Valsts vides dienests Vecpalsas upē pieķer maluzvejniekus

Valsts vides dienesta (VVD) inspektori oktobra beigās sadarbībā ar Zemessardzes kājnieku bataljonu veikuši zvejas kontroles reidus Vaidavā, Gaujā, Vizlā, Rauzā, Palsā un Vecpalsā. Pārbaudes laikā Vecpalsas upē Virešu pagastā konstatēts rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpums – lašveidīgo sugas zivju nelikumīga ieguve ar aizliegtu ieguves rīku – žebērkli.

Kā informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska, maluzvejnieki savā lomā plānoja paturēt divus taimiņus, par ko uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Oktobrī un novembrī, kad Latvijas upēs notiek lašu un taimiņu masveida migrācija un nārsts, Valsts vides dienests organizē pastiprinātu lašupju uzraudzību.

“Vairākas dienas braucām uz vietas, apsekojām ūdenstilpes un sekojām līdzi notiekošajam to tuvumā. Tad mums sadarbību piedāvāja zemessargi, ar kuriem rīkojām kopīgu reidu un šajā reizē izdevās noķert vainīgos. Notikušajā ir iesaistītas trīs personas, kur viena no tām uzņēmusies lielāko atbildību par notikušo, abi pārējie vairāk bijuši līdzgaitnieki, kas sekojuši visam līdzi no malas. Kā varējām noprast, persona savu vainu atzina un izteica nožēlu, kaut gan jau iepriekš ir figurējusi līdzīgu pārkāpumu veikšanā. Kā jau izskanējis, par notikušo ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, kuras laikā tiek pieņemts lēmums par soda mēru,” pamato Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs, norādot, ka no visiem gadījumiem, kuros iesaistīti maluzvejnieki, tikai desmit, piecpadsmit procentu gadījumos izdodas notvert vainīgos, kā teikt, pie rokas. Šis ir bijis viens no tādiem gadījumiem.

Zvejas kontroles reidā apsekotas Smiltenes novada Apes pilsētas, Virešu pagasta un Grundzāles pagasta ūdenstilpes.

Viņš atgādina, ka pārvalde izmanto mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā, kā arī pakāpeniski aizvien tiek papildināts jau esošais tehniskais aprīkojums.

“Patiesībā novērojumi liecina, ka šī tendence mainās. Agrāk maluzvejnieki uzdarbojās tieši pa naktīm, bet šobrīd gana droši jūtas arī dienas gaišajā laikā. Tātad pārkāpumu veicēji rosās neatkarīgi no diennakts laika,” pamato T. Arnavs.

Vēl bez minētā oktobrī tikuši fiksēti arī citi pārkāpumi. “Oktobrī Valsts vides dienesta inspektori iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē veikuši 125 zvejas kontroles reidus, kuru laikā konstatēti 13 pārkāpumi, no kuriem 11 ir makšķerēšanas pārkāpumi – pārsvarā makšķerēšana aizliegtā vietā un divi rūpnieciskās zvejas pārkāpumi par zveju ar aizliegtiem rīkiem. Veikto reidu laikā atrasti un no ūdenstilpēm izcelti 59 zivju tīkli, divi zivju murdi, kas tieši attiecas uz lašveidīgo nelikumīgo zveju. Papildus minētajam ir atrasti un izcelti 73 nēģu ķeramie rīki un viens vēžu murds,” norāda A. Jalinska.

VVD atgādina, ka maksimālais sods fiziskām personām par makšķerēšanas pārkāpumiem ir 350 eiro, bet par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem fiziskām personām maksimālais sods ir 700 eiro, juridiskām personām 4300 eiro. Gadījumos, ja nodarīts kaitējums zivju resursiem, tad persona papildus minētajam maksā nodarīto kaitējumu zivju resursiem, kas ir 715 eiro par vienu lasi vai taimiņu.

Jāuzsver, ka nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajām zivīm, kas migrācijas un nārstošanas laikā kļūst vieglāk pieejamas un iegūstamas to gaļas un ikru kārotājiem. VVD atgādina – lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā.

VVD aicina – ikviens iedzīvotājs var iesaistīties zivju resursu sargāšanā un, pamanot negodprātīgu rīcību pret vidi, ziņot VVD, zvanot uz +371 26338800 vai izmantojot Vides SOS mobilo aplikāciju.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.