“Patiesībā visa Ziemupe ir jūras māja, jo iepriekšējais jūras krasts ir gājis gar Ventspils ceļa malu. Ziemupes ciems ir vienkārši “iemitinājies” jūras dibenā. Protams, jūra bija pirms tūkstošiem gadu, bet mēs dzīvojam tādā riktīgā smilšu bļodā. Līdz ar to dzīve Ziemupē ir diezgan skarba, jo augsne te ir nabadzīga un izaudzēt te kaut ko bija ļoti grūti. Ciems mazs, agrāk ziemupnieki gāja jūrā nevis tāpēc, lai zivis pārdotu, bet tāpēc, lai pašiem būtu ko ēst. Zivis sālīja, kaltēja uz ziemu. Tirgot zivis Ziemupē vienkārši nebija kam,” stāsta vietējā gide.
Padomju laikā jūrā iet aizliedza
Jūrā iešana notikusi līdz padomju laikam. “Ziemupe kā piekrastes ciems pēkšņi izrādījās liela Padomju Savienības robeža. Te bija slēgtā zona. Uz jūru varējam iet tikai noteiktā vietā noteiktā laika sprīdī. Jūras mala tika ecēta divās līnijās, gar jūras krastu staigāja robežsargi, kuri visiem pārbaudīja dokumentus. Zvejnieku laivas tika zvejniekiem atņemtas. Dažus gadus tās stāvēja, pēc tam sadedzināja. Vēlāk tur izauga kadiķi. Pirms 20 gadiem 2,4 hektāros auga 536 kadiķi. Tajos laikos kāds jau varēja izlūgties jūrā pēc tām zivīm, bet bija jāņem līdzi viens robežsargs. 1959. gadā iegāja jūrā beidzamā laiva, kurā bija divi zvejnieki un viens robežsargs. Viņi iegāja pēc zivīm, un bija traki labs loms.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties Ziemellatvija.lv abonementu:
"Ziemellatvija.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē Ziemellatvija.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā Ziemellatvija.lv kontā.
Reklāma