Dzērājšoferiem atgūt tiesības kļūst arvien grūtāk un dārgāk

Apritējis pusgads, kopš darbu sāka transportlīdzekļu vadītāju uzvedības korekcijas grupu nodarbības, kurās speciālo programmu apgūst personas, kas sodītas par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē. “Zemgales Ziņas” skaidroja, kāds ir vidēji statistiskais dzērājšofera portrets un ar kādām grūtībām nācies sastapties, ieviešot obligāto korekcijas programmu.

Jāpiedalās uzvedības korekcijas programmā

Transportlīdzekļa vadītājs, kurš sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc obligātas dalības uzvedības korekcijas programmā.

“Šie kursi ir nosodījums vai sabiedrības spiediens, – atbildēt nav viegli. No vienas puses, neviens nespiež atjaunot tiesības, tā ir personīgā izvēle. Kursi ir daļa no kopējā soda, kurā ir iekļauts arī naudas sods. Šo kursu galvenā ideja ir nevis mēģināt vēl vairāk nosodīt šos cilvēkus, bet tieši palīdzēt ieraudzīt un izprast savus kaitīgos ieradumus, labāk izprast savu domāšanu un uzvedību. Veiksmīgākie ir gadījumi, kad cilvēks apzinās, ka kursi ir bijuši vajadzīgi, kad viņš saprot – es to daru nevis tāpēc, ka esmu piespiests, bet mēs runājam par nopietnām, dziļām tēmām. Un tad šie kursi tiek uztverti nevis kā nosodījums, bet ieguvums,” atzīst konsultatīvais un klīniskais psihologs Igors Ivzāns.

Uzvedības korekcijas programmas grupu nodarbības nodrošina fiziskās vai juridiskās personas, kuras Satiksmes ministrijai ir apliecinājušas spēju un pieredzi tās vadīt. Pēc publiski pieejamās informācijas, kas izvietota CSDD mājaslapā, šādām nodarbībām Latvijā var pieteikties četrās vietās: SIA “GrandVer Klīnika”, SIA “Psihologs Tev”, SIA “DOMUS ATBALSTS”, SIA “Medvaravīksne”. Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē sodītajiem par atrašanos pie stūres apreibinošu vielu ietekmē nodarbības jādodas apmeklēt uz Rīgu vai Rēzekni un Daugavpili.

“Tas bija loģisks solis tam, ko mēs darām kā klīnika, tāpēc arī nolēmām atsaukties uz Satiksmes ministrijas aicinājumu īstenot šo programmu. Mūsu klīnikā darbojās multidisciplinārā speciālistu komanda, ir ārsti psihiatri, ir klīniskie psihologi, ir pieredzējuši grupu vadītāji darbā ar personām, kas cieš no dažāda veida atkarībām, ir terapeiti, un šāda daudzšķautņaina profesionālā pieredze palīdzēja mums rūpīgi izveidot vispusīgu korekcijas programmas saturu,” skaidro SIA “GrandVer Klīnika” direktore Irina Pelše, kura uzņem dzērājšoferus klātienes nodarbībām Rīgā.

Attālināti iziet nevar

“Tas bija skrupulozs, apjomīgs kolektīvais darbs. Notika zinātniskās literatūras un ārzemju kolēģu pieredzes izpēte, tā tika pielāgota Satiksmes ministrijas izstrādātās programmas prasībām, mēģinājām saprast, cik programma pielāgojama un saprotama pašiem dalībniekiem, ņemot vērā viņu dažādo izglītības līmeni. Programma tiek apgūta klātienē, nekādas “online” iespējas nepastāv. Cilvēkam ir jābūt uz vietas, jāapmeklē katra nodarbība. Bija arī tādi šoferi, kuri dzīvo ārzemēs, bet uz mēnesi ir atbraukuši uz Latviju, lai izietu korekcijas programmu,” pastāsta I. Pelše.

“Sagatavošanās šiem kursiem norisinājās apmēram trīs mēnešus. Programmas pamatā ir amerikāņu programma, pēc kuras strādā ar dzērājšoferiem. Tā ir adaptēta, tika paņemti uzdevumi, kuri, mūsuprāt, vislabāk der mūsu videi. Bija daudz teorētiskas informācijas par to, kādi ir šie klienti, kādas ir personiskās iezīmes, kādas grūtības. Bet pirmajā nodarbībā es ieraudzīju daudz sakarīgākus cilvēkus, nekā biju gaidījis. Arī vecums bija ļoti atšķirīgs – pieauguši un diezgan jauni. Vilšanās nebija. Lielākoties bija tā, kā paredzēju, idejiski zināju, kā viss notiks. Kaut ko līdzīgu jau biju darījis iepriekš. Pārsteidza stāstu dažādība, kāpēc cilvēki ir nokļuvuši šeit. Mazliet pārsteidza arī tas, ka cilvēki brauc no visas Latvijas uz Rīgu, no visiem reģioniem, un diezgan maz ir no Rīgas, labi ja viens divi,” stāsta I. Ivzāns, kurš ir arī SIA “GrandVer Klīnika” grupu kurators.

Dzērājšoferu portrets – no 20 līdz 75

Korekcijas programmu SIA “GrandVer Klīnika” ir izgājuši 72 šoferi, no tiem 90% ir vīrieši un 10% sievietes. Vecuma diapazons – no 20 līdz 75 gadiem, vidējais dalībnieku vecums – 45 gadi. Braukšanas stāžs ir atkarīgs no vecuma, vidēji tas ir 10–15 gadi.

“Ne visi dzērājšoferi, kuri sodīti par braukšanu reibumā, atjauno tiesības, jo ceļš ir ilgs. Ir jāsamaksā lieli sodi, tad jāiziet medicīniskā komisija, jāapmeklē klīniskie psihologi, narkologi, kuri diezgan stingri pārbauda un izaicina ar jautājumiem par lietošanu, tad vēl jāatjauno tiesības. Ne visi to iztur, ne visiem pietiek gan personīgo, gan materiālo resursu. Tātad tie, kas iziet šo visu, ir vissakarīgākie. Vecākie bieži ir uzņēmēji, bet jaunākie – ar izteiktām ambīcijām. Parasti grupā ir divi trīs cilvēki, kuriem ir diezgan izteiktas lietošanas problēmas, un daļa no viņiem apzināti strādā ar to, ārstējas. Ir daļa, kura neapzinās savu problēmu. Vienojošais šiem klientiem ir tendence uz antisociālu uzvedību, viņi var pārkāpt likumu, raksturīga neuzticēšanās valstij un sabiedrībai,” novērojumos dalās grupu kurators I. Ivzāns.

I. Pelše atzīst, ka viens no izaicinājumiem darbā ir ap 25% krievvalodīgo klientu. “Grupu nodarbības notiek latviešu valodā, protams, viņi runā latviski, taču iesaiste grupas darbā ir krietni mazāka nekā tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, jo trūkst valsts valodas zināšanu. Vēl viens izaicinājums bija nedzirdīgo klientu pieaicināto surdotulku izglītošana, ka viņu atbildība ir tikai tulkošana, nevis piedalīšanās grupas darbā un ka nekādā gadījumā nav pieļaujams klienta vietā paust viedokli vai arī viņu aizstāvēt, ko bieži vien tulki grasījās darīt, un tāpēc mums bija nepieciešams nospraust robežas,” atklāj I. Pelše.

Ieradums vai apstākļu sakritība

Dzērājšoferis – ieradums, sagadīšanās vai apstākļu sakritība? “Pārsvarā cilvēki, stāstot par sevi, atzīmē, ka tā ir sagadīšanās, apstākļu sakritība. Taču, jo dziļāk mēs ejam cauri šai programmai un uzdevumiem, jo vairāk viņi apzinās, ka tās ir loģiskas viņu rīcības un domāšanas ieradumu sekas.

Iemesli, kāpēc cilvēki brauc dzērumā, ir ļoti dažādi. Vienam tā ir antisociālā vide, kas vienmēr bijusi apkārt, un ietekme. Otram – bezatbildība un nevērība. Trešajam – muļķīga un neapdomīga rīcība, kaut arī cilvēks ir racionāls un sakarīgs. Lielākoties tā nav pirmā reize, kad viņi sēžas pie stūres šādā stāvoklī. Reizēm mēģina sevi attaisnot: es braucu prātīgi, ievēroju visus noteikumus, visu kontrolēju, apzinos, ka pārkāpju, bet cenšos braukt piesardzīgi. Ir ļoti dažādi domu gājieni. Tos mēs arī mēģinām pētīt. Vai to var nosaukt par dzīves stilu? Gan jā, gan nē. Parasti, kad šoferis stāsta par tuvinieku reakciju uz autovadītāja tiesību zaudēšanu, tad tās ir ļoti dažādas – dusmas, izbrīns, neizpratne. Parasti šoferi paši apzinās, ka ir izdarījuši nopietnu pārkāpumu. Iziet cauri visiem sodiem un atjaunošanas procedūrām nav viegli. Ja cilvēks uzdrošinās to darīt, tad, manuprāt, viņš ir jāatbalsta. Cik liela varbūtība, ka šoferis atgriezīsies pie braukšanas alkohola reibumā? Tas ir atkarīgs no paša šofera, cik viņš paņems no kursiem un situācijas kā tādas,” noslēdz I. Ivzāns.

Uzvedības korekcijas programmas tēmas, kuras nostiprinātas Ministru kabineta noteikumos

■ Iepazīšanās ar grupas dalībniekiem. Motivācijas nodarbība. Personība un uzvedība.

■ Ieradums, pieradums, atkarība. Uzvedība, kas veidojas atkarības ietekmē.

■ Atkarību izraisošas vielas, to ietekme. Atkarību izraisošu vielu ietekme un transportlīdzekļu vadīšana.

■ Domāšanas kļūdas. Atbildīga uzvedība uz ceļa. Cēloņi un sekas.

■ Emociju un uzvedības vadība. Stresa vadība.

■ Problēmu risināšanas stratēģija. Veselīga uzvedība. Atbildīgs lēmums.

■ Programmas tēmu kopsavilkums. Galvenie secinājumi.

Kopā 16 stundas.

Ceļu satiksmes negadījumi 2024. gadā

23 046

kopējais CSNG skaits

488

CSNG, kuros vadītajam konstatēts reibums

1801

CSNG ar cietušajiem

149

CSNG ar cietušajiem, kuros vadītajam konstatēts reibums

Marija Burgarte-Lāce