Spriež, kā cīnīties pret vardarbību skolēnu vidū un vecāku necieņu

Skola ir vieta, kur bērns pavada lielu daļu no sava laika, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai audzēknis skolā justos labi un droši. Būtiski, lai skolēns uzticētos skolotājiem, administrācijai un citiem darbiniekiem, ka tie var palīdzēt aizsargāt viņu no nepatīkamām situācijām. Diemžēl vardarbība Latvijas skolās joprojām ir izplatīta – vairāk nekā 40 procenti skolēnu regulāri saskaras ar vardarbību skolu vidē.

Aizvadītajā gadā Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā pētījumā, apkopojot datus no 127 Latvijas skolām, secināts, ka ievērojams skaits bērnu ir saskārušies arī ar uzbrukumiem ķermeņa vai seksualitātes dēļ.

Ģimnāzijā gandrīz katru dienu – kāds nepatīkams gadījums

Tikai puse Latvijas skolu skolēnu pauduši pārliecību par skolotāju noraidošo attieksmi pret bulingu (iebiedēšanu). Dažreiz tiek lietots arī termins mobings). Aptuveni viena piektā daļa skolēnu uzskata, ka skolotāji lielākoties nevar ietekmēt bulinga situāciju samazināšanos. Rezultāti nepārprotami liecina par nepieciešamību sistemātiskai bulinga risināšanai Latvijas skolās. Svarīgs aspekts ir tas, ka bulinga izplatības rādītāji mainās atkarībā no bērnu vecuma un lielāks pāridarītāju īpatsvars ir tieši zēnu un jaunāko klašu skolēnu vidū. Visaugstākie bulinga gadījumu rādītāji – gan cietušo, gan kā pāridarītāju grupā – ir novērojami 2. klašu skolēnu vidū, kur no iebiedēšanas cietusi gandrīz trešdaļa skolēnu, savukārt paši bulingu pret citiem vērsuši aptuveni piektā daļa otrklasnieku. Viszemākie bulinga izplatības rādītāji ir novēroti 9. klašu skolēnu vidū. Tieši tāpēc ir svarīgi jau laikus risināt bulinga pro­blēmu skolās. Tam, ka situācija ir jārisina, un konkrēti nopietnāk jāstrādā ar skolēniem no 4. līdz 8. klasei, piekrīt arī Valkas J. Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.

“Esam laikrakstā “Ziemeļlatvija” izlasījuši ziņas par vardarbības gadījumiem kaimiņpilsētas Valgas pamatskolā. Šo to līdzīgu esam sajutuši arī mūsu skolā. Trauksme ir sajūtama ne tikai pedagogos, bet arī mūsu skolēnos. Diemžēl skolā katru dienu notiek kāds ar vardarbību saistīts nepatīkams gadījums,” atzīst ģimnāzijas direktore. Viņa atbalsta ģimnāzijas padomes priekšsēdētāja Sarmja Zauskas ierosinājumu skolai izstrādāt savu ētikas kodeksu, kurā būtu iekļauta arī atsevišķa nodaļa vecākiem. Tas ir būtiski, jo nereti skolotāji sastopas ar vecāku klaji izrādītu necieņu, skolas prasību apšaubīšanu un ignorēšanu, kā arī pedagoga cieņas un goda aizskaršanu. Diskusijā atklājās, ka pēdējā laikā skolas darbiniekiem nākas risināt ne tikai vardarbības problēmas ar pusaudžiem, bet arī cīnīties ar vecākiem.

Svarīgs ir darbs ar bērniem primārajā prevencijā

Lai pārrunātu esošo situāciju, diskutētu par preventīvo darbu un sadarbības variantiem ar bērniem un vecākiem, lai nepieļautu gan emocionālo, gan fizisko vardarbību skolā, trešdienas vakarā ģimnāzijā notika ģimnāzijas padomes, kuru pārstāv vecāki no katras klašu grupas, skolotāji un skolēni no skolas pašpārvaldes, tikšanās ar pārstāvjiem no Valkas novada pašvaldībā izveidotās sadarbības grupas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

Šo sadarbības grupu, kas izveidota aizvadītā gada vasarā, vada novada bāriņtiesas locekle Aija Oliņa.

“Sadarbības grupa izskata individuālus gadījumus, ja ar to savas kompetences ietvaros netiek galā pati izglītības iestāde vai šo radušos situāciju nevar ilgstoši atrisināt. Iesaistoties šo gadījumu atrisināšanā, sadarbības grupa analizē un vērtē informāciju, kas ir katra speciālista, kas darbojas šajā grupā, rīcībā. Grupa uz pārrunām aicina gan bērnus, gan arī viņu vecākus. Vajadzības gadījumā uzaicinām arī citus speciālistus. Izvērtējot katru gadījumu, iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros mēģina izskatīt un atrisināt katru konkrēto gadījumu,” skaidro A. Oliņa. Vēl viens no šīs grupas pienākumiem ir koordinēt preventīvos pasākumus darbā ar nepilngadīgajiem. A. Oliņa atklāj, ka šajā īsajā laika posmā ir jau notikušas divas sapulces. Uz tām uzaicināja gan skolas, gan pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvjus, lai izrunātu situāciju šajās iestādēs un kādi preventīvie pasākumi tiek veikti vardarbības novēršanā. Gadījumā, ja ir notikusi vardarbība, pārrunā, kā problēma tiek risināta.

“Preventīvā jomā mums darba vēl ir diezgan daudz. Konkrēti – primārajā prevencijā. Tas nozīmē strādāt ar visiem bērniem vēl pirms tam, kad ir notikuši šie vardarbības gadījumi. Vairāk tiek strādāts sekundārās prevencijas jomā, kad vardarbība jau ir notikusi un šī situācija tiek risināta,” atzīst sadarbības grupas vadītāja. Viņa atklāj, ka pašlaik grupā tiek izskatīti divi individuāli gadījumi – viens no tiem risinās veiksmīgi, bet otra situācija ir daudz sarežģītāka un smagāka. A. Oliņa atklāj, ka pirms šīs sadarbības grupas izveidošanas pašvaldībā, sadarbojoties ar pašvaldības institūciju un valsts iestāžu speciālistiem, izdevies izklīdināt Valkas pusaudžu vecumā no 14 līdz pat 18 gadiem bandu. Viņi alkohola lietošanas un smēķēšanas dēļ, kā arī veicot sīko huligānismu, regulāri nokļuva policijas redzeslokā. Pašlaik no policijas nav saņemta informācija par šiem pusaudžiem, kuri būtu iesaistīti kādās nelikumīgās darbībās.

Sadarbības grupa ir uzsākusi bērnu tiesību aizsardzības pro­grammas un rīcības plāna izstrādāšanu Valkas novadā. Tiek apzināta situācija par pieejamiem pakalpojumiem, kā tiek nodrošināta bērnu drošība, kāds ir atbalsts ģimenēm un bērniem, kādas ir izglītības un veselības aizsardzības iespējas.

“Tas ir diezgan apjomīgs darbs,” atzīst A. Oliņa. Viņa aicina sabiedrību – vecākus un citus pārstāvjus – nepieciešamības gadījumos vērsties pēc padoma vai palīdzības sadarbības grupā.

“Esam atvērti sadarbībai, lai novadā uzlabotu šo preventīvo darbu un lai uzlabotu bērniem vidi gan skolā, gan uz ielas,” aicina A. Oliņa.

Vardarbības gadījumi – jau bērnudārzā

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas nepilngadīgo lietu inspektors Vilis Daņilovs, kas strādā ar Valkas novada nepilngadīgajiem, atzīst, ka viņš informāciju par notiekošo saistībā ar nepilngadīgajiem saņem tikai tad, kad likumpārkāpums jau ir noticis. Valsts policija par notiekošo rakstiski informē arī bāriņtiesu.

“Ir vairāki gadījumi, kuri atklāj, ka nepilngadīgā likumpārkāpēja ģimene jau ir bāriņtiesas vai Sociālā dienesta uzskaitē. Mūsu darba mērķis ir ģimenēm palīdzēt, nevis nosodīt vai bargi sodīt. Ir jāatrod, kur ir problēma – vai pašā ģimenē, kurā vecāki netiek galā ar savu bērnu. Iespējams, ka pašam bērnam nepieciešama kāda palīdzība. Bieži vien, tiekoties ar vecākiem, dzirdu sakām – mēs neko nevaram izdarīt un mums rokas ir nolaidušās. Izveidojas visnotaļ absurda situācija – mēs cenšamies šo situāciju ar bērnu risināt, iesaistot arī vecākus, bet reizēm šī sadarbība neizveidojas vecāku bezspēcības dēļ. Iespējams, arī vecākiem ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība. Tas ir atbildīgs darbs – audzināt pusaudžus. Jāatceras, ka par vecākiem neviens nepiedzimst. Par tiem izaugam, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pašu ģimenē,” atzīst V. Daņilovs. Viņš atklāj, ka pēdējie notikumi liek secināt, ka nepatīkami gadījumi vairāk atklājas no 4. līdz 7. klasei. Viņa novērojumi liecina, ka pusaudži, kuri mācās 8. klasē, savā uzvedībā kļūst mierīgāki.

“Diemžēl jūtam, ka mums ir paaudze, kurā vardarbības gadījumi parādās jau bērnudārzā. Šādu bērnu kļūst arvien vairāk. Man ir lūguši, lai ierodos skolā stingrāk aprunāties jau ar 1. klases skolēniem. Skaidroju, ka policija nav nekāds bieds. Šī situācija ir jāizvērtē nopietni, jo 1. klasē mācās bērni jau ar izteiktu agresiju. Rodas jautājums – kāpēc tā un kas notiek bērna ģimenē. Ierodoties policijā, vecākiem šķiet, ka situācija ātri atrisināties. Tā tas nav, jo tas ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Strādājot ar ģimenēm, pēc kāda laika paši bērni sarunās man vai skolas sociālajam pedagogam pasaka – cik labi, ka mamma un tētis vairs nedzer. Pēc tam ir gandarījums, ka neesam par velti strādājuši, jo ir sasniegts vismaz kaut kāds labvēlīgs rezultāts. Mūsu galvenais mērķis ir strādāt ar ģimeni, lai vecāki paši aktīvi iesaistās. Diemžēl arvien vairāk parādās gadījumi, kuri atklāj, ka vecāki netiek galā ar savu bērnu audzināšanu,” secina V. Daņilovs.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.