašlaik bibliotēkā ir pieejami pieci publiskie stacionārie datori, kas iegādāti 2015. gadā no pašvaldības īstenotā projekta par publisko interneta punktu pieejamību bibliotēkās,” stāsta pasniedzēja.

Savukārt 2023. gada novembrī bibliotēka organizēja individuālas bezmaksas datorprasmju apmācības – pusotru stundu garas nodarbības reizi nedēļā. To laikā katram interesentam bija iespēja apgūt sev nepieciešamās pamatzināšanas – informācijas meklēšanu internetā, e-pasta un internetbankas lietošanu, kā arī ar datoru saistītas prasmes pēc katra apmeklētāja interesēm. Uz šīm nodarbībām kāds arī ieradies ar savu portatīvo datoru.

“Vasarā notiekošajos kursos atklājās, ka dalībniekiem ir dažāds priekšzināšanu līmenis un iemaņas darbā ar datoru. Līdz ar to darbošanās vairākiem interesentiem kopā kļūst sarežģītāka – cits netiek līdzi, citam jau kļūst garlaicīgi. Šis bija viens no iemesliem, kāpēc vairāk laika veltījām teorētisko zināšanu apguvei. Taču šajās individuālajās nodarbībās, kurās piedalījās ne vairāk kā divi cilvēki, vairāk darbojāmies praktiski,” skaidro A. Rudīte. Viņa atzīst, ka bibliotēkas apmeklētāji regulāri interesējas par tehniskām lietām, kas saistītas ar datoru. Vienojoties par laiku, bibliotēkas speciālisti strādā individuāli ar ikvienu, kura interesē apgūt datorprasmes.

Arī šogad plānots, ka Valkas novada pašvaldība iesaistīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotā projektā par senioru apmācību datorprasmēs. A. Rudīte lēš, ka, visticamāk, šīs apmācības notiks gada nogalē. No dzirdētā jāsecina, ka vietējā bibliotēka tiešām sniedz nozīmīgu artavu senioru izglītošanā, to uztverot kā sava veida misiju.

Aizvadītajā vasarā Valkas bibliotēkā notikušos neformālās izglītības kursus apmeklēja 76 gadus vecā un sabiedriski aktīvā valcēniete Mārīte Magone. Viņa stāsta, ka jau pirms došanās pensijā bija apguvusi datora lietošanu, bet bijusi vēlme apgūt e-paraksta lietošanu un nostabilizēt jau apgūtās prasmes.

“Tie, kas mācījāmies, nebijām atnākuši kā baltas lapas. Mums visiem jau bija datorprasmju priekšzināšanas. Es visatzinīgākos vārdus varu teikt par abām pasniedzējām – Aiju un Diānu. Abas ir ļoti iejūtīgas, saprotošas un arī pieejamas brīžos, kad nepieciešams saistībā ar datoru iegūt kādu informāciju vai konsultāciju. Ja vien ir tāda iespēja un mūsu bibliotēkā notiek šādi kursi, noteikti tos vajag apmeklēt. Es lietoju gan internetbanku, gan arī viedtālruni. Mans 82 gadus vecais vīrs Raimonds īpašā datorprogrammā “Sibeliuss” raksta pat notis. Viņš vairāk iet dziļāk datorā un izmanto to savās interesēs. Senioru vecumā jebkura mācīšanās ir noderīga, jo vienmēr būs kas jauns, ko apgūt. Ne velti tiek teikts, ka cilvēkam jāmācās mūža garumā.”

Baidās pat datorpeli paņemt rokās

Savukārt Valkas novada pašvaldības VPVKAC vadītāja Baiba Vorobjeva atzīst, ka tie apmeklētāji seniori, kas vēršas klientu apkalpošanas centrā, ir lielākoties bez jelkādām datorzināšanām un viņiem nav arī tuvu radinieku, kas varētu palīdzēt.

“Viņi baidās pat datorpeli paņemt rokā. Kam ir veselības problēmas, piemēram, trīc rokas, viņi pat nespēj šo peli kontrolēt. Šiem apmeklētājiem mēs palīdzam veikt bankas maksājumus, bet iesniegt gada ienākumu deklarācijas palīdzam tiem senioriem, kuri saņem Igaunijas maksāto pensiju. Ne vienam no viņiem nav šīs prasmes darboties ar datoru. Lai ielogotos elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, nepieciešami savi autorizācijas rīki – internetbanka vai e-paraksts. Daudzi neko nezina par šiem rīkiem un pirmo reizi par tādiem dzird. Daudziem senioriem šķiet, ja viņam ir bankas maksājumu karte, tad tā derēs arī internetbankai. Mūsu apmeklētājiem senioriem izpratnes par šīm digitālajām lietām tik tiešām nav. Taču savu atbalstu sniedz arī bibliotēka, kas seniorus apmāca datorprasmēs. Daļa senioru ir apguvusi šīs zināšanas, bet pie mums ierodas tiešām tie, kuriem vispār nav šo prasmju. Ir arī tādi, kuriem, atnākot un skatoties, kā darbojamies pie datora, rodas vēlme iemācīties. Mēs arī piedāvājam iespēju pašam mēģināt padarboties. Pirmajā reizē lielākoties visi ir atturīgi. Taču kad pārvar šīs bailes un pats mēģina darboties, protams, bet viss tas notiek lēni un laikietilpīgi,” atzīst B. Vorobjeva.

Viena no klientu apkalpošanas centra apmeklētājām ir gandrīz 81 gadu vecā valcēniete Ludmila Gorbunova. Viņai katru gadu jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, jo saņem gan Latvijas, gan Igaunijas maksātās pensijas. Seniore slavē šī centra darbinieces, kuras vienmēr laipni paskaidro un palīdz nokārtot visus nepieciešamos dokumentus. Ludmila lieto tā saucamo podziņtelefonu, jo viņai galvenais ir piezvanīt, saņemt īsziņas un tās izlasīt. Pensionāre atzīst, ka baidās no šīm datorlietām, tāpēc nemaz nemēģina tās apgūt. Taču viņai tuvinieki iemācījuši lietot interaktīvo televīziju, un pat pieslēgties YouTube.com kanālam, kurā skatīties izzinošus raidījumus par dārzkopību.

Digitalizācijas laikmetā senioriem ir jāizdzīvo

“Ja jau mēs ejam uz digitalizāciju, senioriem ir jāapgūst datorprasmes. Pasta nodaļas un bankas tiek likvidētas, bet kaut kā taču mums ir jāizdzīvo,” ir pārliecināta 84 gadus vecā valcēniete Daina Večka. Viņa 90. gadu beigās, kad parādījās pirmie datori, sāka spēlēt tolaik populāro kāršu spēli. Soli pa solim, un radusies interese apgūt ko vairāk. Kopā ar draudzeni 60 gadu vecumā devušās uz kursiem pie Rolanda Rastaka. Daina smejas, ka no datora nav jābaidās, jo “tas stāv uz vietas un nekož. Reizēm gan gribas tam iespert ar kāju”.

Daina atzīst, ka viņai dzīvē ļoti noderējušas šīs datorprasmes, tikai pašreiz ir grūtāk, jo radušās problēmas ar redzi. Taču, ņemot talkā lupu, spēj lietot gan kodu kalkulatoru, gan izlasīt ziņu virsrakstus un apmeklēt ziņu portālus.

Uzziņai

Grib apgūt jaunas prasmes

Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem plāno apgūt jaunas zināšanas un prasmes, no kuriem daži pauduši apņemšanos tās apgūt vairākās jomās. Tā liecina mācību centra “Baltijas datoru akadēmija” un pētījumu aģentūras “Norstat” pagājušā gada septembrī veiktā aptauja. Apņemšanos izglītoties visbiežāk pauduši gados jauni iedzīvotāji, bet no senioriem virs 60 gadu vecuma to apliecinājuši 36% aptaujāto. Kā liecina aptaujas dati, 26% iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12% plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8% – apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas prasmes, vēl tikpat – pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa – kiberdrošību. Aptauja notika augustā un septembrī, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.

“Latvijas Avīzes” žurnālists kopā ar 79 gadus vecu senioru pavada laiku pie datora

Pētot tēmu un gatavojot publikāciju par senioru datorprasmēm, izdevuma “Latvijas Avīze” žurnālists Artis Drēziņš devās uz Jelgavu. Viņš kopā ar 79 gadus veco jelgavnieku, pensionēto virpotāju Albertu Sirmuli pāris stundas pavadīja pie datora, kā arī uzklausīja seniora stāstu, kā viņš apguvis un joprojām cenšas apgūt jaunas datorprasmes.

Žurnālists A. Drēziņs raksta, ka A. Sirmulis savā dzīvoklī uzmeistarojis celtniecības urbīšu asināmo aparātu, ņemot par pamatu virpotāja rokasgrāmatu. Grāmatā pat atradis kļūdu. Pensionāram patīk precizitāte, viņš vēlas visu kārtīgi saprast. Acīmredzot ar tādu piegājienu pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis arī apgūt datora lietošanas prasmes. Bet dators nav virpa, un arī cienījamos gados apgūt ko principiāli jaunu nav viegli.

Pavadot pie datora pāris stundas kopā ar Albertu, A. Drēziņš pārsteigts secina, ka seniors pat prot atsevišķas tādas lietas, ko neprot pats žurnālists. Taču diemžēl Alberts nezina vai nespēj atcerēties vai saprast citas vairākas elementāras lietas un apjūk vienkāršās situācijās.

Alberts stāsta, ka pirms desmit gadiem iemācījies datorā atrast, meklēt un klausīties Latvijas Radio raidījumu arhīvu, bet laime ilgusi tikai trīs mēnešus, jo parādījies, kā viņš saka, jauns slieksnis, kas datorā jāpārvar, lai piekļūtu arhīvam, bet viņš to nemācējis. Nebijis neviena, kas viņam to parāda. Pašam sava datora Albertam nav – viņš pie tā piekļūst bibliotēkā. Datorkonsultanti bibliotēkās ne vienmēr esot pieejami. Ar vienu viņš vispār negribot komunicēt, jo tas uz viņu esot kliedzis, kad seniors kaut ko nesapratis. Alberts joprojām lieto podziņtelefonu – arī tas neuzlabo viņa iemaņas rīkoties ar datoru. Alberts iemācījies datorā aplūkot savu bankas kontu un samaksāt namu pārvaldei par dzīvokli, bet to ierādījis bankas darbinieks, nevis bibliotēkas speciālisti. To dzīve piespiedusi pensionāram izdarīt, jo viņa banka skaidru naudu pieņemot un rēķinus apmaksājot tikai Rīgā, turklāt par papildu samaksu. Tagad Alberta mērķis ir iemācīties līdzīgi samaksāt arī par elektrību, kā arī atrast nepieciešamo informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu sarakstu, lētākās viesnīcas Latvijas pilsētās.

Pavadot laiku kopā, žurnālists A. Drēziņš ar jelgavnieku Albertu pieteikušies individuālajām konsultācijām. Tās nodrošināja Jelgavas pilsētas bibliotēka apkalpošanas speciālista Rūdolfa Parakeviča vadībā pusotras stundas garumā.

Sākums bija raits. Alberts nolēma sameklēt lētāko viesnīcu Talsos. Droši ieslēdza datoru. Kur un kā jāmeklē? Konsultants Rūdolfs Parakevičs teica, ka jāaktivizē interneta pārlūks un automātiski parādīsies meklētājprogrammas “Google” lodziņš. “Kāpēc tieši gugle?” jautāja Alberts. “Tāpēc, ka tā ir plašākā un biežāk lietotā vieta, kur meklēt,” atbildēja Rūdolfs. Tad vēl Alberts jautāja, kur tieši un kas jāraksta, lieliem vai maziem burtiem, ar vai bez garumzīmēm. Rūdolfs pacietīgi skaidroja, bet tad negaidīti dators pajautāja, vai piekrist vai noraidīt sīkfailus. “Kāds man sakars ar šiem sīkfailiem, ko no manis grib, manus datus?” jautāja Alberts. Rūdolfs nomierināja, ka var gan piekrist, gan noraidīt – no tā Albertam nekas nemainīšoties un slikts nenotikšot. Uz ekrāna parādījās Talsu viesnīcu saraksts, Rūdolfs skaidroja, kur ir sponsorētā informācija un kur patiešām var redzēt lētākās viesnīcas un to cenas. Ar to Alberts labi tika galā, bet viņš arī gribēja redzēt pilsētas karti un viesnīcu atrašanās vietu uz tās. Rūdolfs parādīja, kā šo karti dabūt uz ekrāna. Visas darbības Alberts veica pats. Tad Alberts gribēja Talsu karti ne tikai ar viesnīcu atrašanās vietu, bet arī ar cenām pie tām. Te nu Rūdolfam vajadzēja pieslēgties, jo tas nemaz nebija tik viegli panākams. Pēc tam Alberts gribēja uzzināt cenas konkrētām viesnīcām konkrētās dienās. Rūdolfs pateica, kā atrast kalendāru un to salāgot ar viesnīcām. To Alberts paveica. Viesnīcas meklēšanai Alberts patērēja 50 minūtes. Seniors samērā veikli rīkojās ar klaviatūru un īpaši ar datorpeli. Kad bija atradis vajadzīgo informāciju, bez priekšā teikšanas ar datorpeli to iezīmēja un izdrukāja uz papīra.

Līdzīgi Albertam veicās ar informācijas meklēšanu par sabiedrisko transportu no Jelgavas uz Talsiem. Cik var saprast, senioram kā tehniskam cilvēkam ir skaidrs, kā darbojas ar roku satveramas, aptaustāmas vai saredzamas ierīces – klaviatūra, datorpele, datora ekrāns. Daudz mazāka izpratne ir par to, kā darbojas pats dators, kā tajā rodas informācija un attēli, kā tas viss strukturizējas, kā strādā internets un programmas. Tad arī rodas naivi jautājumi, piemēram: “Vai informāciju guglē man gatavo cilvēks?” Vai arī bailes izpaust personīgu informāciju, kad dators kaut ko pavaicā. Vai neizpratne, kādiem burtiem kādā valodā jāmeklē informācija. Vai dusmas, kad pieprasījuma lodziņā uzrakstīta precīza vēlme, bet dators uzdod visādus jautājumus vai sniedz neprecīzu informāciju. Arī jauni un modernās tehnoloģijas apguvuši ļaudis bieži apmulst un netiek galā vai tiek galā ar milzu saspringumu pat ar valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem, tā ka par Alberta Sirmuļa vai citu senioru jautājumiem un vēlmēm nebrīnīsimies un nesmiesimies. Novērtēsim viņa cenšanos un vēlmi sadraudzēties ar datoru un internetu.

APTAUJA: https://poll.app.do/ka-vecakajai-paaudzei-palidzet-apgut-datorprasmes

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”.