6 mīti par vēja parkiem un to atspēkojumi

Vēja parki rada kaitīgu troksni, kas bojā cilvēku veselību.

Daudzu pētījumu rezultāti liecina, ka īslaicīgs vēja turbīnu radītais troksnis, kas sasniedz līdz 65 decibeliem, neietekmē cilvēku kognitīvās funkcijas un nav salīdzināms ar trokšņa līmeni, kas rodas no satiksmes. Turklāt Latvijā ir noteikti stingri regulējumi attiecībā uz vēja parku attālumu no dzīvojamām mājām, virknē valstu normatīvu galvenais kritērijs — lai ietekme, piemēram, troksnis vairs nevar pārsniegt robežlielumu. Tā var būt 500 metru attālumā un pat tuvāk. Latvijā distance, 800 metru, noteikta ar ievērojamu rezervi. Turklāt jaunie turbīnu modeļi ar garajiem spārniem ir ievērojami klusāki nekā vecākie modeļi.

Vēja parki bojā vietējo ekosistēmu un dabas līdzsvaru.

Katram vēja parku projektam tiek veikti rūpīgi izvērtējumi par to iespējamo ietekmi uz vidi. Pirms vēja parku būvniecības tiek analizēta ietekme uz putniem, sikspārņiem, dzīvnieku migrācijas ceļiem un vietējiem biotopiem. Šīs analīzes tiek veiktas saskaņā ar stingriem vides aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu, ka vēja enerģijas attīstība notiek ilgtspējīgā un videi draudzīgā veidā. Ja tiek ievērotas visas prasības un tiek veikti nepieciešamie pasākumi ietekmes mazināšanai, vēja parki var darboties ar minimālu negatīvo ietekmi uz vietējo ekosistēmu.

Viltus ziņas par vēja parkiem – veids, kā iegūt vēlētāju balsis

Daži politiķi izmanto mītus un sabiedrības bažas, lai piesaistītu vēlētāju atbalstu. Bieži vien viņi uzsver problēmas, kas ir balstītas uz nepilnīgu vai sagrozītu informāciju, radot priekšstatu par vēja enerģijas attīstību kā draudu videi un vietējiem iedzīvotājiem. Šāda pieeja ne tikai maldina cilvēkus, bet arī novērš uzmanību no reālajiem izaicinājumiem un iespējām, kas saistītas ar ilgtspējīgu enerģijas ražošanu. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt informāciju un balstīties uz faktiem, nevis populistiskiem apgalvojumiem.

Vēja parki ir liels apdraudējums cilvēku veselībai, īpaši tiem, kas dzīvo netālu.

Vēja enerģiju bieži pavada dažādi mīti, un viens no izplatītākajiem ir “Vēja turbīnu sindroms” – uzskats, ka turbīnu skaņa kaitē cilvēku veselībai. Šo apgalvojumu bieži izmanto vēja enerģijas pretinieki, tostarp Donalds Tramps. Polijā Poznaņas Adama Mickeviča universitātes zinātnieki publicēja pētījumu par tā saukto vēja turbīnu sindromu — iedzīvotāji apgalvojuši, ka vēja elektrostaciju tuvumā viņi burtiski kļūst traki trokšņa dēļ. Taču zinātnieki neatrada sakarību starp izjūtām un iekārtas radīto ietekmi un izskaidroja to ar simbiotisko fenomenu: ja cilvēks gaida negatīvu ietekmi, tad to arī izjūt.”

Vēja parki negatīvi ietekmē lauksaimniecību.

Patiesībā vēja parku attīstība bieži vien nenotiek uz lauksaimniecības zemēm, un, ja arī notiek, to ietekme ir minimāla. Vēja turbīnas aizņem tikai nelielu daļu teritorijas, ļaujot lauksaimniekiem turpināt gan audzēt kultūraugus, gan veikt lopkopību. Turklāt vēja parki var pat veicināt lauksaimniecības attīstību, nodrošinot papildu ieņēmumus zemes īpašniekiem un sekmējot infrastruktūras izbūvi, piemēram, ceļu uzlabošanu un piekļuvi elektroenerģijai attālākos reģionos.

Vēja parki apdraud cilvēku drošību.

Vēja turbīnas tiek būvētas saskaņā ar stingriem drošības standartiem, un lielākā daļa traumu, kas saistītas ar vēja parkiem, ir saistītas ar būvniecības vai uzturēšanas posmiem, nevis ar parku darbību. Vēja parki, kas darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, nerada apdraudējumu cilvēku drošībai.