Saimniekot bioloģiski – kādam izaicinājumu, citam jaunu iespēju laiks

Mūspuses patērētāju un ražotāju vidū domas dalās, vai pieprasījums pēc bioloģiski ražotiem pārtikas produktiem pieaug vai tomēr sarūk. Uzrunājot vairākus mūspuses bioloģiskās pārtikas ražotājus, iezīmējas aina, – lai spētu konkurēt, daudz kas tomēr ir atkarīgs no tā, kā savu produkciju mēģina pozicionēt bioloģiskās pārtikas un pārtikas tirgū kopumā. Cik stabili viņi jūtas savā nozarē. Pieredzē ir gatavi dalīties vairāki lauksaimnieki un uzņēmēji.

Kādreiz saimniekot bioloģiski bija vienkāršāk un vieglāk, tagad parādās arvien vairāk klupšanas akmeņu, uz kuriem laikrakstam norādījis ne viens vien lauksaimnieks. “Pieprasījums pēc produkcijas ir sarucis. Bet tajā pašā laikā sertifikācijas pakalpojumu maksas cenrādis ir krietni paaugstinājies. Arī prasības, kas jāizpilda bioloģiskās lauksaimniecības censoņiem līdz ar jauno plānošanas periodu, ir pieaugušas,” kopējo ainu iezīmē Palsmanes pagasta “Kalnagrīvas” saimniece Sarmīte Mašina, kurai bioloģiskās saimniecības sertifikāts ir kopš 2004. gada un Smiltenes novadā saimniecība atpazīstama ar plašo produktu klāstu, ko iecienījuši veselīgas pārtikas patērētāji visā Latvijā. Lai gan šobrīd viņa turpina strādāt kā līdz šim, situācija ir skaudra un sāpīga, tāpēc jautājums, cik ilgi tā varēs turpināt, paliek neatbildēts.

Saimniecību pārveidot par bioloģisko nevar vienā dienā, nedēļā vai gadā. Lai saimniecība iegūtu bioloģiskās saimniecības nosaukumu, ir jāiziet vairāki posmi: vispirms ir jāatsakās saimniecībā lietot jebkādus pesticīdus un minerālmēslus, nākamais solis – jāiesniedz pieteikums sertifikācijai vienā no divām bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijām, tad jāiztur pārbaudes laiks un jāiegūst sertifikāts. Bet ar to vien viss nebeidzas. Lai nezaudētu bioloģiskās lauksaimniecības statusu, ir jāturpina arī turpmāk saimniekot saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

Ražo unikālus produktus

Par to, ka bioloģiski audzētai pārtikai ir nākotne, pārliecināta Elīna Seleviča, kura izveidojusi zīmolu “LIO Superfood”, tas atpazīstams ar augstvērtīgu auksti kaltētu produktu radīšanu, kuru izejvielas iegādātas no bioloģiskajām saimniecībām visā Latvijā. “LIO Superfood” ražotne atrodas Trapenes pagastā. Proti, bioloģiski audzēti augļi, dārzeņi un ogas tiek pārstrādātas pulveros, kuru pielietojums ir ļoti plašs, sākot no mērcēm, salātiem, zupām, kūkām, kēksiņiem, desertiem, smūtijiem, jogurtiem, putrām, var izmantot kā dabīgu krāsvielu vai kā vitamīniem bagātu, dabisku uztura bagātinātāju.

“Pieprasījums pēc bioloģiskas izcelsmes produktiem ir stabils. Īpaši izjūtam to, ka šāda produkcija ir ļoti pieprasīta veģetāriešu un vegānu vidū, kas īpaši aizdomājas par veselīgu uzturu. Attīstot mūsu produktus, tika piesaistīti pārtikas tehnoloģiju zinātnieki, lai radītu maksimāli veselīgus, viegli lietojamus un ērti uzglabājamus produktus. Strādājam, lai sasniegtu savus mērķus un turpinātu attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, kas atbilst visprasīgāko klientu vajadzībām,” uzsver Elīna, kuru droši var raksturot kā veselīgu ēdienu entuziasti, kura iedvesmu jauniem produktiem meklē ceļojumos garšu pasaulē.

“Mūsu misija ir padarīt veselīgu uzturu ikdienā viegli baudāmu. Ar aukstās kaltēšanas tehnoloģiju mēs radām produktus, kas ir dabiski, bez pievienotām mākslīgām piedevām, turklāt tie saglabā svaiga produkta uzturvērtību, garšu, krāsu un aromātu. Mēs rūpīgi izvēlamies savu produktu izejvielas no piegādātājiem, kam, tāpat kā mums, ilgtspēja un ētiska prakse ir vērtības,” pamato “LIO Superfood” komanda.

Sertifikāts nav pats būtiskākais

Ērģemes pagasta ģimenes saimniecība “Indrānu Dārzi” nodarbojas ar vistkopību, audzē ogas un pamazām pievēršas arī dārzeņu audzēšanai. Tur saimnieko Pāvels Mazjarkins un Viktorija Tabakurska. Kā paši saka, dabai draudzīgi, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un piedomājot, ko paši liek galdā un ko piedāvā savam klientu lokam. “Varbūt no malas šķiet maldinoši, taču mums nav bioloģiskās saimniecības sertifikāta. Kādu brīdi esam par to domājuši, jo saimniekojam ekoloģiski un apkārtējai videi nekaitīgi. Iedziļinoties prasībās, tomēr esam atturējušies no lēmuma, lai pretendētu uz bioloģiskās saimniecības statusa iegūšanu. Tāda ir mūsu izvēle, varbūt kaut kad nākotnē,” iesāk Pāvels.

Viņš stāsta, ka šobrīd produkcijas galvenais noieta tirgus ir Rīgā. Tur izveidojies jau zināms klientu loks, kas sekmē to, lai varētu pieturēt salīdzinoši augstu cenu par savu produkciju, ko vietējais pircējs ne vienmēr ir gatavs novērtēt. “Turpinām strādāt, esam izvēlējušies dzīvot un strādāt laukos, uzsākuši savu biznesu, tad jācenšas attaisnot klientu cerības. Pieprasījums pēc lauku olām ir stabils. Produkciju galvenokārt pārdodam Rīgā, bet ir daži kaimiņi no Ērģemes pagasta, kuri regulāri pērk pie mums,” atklāj Pāvels un piebilst, ka daudz kam jau iziets cauri, pārāk daudz ieguldīts, lai tam visam atmestu ar roku.

Saimniecībā šobrīd ir ap 300 dējējvistu. Brīvi turētas vistas dēj neregulāri, līdz ar to bieži vien ir pat olu deficīts. “Ja pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, tad klientiem nākas gaidīt rindā līdz divām nedēļām. Īpaši liels pieprasījums katru gadu ir pirms Lieldienām. Uz Rīgu dodamies reizi nedēļā, lai pārdotu savu produkciju,” atklāj “Indrānu Dārzu” saimnieks un piebilst, ka paplašināties pagaidām neplāno, jo lielākam skaitam mājputnu būtu jādomā par papildu turēšanas vietām, tas šobrīd nav paredzēts. Taču saimniecībā šogad papildu jau esošajam piedāvājumam tiek plānots vairāk izaudzēt dārzeņus – papriku, tomātus un baklažānus. Par tiem īpaši interesējas jau zināmais klientu loks.

“Ģimenes saimniecība ir stabilitāte un garants, ka tas, ko darām, ir priekš sevis. Ir daudz priekšrocību, tostarp ir prieks augt un iepazīt lauku vidu jau no mazotnes. Turamies pie savas zemes, vēlamies audzēt veselīgu pārtiku pirmkārt sev un varbūt citiem, bizness jau ir otršķirīgs, jo neesam liela saimniecība. Galvenais, lai ir lauki, kur atpūsties, ne tikai strādāt,” viņu papildina dzīvesbiedre Viktorija.

Kur iegādāties bioloģisko pārtiku un kā to atpazīt?

Bioloģisko pārtiku var iegādāties ekoveikalos un zemnieku tirdziņos, tiešās pirkšanas kustības pulciņos, pārstrādes uzņēmumos, pie zemniekiem saimniecībās uz vietas, lielveikalos un citos veikalos.

Termini “bioloģisks” un “ekoloģisks” ir līdzvērtīgi un to lietojumu nosaka Eiropas Parlamenta regula. Pazīt īstu bioloģisko pārtiku ir vienkārši. Produkts ir bioloģisks, ja uz produkta iepakojuma ir Eiropas Savienības bioloģiskais marķējums – zaļā ekolapiņa. Ja patērētājs nevar ieraudzīt ekolapiņu, tad var prasīt uzrādīt sertifikātu, kuru izsniegušas kontrolējošās iestādes – sertifikācijas institūcija “Vides Kvalitāte”, VSIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” vai SIA “Sertifikācijas centrs”.

Jāpatur prātā, ka saimniecībām, kuras vēlas sertificēties, jāievēro pārejas periods. Šajā periodā ir jāizmanto bioloģiskās ražošanas metodes, bet iegūtos produktus vēl nedrīkst pārdot kā bioloģiskus.

Saimniecībām, kas iesniegušas pieteikumu sertifikācijai, ir jārēķinās ar kontroles institūcijas inspekcijas vizīti. Tās laikā tiks apraudzīti saimniecības lauki, ražošanas ēkas un aplūkota dokumentācija, vērtēta tās atbilstība un sagatavots kontroles ziņojums. Pēc inspekcijas vizītes kontroles institūcija mēneša laikā pieņem lēmumu par saimniecības atbilstību vai neatbilstību un pievienošanos bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmai.

Gada laikā bioloģisko saimniecību skaits ir sarucis

Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta datiem pašlaik Latvijā darbojas 3908 bioloģiskās saimniecības un uzņēmumi. Salīdzinot ar pērno gadu, šis skaits ir nedaudz sarucis. “Operatoru – bioloģisko saimniecību un uzņēmumu – skaita kritums gada laikā ir aptuveni 12% liels jeb zaudētas 545 saimniecības/uzņēmumi. Pirms gada, 2023. gada sākumā, Latvijā bija reģistrēti 4453 bioloģiskās lauksaimniecības operatori. Pērn oktobrī skaits nokritās līdz 3802. Šogad bioloģisko ražotāju un citu nozarē iesaistīto operatoru skaits neturpina samazināties, jo ir nostabilizējies,” stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

Vienlaikus bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platība proporcionāli nav sarukusi tik strauji (samazinājums par 6%), taču jāņem vērā, ka bioloģiskās lauksaimniecības zemes samazinājums noticis pirmo reizi daudzu gadu garumā. Atbalstam saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem 2022. gadā tika pieteikti 314 114 hektāri bioloģiski sertificētu lauksaimniecības zemju platību, bet gadu vēlāk – 296 122 hektāri. “Platību sarukums ir pretrunā ar pērn decembrī Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānu 2023.–2030. gadam, kura mērķis ir panākt bioloģisko platību pieaugumu, sasniedzot 25% no visām lauksaimniecības zemēm. Bioloģiskās platības pašlaik sasniedz 17% no visas lauksaimniecības zemes Latvijā. Abu rādītāju samazināšanās ir bioloģiskajiem lauksaimniekiem nelabvēlīgas lauksaimniecības politikas sekas, par ko iepriekš aktīvi politiķus brīdināja LBLA. Zemkopības ministrija, apzinoties Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna brāķi attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, apņēmusies uzlabot situāciju, piemēram, palielinot atbalstu bioloģiskā piena ražošanas saimniecībām, kas sniedz ieguldījumu SEG emisiju samazinājumā,” pamato R. Bahšteins.

Taujāts, vai ir kāds pamats domāt, ka pēdējos gados pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas mazinās, R. Bahšteins komentē: “Nē, pieprasījums kopumā nemazinās. Gluži pretēji, atsevišķos segmentos tas turpina pieaugt. Arvien vairāk skolu meklē iespējas izglītojamos ēdināt bioloģiski. Arī mazumtirgotāji norāda, ka atkal spēkā pieņemas tendence izvēlēties veselībai drošus un dabai draudzīgi ražotus produktus. Tāpat izteikta tendence ir bioloģiski sertificētu produktu īpatsvara pieaugums bērnu uztura segmentā – lielākajos mazumtirdzniecības tīklos bērnu pārtikas plauktos biosertificētu produktu īpatsvars jau pārsniedz 80%. Arī tādās produktu grupās kā piens, rudzu maize, graudaugu pārslas, olas, milti u.c. bioloģisko produktu pārstāvniecība ir pamanāma, taču Latvijā ražoti bioloģiskie produkti sevi piesaka arī dzērienu, saldējuma un citās kategorijās. Vienlaikus redzu, ka jārisina bioloģiskās pārtikas reģionālās pieejamības problēma – bioloģiski ražota produkcija plašāk pieejama Rīgā un Pierīgā, bet mazāk atrodama reģionu veikalu plauktos.”

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.