Kas sagaida ģimenes ārstu prakses laukos

Latvijā 37% ģimenes ārstu ir vecāki par 64 gadiem, laukos – līdz pat 70%

No 1206 līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) esošiem ģimenes ārstiem 30,2% jeb 366 ir jau sasnieguši pensionēšanās vecumu un jebkurā brīdī var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu un prakses slēgšanu. Savukārt tuvāko piecu gadu laikā līgumus ar NVD var pārtraukt vēl 172 ģimenes ārsti jeb 14,2% no šobrīd praktizējošajiem, un, apvienojot dažas jau esošās prakses, lai nodrošinātu visā valstī likumos paredzēto primārās veselības aprūpes (PVA) pakalpojumu, tuvākajos gados nepieciešami būs vismaz 150 jaunie ģimenes ārsti.

No neskaitāmajām problēmām mūsu valsts veselības aprūpes sistēmā, iespējams, tieši ģimenes ārstu novecošanās problēma tagad ir vislielākā un risinājumi – neatliekami. Pieaugošās veselības aprūpes izmaksas mudinājušas pievērst lielāku uzmanību uz PVA orientētu veselības aprūpes sistēmas modeli arī citās valstīs, jo prakse rāda, ka šāda pieeja samazina speciālistu un slimnīcu noslodzi gadījumos, kad par pacientu varētu rūpēties arī ģimenes ārsts (piemēram, cukura diabēts, arteriālā hipertensija, hroniskas plaušu slimības u.c.).

To iesakot arī respektablas starptautiskās organizācijas, piemēram, OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), jo ar PVA institūciju stiprināšanu iespējams efektīvi samazināt kopējos veselības izdevumus, tā būtu arī paātrināts ceļš uz vienlīdzīgas veselības aprūpes nodrošināšanu ne pārāk blīvi apdzīvotās valstīs.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane informēja, ka šobrīd aktuālās mūsu PVA problēmas un to risinājumi ir apkopoti informatīvajā ziņojumā valdībai “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, kas sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izstrādāts 3–5 gadu perspektīvai. Valdībā ziņojums skatīts un pieņemts zināšanai šā gada 21. maijā. Kā tad veicas ar piedāvāto risinājumu pildīšanas daļu?

Ārstu senioru aptaujas un papildu bonusi

Par valsts stratēģiju un politiku veselības aprūpē atbild Veselības ministrija, kamēr par praktisko darbu – ģimenes ārstu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem pilsētās un reģionos – atbildīgs ir Nacionālais veselības dienests. Kā izpildes un administratīvo funkciju veicējs NVD savā darbā strikti vadās saskaņā ar pieņemtajiem noteikumiem un instrukcijām. Uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem par ģimenes ārstu novecošanās un aizvietošanas problēmām atbildēja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.

Dienesta pārstāve vēsta, ka NVD izskata katru individuālo ģimenes ārstu prakses gadījumu un meklējot labākos risinājumus vienas prakses pacientu pārņemšanai citā ģimenes ārsta praksē vai arī jauna ģimenes ārsta piesaistei esošās prakses pārņemšanai.

NVD veido un uztur jauno ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstu. Tas dienesta tīmekļvietnē pieejams publiski. Piemēram, informācija topošajiem un jaunajiem ģimenes ārstiem par vietām, kur ir nepieciešams vai tuvākajos piecos gados būs nepieciešams ģimenes ārsts, redzama NVD mājas lapā izveidotajā sadaļā “Topošajiem līgumpartneriem”. Par brīvajām prakses vietām ģimenes ārstiem un prakses vietām, kur tuvākajos gados prognozēta ģimenes ārstu maiņa un nav prakses pārņēmējs, var iepazīties sadaļā “Brīvās prakses vietas”. Savukārt ar ceļvedi un motivējošiem bonusiem jaunajiem ģimenes ārstiem var iepazīties sadaļā “Topošajiem ģimenes ārstiem”.

NVD rīcībā esot visa informācija par speciālistiem, kuri vērsušies NVD un izteikuši vēlmi noslēgt līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu konkrētā reģionā. Tiklīdz kādā vietā ārsts dodas pensijā vai pārtrauc līgumu ar NVD cita iemesla dēļ, prakses vietu piedāvājot jaunajiem ārstiem no gaidīšanas saraksta. 

Saskaņā ar NVD datiem šobrīd 37% no visiem ģimenes ārstiem ir vecumā virs 64 gadiem. Pa reģioniem situācija gan ir atšķirīga (skat. NVD apkopoto datu tabulu).

Katru gadu septembra sākumā NVD aptaujājot pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomiem turpināt līgumu ar NVD tuvākajos piecos gados. No šī gada NVD ģimenes ārstus aptaujā jau no 61 gada vecuma. Ņemot vērā sniegtās atbildes, NVD veidojot ģimenes ārstu nomaiņas plānojumu turpmākajiem pieciem gadiem. Ar to iepazīstinot pašvaldības, jo arī no pašvaldībām NVD sagaida, ka tās ģimenes ārstiem nodrošinās telpas, kur iekārtot praksi. Vēl NVD informē, ka ārstniecības personu piesaistei reģionos speciālus projektus regulāri īstenojot Veselības ministrija.

Jaunie – retums

No uzraugošo institūciju viedokļa – viss apzināts un “zem kontroles”. Kā dzīvē? Lai to noskaidrotu, “Latvijas Avīze” devās uz Jelgavas novada Staļģeni, ģimenes ārsta un internista Aiņa Dzalba privātpraksi, kurš tur praktizē no 2013. gada. Ilgu laiku bijis jaunākais ģimenes ārsts visā Jelgavas novadā un tikai pēdējos gados plašā lauku reģiona teritorijā šajā darbā ar prieku ieraudzījis arī pāris gados jaunākus kolēģus. Taču arī tagad, savos 44 gados, savā arodā viņš joprojām esot viens no jaunākajiem, sevišķi lauku teritoriju ģimenes ārstu vidū. Vieslektors Rīgas Stradiņa universitātē, sabiedriski aktīvs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, zinošs, atsaucīgs un enerģisks, tādēļ ļoti biežs viesis arī televīzijā un citos medijos. Piedalījies arī Veselības ministrijas ziņojuma “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” izstrādes darba grupā.

“Šī ziņojuma izstrādē mūsu asociācija piedalījās vismaz 20 darba grupu sanāksmēs. Visvajadzīgākā lieta, ko no tā jau esam ieguvuši, ir valsts apmaksāts papildu darbinieks no šā gada jūnija, ja ģimenes ārstam pilsētā ir vismaz 1800 un laukos – 1500 pacientu, kas tajā dokumentā atzīts par optimālu ģimenes ārsta prakses apjomu. Zinu, ka vismaz 50% prakšu šādu darbinieku jau piesaistījušas. Arī pats to izmantoju, jo man jau labu laiku ir apmēram 2300 pacientu, un ar līdzšinējiem diviem palīgiem mans darbs vairs nebija normāli padarāms,” skaidro Ainis Dzalbs.

“Vēl no labajām lietām jāpiemin papildu līdzekļi prakses uzturēšanas izdevumu segšanai, izpildoties dažādiem kritērijiem, kā arī – aizvietošanas maksājums, kas reāli ir mūsu atvaļinājumu nauda. Līdz šim primārās veselības aprūpes dakterim atvaļinājums vispār nebija paredzēts – pakalpojumu jāsniedz līdz mūža galam, kā to mēs Latvijā, jo sevišķi laukos, nereti piedzīvojam.”

Laukos var izpausties un attīstīties

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs stāsta: “Ja runājam tieši par lauku ģimenes ārstu specifiku, jāsaprot, ka ģimenes medicīnā darbs laukos vienmēr ir un būs saistīts ar speciālista zināmu izolāciju, atšķirīgs no kolēģu darba pilsētās, jo sevišķi Rīgā. Laukos jābūt gatavam, ka strādāsi viens, iespējams, nekurienes vidū 30 x 30 km rādiusā. Taču tā nav tikai Latvijas problēma – globālās tendences liecina, ka jebkuru jauno speciālistu var noturēt tikai lielajās pilsētās. Lai viņus dabūtu uz reģioniem, jābūt speciālām motivējošām programmām, pie kuru izstrādes tad arī cenšamies būt klāt ar savu pārstāvniecību.”

Pats Ainis Dzalbs šo ceļu izvēlējies, jo ģimenes ārsta privātprakse laukos viņam ļaujot izpausties un attīstīties profesionāli. “Kādreiz strādāju poliklīnikā, un tāds darbs neapmierināja. Tikai viens kabinets, kurā pacientam pat plāksteri nedrīksti uzlīmēt, – jāraksta nosūtījums pie ķirurga. Pilsētās ģimenes ārstiem ir cita darba organizācija. Tur nav tādas ģimenes medicīnas, kas mani saistīja. Laukos ir citādi – ļoti daudz darām tepat uz vietas. Taču tam ir arī sava cena – nenormāls temps un faktiski nenormēts darbalaiks, arī pieaugošās valsts pasūtījuma prasības, ko izpildīt kļūst arvien grūtāk arī man, par kolēģiem senioru gados nemaz nerunājot.”

Kad bērnu dzimst arvien mazāk

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rēķinot, ka atsevišķās vietās valstī 70% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. “Arī Zemgalē un šobrīd uz šo reģionu gaidītāju rindas sarakstā nav neviena jauna ģimenes ārsta. Manuprāt, šī situācija ir nevis kritiska, bet jau katastrofāla, jo tikai ar retiem izņēmumiem mēs varam jaunos speciālistus laukiem piesaistīt. Viņi, piemēram, atnāk pie mums praksē, pastrādā un redz, cik daudz ir pienākumu, kāds pacientu kontingents un perspektīvas, un izvēlas labāk stāvēt rindā uz prakses vietām Rīgā vai tās tuvākajā apkārtnē, neņemot vērā arī papildu bonusus, ko tagad jaunajiem lauku ģimenes ārstiem piedāvā,” skaidro dakteris.

Viņš min arī vēl kādu iemeslu, kādēļ laukiem jaunos speciālistus pievilināt ir arvien grūtāk: kritiskā demogrāfiskā situācija! Dzalba praksē, kas ir apmēram 30 km rādiusā lauku teritorijās, šogad klāt nākuši tikai trīs jaundzimušie, līdz gada beigām varbūt vēl būšot divi vai trīs. Parasti gada laikā bijuši 25–28 zīdaiņi, bet krass skaita sarukums iezīmējies jau pērn. Līdz ar to skaidri redzams, ka iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra strauji mainās, jaunam speciālistam laukos nav ilgtermiņa perspektīvas, un arī jaunie ģimenes ārsti to redzot.

Izeja – sadarbības prakses laukos

Kas notiks? Šāda tendence un stresa situācija laukos esot jau vismaz gadus piecus. Šovasar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rīkojusi pasākumus ar ārstu senioru aptaujām: apjoms arvien pieaugošs, grib doties atpūtā. Bet, piemēram, Jelgavas un Bauskas novadā, Koknesē, daudzviet Kurzemē un jo sevišķi Latgalē, nav neviena, kurš viņu prakses varētu pārņemt. Tādēļ ārsti paliek un turpina, lai arī atklāti pasaka, ka visas valsts noteiktās profilakses un apsekošanas izpildīt nespēšot. Viņi palīdz tiem pacientiem, kuri līdz viņiem atnāk.

Dzalbs domā, ka ārstu sertifikācijas un kvalitātes prasību samazināšana nebūtu pareizais ceļš uz problēmas risināšanu. Taču, viņaprāt, zināmas atkāpes varētu veidot, piemēram, uz telpu prasībām laukos. Tagad noteikts, ka visam jābūt tā, kā pārējā Eiropā – ar pieejamību, speciāliem platumiem durvīm un ailēm, tualetēm utt. Jaunas prakses atvēršanai laukos tas varot prasīt līdz pat 50 000 eiro sākuma ieguldījumu.

Veselības ministrija pēdējos gados uzsverot, ka problēmas risinājums varētu būt ārstu koppraksēs. Pēdējais piemērs esot no Valkas, kur svaigi izremontētās telpās pārvietotas vairākas ģimenes ārstu prakses. Tam, protams, esot savas priekšrocības – tāpat kā poliklīnikās viens otru vajadzības gadījumā var piesegt, aizvietot. Taču laukos tas cauri neiet. Nevarot, piemēram, Elejā uztaisīt vienu ģimenes ārstu centru, kur brauks visi novada pacienti. Tas esot nereāli.

“Mūsu ieskatā drīzāk varētu būt sadarbības prakses, kad ciešāk strādā tuvākie un kaimiņu teritoriju ārsti. Labas sadarbības iespējas redzam, piemēram, arī ar fizioterapeitiem un tamlīdzīgi. Veselības ministrijas nākamā gada plānā ierakstīts, ka ģimenes ārstu praksē mums papildus būs jāattīsta valsts apmaksāti pakalpojumi un jāievieš papildu atbalsta pasākumi laukos. Ja ārsts visu spēs izpildīt, visattālākajām praksēm no Rīgas papildu piemaksu summa varētu sasniegt līdz pat 1500 eiro mēnesī. Taču redzēsim, kā veiksies ar šiem solījumiem. Kā zinām, nākamgad mūsu valsts prioritāte ir nacionālā drošība. Šajā sakarā ir ļoti dīvaini, ka mūsu valdība veselības aprūpi par nacionālo drošību neuzskata – redzama tikai vēlme atbalstīt militāro jomu, nevis nacionālo drošību,” vērtē dakteris Ainis Dzalbs.

Ģimenes ārstu skaits Latvijā

Brīvās prakses vietas ģimenes ārstiem

Nacionālā veselības dienesta mājaslapā internetā publicētās aktuālās brīvās prakses vietas ģimenes ārstiem:

• Skrunda un Skrundas pagasts,
• Jaunpils un Viesatu pagasti,
• Kandava, Kandavas un Zemītes pagasti,
• Tukums,
• Cēsis,
• Līgatne un Līgatnes pagasts,
• Cesvaine un Cesvaines pagasts,
• Strenči un Seda,
• Jēkabpils.

Dati: NVD

UZZIŅAS

Medicīnas studijas un rezidentu apmācību mūsu valstī nodrošina Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. No šīm augstskolām arī nāk jaunie ģimenes ārsti.

Piemēram, Latvijas Universitātē 26. septembrī notika Rezidentūras programmas izlaidums, kurā tika sveikti 76 veselības aprūpes speciālisti. Vislielākais absolventu skaits šogad esot ģimenes ārstu specialitātē – 23 jauni ārsti, kuri tagad ir gatavi sniegt vispārēju medicīnisko palīdzību pacientiem. “Īpašs prieks par tiem jaunajiem ārstiem, kuri atgriezušies savā dzimtajā novadā vai bijuši gatavi atteikties no dzīves galvaspilsētā, lai sniegtu savu pienesumu veselības aprūpē Latvijas reģionos,” teic LU Rezidentūras attīstības programmas vadītāja Anda Požarnova.

Arī Rīgas Stradiņa universitātē 27. septembrī notika rezidentūras izlaidums, un RSU Rezidentūras studiju fakultāti šogad absolvē 167 rezidenti. Visvairāk absolventu šogad esot ģimenes ārsta, anesteziologa, reanimatologa, radiologa un oftalmologa specialitātē. Tātad ir cerība, ka kādi no jaunajiem ģimenes ārstiem dosies arī uz Latvijas laukiem.

Ilmārs Randers

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.