Saeima ar likuma grozījumiem pērn noteica, ka no šā gada 1. janvāra pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā. Lielākajā daļā vietvaru sava policija jau bija, izņemot septiņās.
Likuma izmaiņu autori toreiz pamatoja, ka pašvaldības policijas izveide radīšot jaunas darba vietas, kā arī atslogošot Valsts policijas darbu, kurai vairs nebūs jākontrolē pašvaldības noteikumu izpilde.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” pēta, kāda ir situācija dažādos novados un valstī kopumā, ieskicējot pašvaldības policijas darbošanās kārtību un noteikumus, kā arī pašreizējās iespējas, jo viena lieta ir uzrakstīt uz papīra, otra lieta – lēmumus īstenot dzīvē.
Izaicinājumu netrūkst
Pašvaldības policija Smiltenes novadā ir pašvaldības domes budžeta finansēta pastarpināta pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt likuma noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi novada administratīvajā teritorijā.
Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Māris Bisenieks norāda, ka pašvaldības policijas kompetences un uzdevumi noteikti likumā “Par policiju”. Pamatuzdevumi ietver likumpārkāpumu profilaksi, informācijas reģistrēšanu un reaģēšanu uz sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību. Viens no pamatuzdevumiem ir kontrole pār to, kā tiek izpildīti Smiltenes novada pašvaldības saistošie noteikumi un atbildības piemērošana par šo noteikumu nepildīšanu. Saņemot informāciju par gatavotu vai izdarītu likumpārkāpumu, kura izskatīšana ir citas tiesībsargājošās institūcijas kompetencē, pašvaldības policija sadarbojas ar kompetento institūciju.
Likumā “Par policiju” noteikts arī pašvaldības policijas darbinieka tiesību apjoms, kurš vienlaikus attiecināms uz visām valstī esošajām policijām. Pašvaldības mājaslapā publiskotajā informācijā ir norādīta kontaktinformācija saziņai ar astoņiem no visiem novada pašvaldības policijā strādājošiem darbiniekiem.
“Pašvaldības policijas štati ir noformēti atbilstoši Smiltenes novada pašvaldības iespējām un resursiem, tātad finansējumam. Atbilstoši nepieciešamībai pēc štatu aizpildīšanas visas vietas ir aizpildītas. Saistībā ar kadriem, darbinieku rotāciju būtiski nekas nav mainījies. Uzskatu, ka pašvaldība ir darījusi visu, ko varējusi darīt un turpina darīt pie esošās finansiālās situācijas. Mūsu pašvaldībā viennozīmīgi likuma prasības ir izpildītas. Pašvaldības policijas darbs organizēts atbilstoši iepriekš sastādītam dežūrmaiņu grafikam un aptver katras diennakts lielāko daļu,” skaidro M. Bisenieks, kurš iekšlietu sistēmā strādājis nepilnus 40 gadus, no kuriem 18 vadījis Valsts policijas iecirkni Smiltenē. Viņam piemīt augsta atbildības sajūta, spēja patstāvīgi plānot savu darbu, strādāt komandā un ātri pielāgoties jebkurai situācijai.
Pašvaldības policijas darbinieku dienaskārtībā ir visdažādākās situācijas. “Ikdienas darbu redzeslokā ir pilnīgi viss – no iereibušiem pilsoņiem uz ielas līdz pat klaiņojošiem suņiem un kaķiem, par ko mums ziņo iedzīvotāji. Nereti pašvaldības policijas darbs noris sadarbībā ar Valsts policiju. Darbojamies saskaņoti. Dažbrīd vairāk, dažbrīd mazāk. Ja kādā brīdī pašvaldības policijas darbiniekam nav jāveic darba pienākumi pašvaldības interesēs, vienkārši nav tādu risināmo situāciju, tad mēs arī palīdzam Valsts policijai un iespēju robežās pieslēdzamies citiem veicamajiem pienākumiem, protams, tikai tādā gadījumā, ja esam kompetenti to darīt,” uzsver M. Bisenieks.
Akcentē nesakārtotus jautājumus
Katram veicamajam uzdevumam ir sava specifika un dažās situācijās arī būtiskas nianses. “Protams, pie mums vēršas dažādos jautājumos un lūdz risināt dažādas situācijas. Cilvēkiem ir nepareiza izpratne, domājot, ka pašvaldības policijai ir jāskrien pa ielu un jāķer suņi, kaķi. Likums nosaka to, ka katrai pašvaldībai ir jābūt atbildīgai par visiem tiem dzīvniekiem, kuri ir palikuši bez pajumtes. Un ko nozīmē bez pajumtes? Ja cilvēki ir piebarojoši svešus dzīvniekus un kaķenes ar laiku ir sanesušas mazuļus, tad kam šajā gadījumā būtu jāuzņemas atbildība? Vai tās nav cilvēku rīcības sekas? Tad zvana pašvaldības policijai un aicina – savāciet klaiņojošos dzīvniekus. Jā, Smiltenes novada pašvaldībai ir noslēgts līgums ar dzīvnieku patversmēm Valmierā un Alūksnē, jo pašiem šāda iespēja netiek nodrošināta, bet vai tas nozīmē, ka pašvaldības policijas darbiniekiem ir jākļūst arī par dzīvnieku ķērājiem. Tā ir problēma. Smiltenes novadā nav šādu resursu, tāda cilvēka, kuram attiecīgi būtu pamatojums būt par dzīvnieku ķērāju, šobrīd mums nav. Pēc visiem likumiem par dzīvnieku ķērāju ir jābūt personai, kura ir apmācīta klaiņojošu dzīvnieku ķeršanā un saņēmusi biedrības “Latvijas Veterinārārstu biedrība” izsniegtu dzīvnieku ķērāja apliecību, kas tai dod atļauju ķert dzīvnieku. Ko nu varam, to darām. Tā no gadījuma līdz gadījumam. Šeit ir daudz diskutējamu jautājumu. Personīgi neuzskatu, ka pašvaldības policijas darbiniekiem ir jākļūst par suņu ķērājiem, bet nākas to darīt, jo nav jau citu resursu. Tur atkal iezīmējas citas problēmas. Nereti sazvanām patversmi, bet mums otrā pusē atbild: atvainojiet, bet šobrīd mums nav brīvas vietas jaunu dzīvnieku izmitināšanai. Vai cita atbilde: mēs uzņemsim dzīvnieku, bet tas jums maksās. Un tiek nosauktas ne mazas summas, kas varētu izmaksāt pašvaldībai. Iespējams, par šo problēmu jārunā plašākā kontekstā, jo tādas situācijas ir diezgan bieži. Vai kāds ir padomājis arī par to, ja mēs šos dzīvniekus ievietojam operatīvajā transportlīdzeklī, pēc tam pārvadājam šos nelaimīgos piedzērušos cilvēkus, kādi līdzekļi tiek patērēti, lai šo transportlīdzekli dezinficētu,” vienu no ikdienas redzeslokā nonākušajām problēmām ieskicē M. Bisenieks.
Viņš norāda, ka uz jebkuru zvanu un iesniegumu pašvaldības policija attiecīgi reaģē. “Ikdienā pašvaldības policija saņem zvanus, informējot par visdažādākajām situācijām. Pirmkārt, ne vienmēr cilvēks zina, kur ir piezvanījis. Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā ir norādīts šis numurs, un cilvēki zvana. Brīžiem nesaprotot, ko nozīmē Valsts policijas, ko pašvaldības policijas darbs un tad mums nākas skaidrot. Būtībā likums jau ir viens, funkcijas līdzās stāvošas, bet galvenokārt atšķiras darbības zona – Valsts policija strādā pa visu Latviju, pašvaldības policija galvenokārt orientējas uz savu teritoriju. Taču gadījumos, kas attiecas uz kādām kriminālām darbībām – zādzībām, miesas bojājumiem vai tamlīdzīgi –, labāk uzreiz vērsties Valsts policijā. Jā, mēs pieņemam iesniegumus, piefiksējam situāciju, bet tālāk vienalga informāciju nododam Valsts policijai, kas šo lietu izskata. Tad tās jau ir atšķirīgas kompetences,” skaidro M. Bisenieks.
Turpinot tematu, viņš pastāsta arī par citām aktualitātēm, kas ikdienā raksturo pašvaldības policijas darbinieku ikdienu. “Mēs praktiski tiekamies ar tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas kaut ko zināt, gan satiekot uz ielas, gan telefonsarunās. Manā uztverē sadarbība ar novada iedzīvotājiem ir ļoti laba,” viņš uzsver.
Jautājot, vai ikdienas darbā pietiek ar esošajiem inventāra, tehniskā nodrošinājuma resursiem, situācija esot līdzīga kā ar darbiniekiem, – varot atļauties to, kas pieejams pašreizējā budžeta stāvokļa ietvaros. “Atkārtošos, ekipējums – tehniskais nodrošinājums –, līdzīgi kā situācijā ar darbiniekiem, tiek nodrošināts tik, cik var atļauties pašvaldības finansiālās iespējas. Es neminēšu par niansēm, kas ir, kas nav, bet, manā uztverē, ir pat ļoti labi. Protams, vienmēr var būt labāk. Varētu būt jaunāks operatīvais transports, tehniskais aprīkojums, bet jāstrādā ar to pašu, kas ir, jo nav jau to līdzekļu. Kā saka, ir jāiet līdzi laikam, un tas jau prasa resursus. Tās pašas videokameras, pie kurām jau pieraduši gan mēs, gan iedzīvotāji, ir palīdzējušas atrisināt daudzas situācijas, tajā pašā laikā daļa vairs nav tik kvalitatīvas. Tiek ražotas augstākas izšķirtspējas kameras. Tas nozīmē, ka mums ir uz ko tiekties. Vēl jūs jautājāt par droniem. Ikdienā pēc tiem pagaidām īpašas vajadzības šobrīd nav, bet nepieciešamības gadījumā, sadarbojoties ar citām pašvaldības iestādēm, mēs varam pie tāda tikt. Un tas ir tas pozitīvais, ka pašvaldības iestādes savā starpā sadarbojas. Pie mums tā ir, nezinu kā citās pašvaldībās,” pamato M. Bisenieks.
Cenšas stiprināt iedzīvotāju drošības sajūtu
Līdzīga aina atspoguļojas arī Valkas novada Pašvaldības policijā, kur šobrīd strādā četri darbinieki. Pašvaldības policijas darbinieki neslēpj, ka minētais skaits nav pietiekams, taču jāņem vērā, ka katrā pašvaldībā darbinieku skaitu nosaka atbilstoši budžeta iespējām. Savu iespēju robežās ar esošajiem resursiem cenšamies tikt galā ar visiem veicamajiem uzdevumiem.
“Ikdienā pašvaldības policijas darbinieki visbiežāk saskaras ar sabiedriskās kārtības neievērošanu, tajā skaitā alkohola lietošanu un atrašanos alkohola reibumā publiskās vietās. Aizvien aktuāli ir pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas, kā arī dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā,” stāsta Diāna Jūga, Valkas novada Pašvaldības policijas priekšniece.
Taujājot, vai ir sajūta, ka iedzīvotāji uzticas pašvaldības policijai, vēlas ar to sadarboties un zina, kādos jautājumos vai pēc palīdzības būtu jāvēršas pie pašvaldības policijas, D. Jūga saka: “Pēdējo gadu laikā novērots, ka iedzīvotāji aizvien vairāk izprot, par kādām problēmām jāvēršas vai par kādiem pārkāpumiem jāziņo pašvaldības policijai. Iedzīvotāji ziņo un sadarbojas ar pašvaldības policijas darbiniekiem, turklāt pašvaldības policijas darbinieku klātbūtne publiskās vietās vairo un stiprina iedzīvotāju drošības sajūtu. Ikdienā pašvaldības policijas darbinieki savas kompetences ietvaros konsultē iedzīvotājus par aktuāliem jautājumiem.”
Pēc D. Jūgas paustā, Valkas novada teritorijā ir uzstādītas vairāk nekā 100 videonovērošanas kameras. Videonovērošanas sistēma tiek izmantota galvenokārt pierādījumu iegūšanai administratīvo pārkāpumu lietās, kas būtiski atvieglo pašvaldības policijas darbu.
Arī inventārs un tehniskais nodrošinājums ir rādītājs tam, cik veiksmīgi un kā ar visiem uzdevumiem var tikt galā. It visam ir jāiet līdzi laikam, bet tajā pašā laikā jāizvērtē arī prioritātes.
Saistībā ar to jāmin, ka pavasarī Valkas novada Pašvaldības policija saņēma jaunu operatīvo transportlīdzekli – “Ford Transit Custom” markas busiņu. Atbilstoši novada pašvaldības izsludinātajam iepirkumam automašīnu piegādāja SIA “Ichcape Motors Latvia” par līgumcenu 55 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Jaunais transportlīdzeklis viennozīmīgi atvieglojot ikdienas darbu, ir būtisks policijas materiāli tehniskās bāzes papildinājums, automašīna ir aprīkota ar piecām sēdvietām un atsevišķi izbūvētu pagaidu aizturēšanas vietu. Operatīvais transportlīdzeklis atbilstoši Latvijas valsts standartam ir speciāli aprīkots un trafarēts. Proti, automašīnas virsbūves krāsojums un dizains veicina atpazīstamību un ir labi saredzams arī diennakts tumšajā laikā. Bet līdz tam pašvaldības policijas rīcībā bija operatīvais transportlīdzeklis “Volkswagen Tiguan”. To vietējie likumsargi ekspluatēja jau kopš 2014. gada. Laika gaitā transportlīdzeklis bija nolietojies, un tā tehniskā stāvokļa uzturēšanai pašvaldībai bijis jāiegulda aizvien vairāk līdzekļu. “Jaunais transportlīdzeklis šobrīd neprasa ieguldījumus, salīdzinot ar iepriekšējo, kurš bija nolietojies un tā tehniskā stāvokļa uzturēšanai bija jāiegulda aizvien vairāk līdzekļu, taču kā ar iepriekšējo, tā arī ar jauno transportlīdzekli darbinieki sekmīgi veic savus amata pienākumus,” pamato D. Jūga.
Arī, viņasprāt, pašvaldības policijas darbiniekiem netrūkst dažādu izaicinājumu, kā vienu no būtiskākajiem varot minēt darba apjoma palielināšanos saistībā ar to, ka pašvaldības policijai no valsts puses tiek deleģēts aizvien vairāk funkciju.
Vienā simt policistu, citā četri
Atspoguļojot situāciju, “Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš uzrunājis Latvijas Pašvaldību savienības padomnieku tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņu.
A. Salmiņš norādījis, ka pašvaldībām funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vienmēr ir bijusi neatkarīgi no tā, ir vai nav tāda struktūrvienība kā pašvaldības policija. Šī funkcija vienmēr bijusi dalīta ar valsti, jautājums tikai – kādā apmērā. “Bet valstij visu laiku Valsts policijai trūkst naudas. Tāpēc 2022. gadā Pašvaldību likumā noteica, ka pašvaldības piedalās sabiedriskās kārtības pasākumu veikšanā, izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Vienlaikus dalīta funkcija ar valsts atbildību par sabiedrisko kārtību palika, bet robežas nav skaidras joprojām,” stāsta A. Salmiņš. “Latvijas Pašvaldību savienība un daudzas pašvaldības protestēja: mums uzliek jaunu funkciju, bet finansējumu līdzi nedod. No valsts saņēmām atbildi: jums jau nekas nemainās. Bet tad rodas jautājumi: kam jāmaksā par pašvaldības policijas izveidi un finansēšanu, kāda ir sadarbība ar Valsts policiju? Valsts un pašvaldības atbildību dala vairākās jomās, bet sabiedriskā drošība ir valsts galvenais jautājums, kam sabiedriskā kārtība ir pakārtota. Vai tagad sabiedriskās kārtības uzturēšana ir lētāka? Nē. Vai policijas ir vairāk? Formāli jā. Vai drošības kontrole ir labāka? Nē, daudzviet Valsts policijas patrulēšana notiek tikai uz izsaukumiem, to mēģina aizstāt ar pašvaldības policijas resursu, taču tas ir nepietiekams, sevišķi Latgalē,” uzskata A. Salmiņš.
Bet varētu jautāt – vai pašvaldības iedzīvotājam nav vienalga, par kādu naudu pašvaldības policija tiek uzturēta – no valsts vai pašvaldības budžeta? Vai tantei Bauskā un onkulim Ludzā nav pilnīgi vienalga, kas patrulē ielās vai atbrauc noregulēt ģimenes konfliktu: valsts vai pašvaldības policists?
“Jautājums ir par to, ka ar pašvaldības naudu mēģina nosegt to, ko nespēj Valsts policija. Pirms izmaiņām pašvaldības policija savas kompetences ietvaros bija kā papildinoša, palīdzoša institūcija Valsts policijai. Mēs sludinām, ka valstī drošība ir prioritāte, bet izrādās, ka nav kas patrulē Latgalē,” oponē A. Salmiņš. “Tajā pašā laikā Latvijas pašvaldību policijas vidējais līmenis ir stipri virs vidējā Eiropas Savienībā, piemēram, Rīgas pašvaldības policija ne gramu nav sliktāka kā Parīzē. Bet problēma ir tajā, ka katra pašvaldība nosaka savas policijas darbošanās kārtību un noteikumus un katrai pašvaldībai ir savas iespējas. Un deķis ir raibs. Vienā pašvaldībā ir vairāk nekā simt policistu, citā – četri. Vienā vietā labas algas un tehnika, citā – minimālas algas, nodrošinājums un darbības.” (Jāpiebilst, ka nevienai no institūcijām – Latvijas Pašvaldību savienībai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Iekšlietu ministrijai – nav apkopotu datu par visām pašvaldību policijām, cik katrā policistu un kādā režīmā tās strādā.)
“Latvijas Avīze” jautā, bet vai tad minimālās prasības nav nekur noteiktas? “Funkcijas noteiktas likumā, bet minimālās prasības, labi zinot problēmas ar finansējumu, noteiktas vadlīnijās, kas nav obligātas. Tajās teikts, ka uz 1500 iedzīvotājiem jābūt vienam labi ekipētam policistam. Pašvaldības policijai jāstrādā diennakts režīmā. Rezultātā 12 pašvaldībām diennakts režīma nav – lai tādu izveidotu, vajag lielus resursus. Jāpiedalās ceļu satiksmes uzraudzībā, tur, kur ir ūdeņi, pat kuģis jānopērk. Atceros, pirms dažiem gadiem Rēzeknes mērs izdomāja likvidēt pašvaldības policiju. Valsts pārvalde apjuka: kā tad tā, kā pašvaldība iedomājās nepildīt savu brīvprātīgo funkciju?! Jāsaprot, ka, tiklīdz tiek izveidota pašvaldības policija, sāk strādāt likums par policiju, kur pašvaldības policijas sadaļā ir obligātas lietas, kas jāievēro. Ir zināmas prasības profesionalitātei, ko nemaz nav tik viegli ievērot. Kā jau teicu: atbildību par kārtību dala valsts ar pašvaldībām. Kad Saeimā diskutējam, kā tad pašvaldība ar četriem policistiem var nodrošināt patrulēšanu, viens no deputātiem atbildēja: Valsts policija palīdzēs. Tad jautājums: kā vārdā, kam tad jāpalīdz, ja pēc idejas jau pašvaldības aizpilda to tukšumu, ko nespēj valsts. Daudz lētāk būtu profesionāla Valsts policija un pašvaldības policijai būtu palīgfunkcija, tās pienākumi būtu sekot, kā tiek ievēroti pašvaldību saistošie noteikumi, rūpēties par kārtību sabiedriskajos pasākumos, palīdzēt Valsts policijai. Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības kļuvušas lielākas, kas nozīmē, ka daudzviet nāk klāt lauku teritorijas, ka arī tur, kur pašvaldības policija bija, bija jāparedz papildu nauda. Piemēram, Bauskas novads, veidojot policiju 24/7 režīmā, papildus atvēlēja 1,1 miljonu eiro. Iekšlietu ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu pašvaldības policijas darbību 24/7 režīmā un vienu pašvaldības policijas darbinieku uz 1500 iedzīvotājiem, būtu nepieciešami vismaz divu trīs procentu apmērā no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa). Aprēķinā nav iekļauti izdevumi, kas būtu nepieciešami pašvaldības policijas ekipējumam, transportam, komunālajiem maksājumiem, apmācībām,” turpina A. Salmiņš.
Viņš arī norāda, ka viss vēl būtu daudzmaz ciešami, ja neredzētu, ka 19 pašvaldībām šogad esot problēmas ar savu funkciju pildīšanu un labu prognožu par nākotni neesot.
“Jā, mēs gribam pašvaldības policiju, bet ne visur to var atļauties labu un pietiekami lielu. Ja tiktu stiprināta Valsts policija, būtu mēreni laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju, daudzmaz definēta atbildība un sadalīts finansējums par sabiedriskās kārtības uzturēšanu, ar daudz mazākiem līdzekļiem sasniegtu to līmeni drošības un kārtības nodrošināšanā, kas ir tagad,” “Latvijas Avīzei” skaidrojis LPS padomnieks.
Kā ir citur?
“Latvijas Avīze” noskaidrojusi, ka, piemēram, Ventspils novada pašvaldības policijas birojs pēc būtības sācis strādāt tikai šogad 3. jūnijā, kad priekšniekam Broņislavam Ostrovskim bija pirmā darba diena. 23. jūnijā viņam pievienojās lietvede, 8. un 21. jūlijā – pa inspektoram. Visi vajadzības gadījumā var strādāt uz ielas – sanākot divas ekipāžas ar jauniem “Dacia Duster” džipiem. Priekšnieks Ventspils novadā ieradies no tāda paša amata Bauskas novadā – 58 gadu vecumā sapratis, ka dzīvē vēlas ko pamainīt un kaut ko radīt no jauna. Bauskā bijis labs 39 cilvēku liels kolektīvs un darbs sekmējies, šķīries ar asarām acīs.
Kopš jūnija izbraukājis visus pagastus, ticies ar visiem pagasta pārvalžu vadītājiem, apmeklējis skolas. Sapratis, ka esot diezgan mierīgi – vismaz salīdzinot ar Bausku. Pagastos vakaros tukšs un kluss, visi pa mājām. Dažos pagastos dzīvojot tikai 200–300 cilvēku. Bijis Jūrkalnes Saulgriežu svētkos. Ap 3000 apmeklētāju un nevienas piezīmes par kārtību, pat neviena “kritušā”, kurš nejaudātu saviem spēkiem doties projām. Bet savi darbiņi tāpat rodoties. Kopš 3. jūnija saņemti 30 iesniegumi, uzsāktas desmit administratīvo pārkāpumu lietas.
Ventspils novada pašvaldības policijā sadarbībā ar pašvaldību tiekot runāts arī par to, ka jāejot viedais attīstības ceļš, piemēram, nepieciešams programmējams drons. Tas varētu daudzos gadījumos ne tikai aizvietot cilvēkus, bet būt pat labāks. Stāvētu tāds drons bāzes stacijā un patstāvīgi lidotu pēc ieprogrammēta grafika vai norādēm šurpu turpu uz atkritumu konteineriem, drifta vietām, ugunsgrēkiem mežā.
Savukārt Kuldīgas novada pašvaldības policija izveidota 2000. gadā, kad tā sākusi darbu četru cilvēku sastāvā. Tagad tajā ir 19 darbinieki, kas strādā diennakts režīmā. Priekšnieks Kaspars Šabāns stāsta, ka vēl esot kur augt, lai stabili nodrošinātu pastāvīgas divas ekipāžas ielās, ceļos un objektos. Gribētu kā Talsos, kur visu laiku ir diennakts dežurants, un ekipāžām nav jādomā, kas ir iecirknī uz vietas. Tam būtu nepieciešamas vēl divas štata vietas.
APTAUJA: https://poll.app.do/vai-sava-novada-pilseta-jums-pedeja-gada-laika-ir-bijusas
#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Reklāma