4683 reižu nopelnīts apbalvojums

Valstiskuma balvu piešķir mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam Vilim Vītolam.

“Es vēlos pastāstīt par Valstiskuma balvas saņēmēju tā, lai katrs no jums uz mirkli jautātu: “Vai tas ir par mani?”

Bagātība latviešu tautas pasakās parasti tiek attēlota negatīvi – bagātais ķēniņš ir arī lepns, ļauns, ne pārāk gudrs. Ja grāmatā ir zīmējumi, atklājas, ka bagātnieks nav arī glīts. Turpretim nabadzīgais ir čakls, labsirdīgs un attapīgs. Un labākais veids, kā pasakās kļūt turīgam, – ar burvestībām vai apmānot kādu bagātnieku. Taču Valstiskuma balvas laureāts turību, no kuras nekautrējas, ieguvis bez burvestībām vai bez citu iegrūšanas nabadzībā. Viņš sācis no nekā. Mācījies. Strādājis, lai varētu atbalstīt savu ģimeni. Pašaizliedzīga un mērķtiecīga darba rezultātā ir nopelnījis gana, lai varētu atbalstīt ne tikai savu ģimeni, bet arī citus Latvijas cilvēkus. Un tagad viņš grib redzēt, kā citi jauni cilvēki mācās, sasniedz savus mērķus un ceļ turīgu un laimīgu Latviju.

Mēs daudz oficiāli un neoficiāli esam runājuši pat Latvijas valsts mērķiem. Kas ir tas, kas mums jāsasniedz? Kā labā visiem jāstrādā? Es varētu nosaukt kādus astoņus mērķus, bet varbūt tiešām vajag vienu un ļoti konkrētu, izmērāmu? Un šīs dienas varonim tāds ir: Latvija – valsts ar visaugstāko universitāti beigušo ļaužu īpatsvaru. Tas ir arī veids, kā veicināt mūsu visu labklājību.

Balvas laureāts aicina savus līdzcilvēkus: “Neesiet skaudīgi!”, jo citu cilvēku panākumi Latvijā taču palīdz celt mūsu valsti. Citu veiksmes ir arī mūsu veiksmes. Šķiet, viņš dara visu, lai jaunieši sasniegtu vairāk nekā viņš pats. Lai jauniešiem būtu vieglāk nekā viņam pašam.

Izglītība ir bijusi ļoti svarīga ne tikai viņam, bet arī viņa dzimtai – tas šķitis pašsaprotami, kaut ne vienmēr vienkārši.

Šīs dienas varonis pats gan uzsver – ne jau viņš vienīgais atbalstījis simtiem un tūkstošiem jauniešu izglītību. Un tā tiešām ir! Viņa uzticamais vārds un padarītie darbi ir uzrunājuši citus. Protams, tas nav viena cilvēka darbs. Protams, tas nav viena cilvēka dāsnums. Protams, tā nav viena cilvēka vīzija par gudrāku, laimīgāku un turīgāku Latviju. Valstiskuma balva nozīmē, ka šis cilvēks ir spējis viena mērķa vārdā sapulcināt veselu kopienu, veselu ļaužu pulku, kurā visi grib sasniegt vienu un to pašu labo mērķi. Es ticu, ka tas nav bijis viegli.

Var kļūt turīgs godīgi. Var sasniegt savus mērķus godīgi. Un laikam pa īstam bagāts cilvēks var kļūt tikai godīgi. Bagātība jau nav tikai konts bankā, bagātība ir arī mūsu pieredze un sirdsapziņa, un labs miegs naktī. Valstiskuma balvas laureāts uzskata – būt godīgam ir vienīgā pareizā izvēle ilgākā laika tecējumā. Dodot citiem, vismaz tikpat arī iegūsti. Un kā jau iepriekš sacīju – citu Latvijas cilvēku panākumi palīdz ikvienam no mums.

Mēdz teikt, ka ir vajadzīgs ciems, lai izaudzinātu un palaistu pasaulē cilvēku. Valstiskuma balvas laureāts veido šos ciemus. Viņš pats ir šis ciems. Mīlošai, bet trūcīgai ģimenei noteikti ir smagi noskatīties, kā čaklam, mērķtiecīgam bērnam jāatsakās no sava sapņa par studijām tāpēc, ka trūkst naudas. Es ticu, ka vecākiem lūzt sirds, kad jāizvēlas starp izglītību un ikdienas vajadzībām. Protams, te būtu daudz darāmā gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī uzņēmumiem. Protams. Bet šobrīd situācija ir tāda, kāda ir. Ne visi var īstenot savu potenciālu, jo šobrīd pietrūkst līdzekļu. Balvas saņēmējs ar saviem domubiedriem ne tikai dod jaunietim labas nākotnes būvniecības pamatakmeņus, bet arī mazina sirdssāpes. Un tā ir laimīgāka Latvija.

Ar savu darbību tieši vai netieši balvas laureāts aicina mūs mācīties. Un jāmācās ir ne tikai jauniem, spožiem studentiem, bet ikvienam no mums. Arī man. Ar visu savu darbību viņš tieši vai netieši aicina darīt tā, lai būtu labi gan pašam, gan ģimenei, gan visai Latvijai. Jo labākā Latvijā ir vieglāk dzīvot. Un dzīvot vieglāk – tas nav nekas nosodāms. Uz to mums jātiecas. Lai dzīve nākamajām paaudzēm būtu labāka.

Visbeidzot viņš brīdina no augstprātības. Pat nelielos daudzumos. Esmu pārliecināts, ka pēc balvas saņemšanas lepnāks viņš nekļūs. Jo viņš savu vērtību tāpat labi apzinās, bet nekad nav noniecinājis citus. Šī balva tik daudz nav vajadzīga viņam kā mums – pārējiem. Jo es gribētu, lai laureāta vērtības, par kurām esmu pastāstījis, būtu arī mūsu visu vērtības.

Es ceru, ka pēdējo minūšu laikā jums kaut uz mirkli bija sajūta – o, tas taču par mani! Un es ticu, ka zināmā mērā katrs šajā stāstā un vērtībās ieraudzīja sevi. Valstiskuma balva nav par bijušo, tā ir par to, kas vēl tikai top. Lai top bagāta un laimīga Latvija!” tā Valstiskuma balvas pasniegšanas pasākumā Rīgas pilī klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kaut Valstiskuma balvas ieguvēju līdz ceremonijai tur slepenībā, pēc šiem vārdiem daudziem tapa skaidrs, ka šis cilvēks, kam šogad tiks Valstiskuma balva, ir neviens cits kā mecenāts un “Vītola fonda” dibinātājs Vilis Vītols. Vairāk nekā 4000 gudru un centīgu Latvijas jauniešu, pateicoties viņam un ziedotājiem no visas pasaules, ir ieguvuši labu izglītību.

Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienā Rīgas pilī tika pasniegta biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” iedibinātā Valstiskuma balva mecenātam, sabiedriskajam darbiniekam, “Vītolu fonda” dibinātājam Vilim Vītolam, bet godinājums – viņa sievai, atbalstītājai un fonda līdzdibinātājai Martai. Valstiskuma balvas saņēmēja vārds, uzvārds un saņemšanas gads tiek iegravēts plāksnē, kas publiski redzama Saeimas ēkā.

“Man ir stingra pārliecība, ka cilvēkam, kam vairāk dots, ir morāls pienākums palīdzēt citiem,” tā, saņemot balvu, atzina V. Vītols.

“No visas sirds pateicos par man piešķirto lielo pagodinājumu. Šādos brīžos mēs nedrīkstam kļūt iedomīgi. Šie brīži ir pazemībai – lai atcerētos, ka apbalvojums nav tikai apbalvotā nopelns, bet gan daudzu draugu, kolēģu, atbalstītāju, domubiedru un arī ģimenes nopelns. Esmu dzīvē saņēmis tik daudz atbalsta, ka nespēju visus uzskaitīt, bet izmantošu šo izdevību, lai visiem pateiktos, – liels, liels paldies. Vēlos teikt dažus vārdus par divām vērtībām, kas mani ir pavadījušas kopš jaunības dienām, kad dzīvojām svešumā. Vispirms, pāri visam, tā bija apņemšanās atgriezties tēvzemē, tiklīdz tas būs iespējams. Otra – ja man dzīvē laimēsies, palīdzēt citiem, kuriem mazāk laimējies. Tā vienmēr bija rīkojušies mani vecāki savu iespēju robežās. Viņi man bija piemērs. Dievs man ir palīdzējis atgriezties un ļāvis kopā ar sievu Martu mūsu iespēju robežās citiem palīdzēt,” uzsvēra V. Vītols.

Vītolu ģimenes stāsts ir līdzīgs tiem tūkstošiem, kuri bija spiesti pamest Latviju kara dēļ. Kad ģimene Otrā pasaules kara gados devās bēgļu gaitās, Vilim bija 10 gadi. Vienīgā bagātība, ko vecāki varēja paņemt līdzi, – viņu labā izglītība. Sākotnēji ģimene dzīvoja trūcīgi, taču par svarīgāko izvirzīja uzdevumu izskolot savus divus dēlus – Vili un viņa brāli. Svešumā Vilis Vītols pavadīja 55 gadus. Kļuva par izcilu būvinženieri un būvuzņēmēju. Trimdā V. Vītols dzīvoja Venecuēlā, bet 1999. gadā pārcēlās uz Latviju.

Vēl savā runā viņš uzsvēra, ka nopelnīt naudu ir daudz vieglāk, nekā to noturēt, tāpēc viena no dzīves mācībām ir tērēt taupīgi, ieguldīt pārdomāti. Sākotnēji viņš ar sievu ziedojuši dažādām labdarības organizācijām, taču tad sapratuši, ka līdzekļu sadrumstalotība nedod vajadzīgo rezultātu. Ilgi domājot, vērtējot, sapratuši, ka vēlas ieguldīt Latvijas nākotnē – jauniešos, kas ir gudri, talantīgi, bet ģimenes ierobežoto līdzekļu dēļ nevar iegūt labu augstāko izglītību.

Vilis ar sievu Martu nodibināja “Vītolu fondu”, kas piešķir stipendijas vidusskolu absolventiem no trūcīgām ģimenēm, lai jaunieši var mācīties augstskolā. Fonda pamatkapitālā Vītoli ieguldīja pusotru miljonu eiro. Desmit gados ar fonda stipendijām izskoloti 4683 jaunieši. V. Vītols intervijās ir uzsvēris, ka pats lielākais Latvijas ienaidnieks ir demogrāfiskā situācija un ka katrā latviešu ģimenē jābūt vismaz četriem bērniem, pretēji varam kļūt par vienu no tām mazajām tautām, kas laika gaitā pazūd no pasaules kartes. Viļa un Martas Vītolu ģimenē ir pieci bērni.

V. Vītols savā runā uzsvēra, ka “Vītolu fonds” nosaukts viņa vārdā, taču tam ir 2300 atbalstītāju, ziedotāju un bez viņiem nekā nebūtu.

Otrs liels Viļa Vītola labdarības projekts ir Likteņdārzs – piemiņas vieta tiem cilvēkiem, kuri gājuši bojā pagājušajā gadsimtā totalitāro režīmu dēļ. Likteņdārza ierīkošanai Vilis Vītols kopā ar domubiedriem 2005. gadā nodibināja “Kokneses fondu”.

Valstiskuma balvas mērķis ir veicināt sabiedrībā cieņu un izpratni par Latvijas valstiskumu, tā stiprināšanas sabiedrisko un politisko nozīmību katra iedzīvotāja dzīvē. Ar Valstiskuma balvu tiek izteikta atzinība personai, kura devusi un dod izcilu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā.

Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs, izcils darbs, gan ilgstoša, panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanās laikā. Valstiskuma balvu var piešķirt gan par mūža nopelniem, gan atsevišķu rīcību vai projektu. Balvu piešķir vienam pretendentam vienu reizi gadā.

Pirmo Valstiskuma balvu 2021. gadā saņēma Integrālās izglītības institūta direktors, teologs un sabiedriskais darbinieks Juris Rubenis.

Otro Valstiskuma balvu 2022. gadā saņēma latviešu dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis un publicists Knuts Skujenieks.

Valstiskuma balvas pasniegšana norisinās svinīgā ceremonijā Rīgas pilī, un balvu pasniedz Valsts prezidents. Pasniegšanas ceremonijā piedalās arī Saeimas priekšsēdētājs un biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidents. Ceremonija notiek katra gada 21. augustā – konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienā.