Baiba Vahere
Smiltenes vidusskolas jaunieši šoruden bauda ekskluzīvu iespēju – tiešsaistes sarunas ar 19 izciliem dažādu jomu zinātniekiem. Lekcijas notiks līdz pat oktobra beigām. Jaunieši īpaši augstu novērtē to, ka zinātniekiem pēc lekcijām var uzdot jautājumus un dzirdētais ļauj vairāk uzzināt par jomām, kuras vidusskolā izvēlējušies mācīties padziļināti.
Sarunu temati – digitālās ierīces un virtuālās spēles mūsdienu izglītībā, mākslīgais intelekts, augstu enerģijas daļiņu fizikas eksperimenti, dzīvnieku slimību izpēte mikroskopā un bez tā, bioūdeņraža iegūšana, darba vide un mēs, kultūras socioloģija, mākslīgais zirnekļu zīds, šķiedru optiskās tehnoloģijas datu pārraidei un ne tikai.
Klausot sirds aicinājumam…
Viena no zinātniecēm, ar kuriem jaunieši tikās pagājušajā nedēļā, – Smiltenes vidusskolas absolvente Liene Ozoliņa, tagad – Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore un Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece. Viņas lekcijas temats – Politikas un kultūras socioloģija.
Lienes pētnieciskās intereses saistītas ar neoliberālisma reformām Latvijā, politikas un ētikas attiecībām neoliberālās sabiedrībās, postsociālisma politiku un kultūru, kā arī etnogrāfiskajām metodēm sociālajās zinātnēs. Viņas publikācijas lasāmas starptautiskajos izdevumos: “British Journal of Sociology, “Slavic Review”, “East European Politic and Societies” un “Journal of Baltic Studies”. 2019. gadā Liene saņēma Viļa Vītola balvu par labāko “Journal of Baltic Studies” publikāciju šajā gadā.
“Smiltenē vairs neiznāk paviesoties tik bieži kā agrāk, bet bija jauki lekcijā redzēt un dzirdēt skolēnus no skolas, kurā arī es kādreiz mācījos,” atzīst mūsu skolas 2001.gada absolvente Liene Ozoliņa. “Smiltenes vidusskolas gadi visvairāk atmiņā palikuši ar jaukajiem skolasbiedriem, draudzību un kopīgu izaugšanu. Ar tuvākajiem draugiem regulāri sazināmies joprojām. Vēl spilgti atceros to, kā 12. klasē domāju: cik tas ir forši – mēs kā renesanses cilvēki varam mācīties ķīmiju, ģeogrāfiju, bioloģiju, latviešu valodu, svešvalodas, literatūru, visu…
No skolotāju sacītā visvairāk atmiņā palikuši Mārītes Reinbahas vārdi: “Galvenais šajā pasaulē ir būt labam cilvēkam.”
Uzskatu, ka tas ir ļoti labi, ka jaunieši šobrīd jau vidusskolā var sev interesējošo jomu apgūt padziļināti. Biju no skolēniem, kas vienmēr mācījās, tāpēc uz augstskolu aizgāju ar labām pamatzināšanām. Taču iestājeksāmenos piedzīvoju pamatīgu “kultūršoku” – testā bija ietverti jautājumi arī no mācību vielas, ko vēlāk mācījāmies augstskolā. Uz vairākiem no tiem, lai arī cik rūpīgi biju mācījusies vidusskolā, atbildēt nevarēju. Pasniedzēji mums ar to ļoti labi parādīja, cik daudz vēl nezinām. Un arī dzīvē nekad nebūs tā, ka zināsiet visu. Nepārtraukti nāks klāt jauna informācija; tikpat svarīgi kā zināt faktus ir arī prast analizēt situāciju, domāt.
Mācoties vidusskolā, neplānoju, ka kādreiz būšu zinātniece un strādāšu augstskolā. Vienkārši vienmēr esmu darījusi to, kas ļoti paticis, klausījusi savam sirds aicinājumam un tas arī aizvedis tur, kur esmu šobrīd.
Ko ieteiktu jauniešiem, kuri plāno studēt sociālās zinātnes? – Vispirms rēķināties ar lielāku konkurenci nekā inženierzinātnēs. Protams, svarīgi domāt arī par to, ko nopelnīsi. Bet mana līdzšinējā pieredze ir tāda – ja no sirds un labi darīsi to, kas patiešām patīk, neizpaliks arī alga.”
“Noklausīšos visas!”
10.klases skolniece Kate Kadiķe tiešsaistē apmeklējusi sešu zinātnieku lekcijas. “Uzzināju ļoti daudz jauna. Nezinu, kur vēl īsā laikā varētu iegūt tik vērtīgu informāciju. Tikpat interesanta bija tā lekciju daļa, kurā varējām uzdot zinātniekiem dažādus jautājumus. Brīvdienās YouTube.com noklausīšos arī tās lekcijas, kuras mācību laikā neizdevās dzirdēt. Uzskatu – tie, kas uzmanīgi klausījās, varēja “noķert” arī idejas, par ko vēlāk rakstīt zinātniski pētniecisko darbu.
Vidusskolā izvēlējos padziļināti apgūt bioloģiju, ķīmiju un angļu valodu. Labprāt mācītos padziļināti arī fiziku. Šobrīd vēl neesmu izlēmusi, ko studēšu augstskolā, tāpēc uzskatu – jo vairāk mācību priekšmetu apgūšu padziļināti, jo labāk.”
Pārdomas rosinoši
11.klases skolniece Alise Čukure vidusskolā padziļināti mācās humanitāros mācību priekšmetus. “Ļoti interesē literatūra un vēsture. Iespējams, domas vēl mainīsies, bet šobrīd domāju, ka nākotnē būšu vēstures skolotāja. Man patīk, ka vidusskolā tos mācību priekšmetus, kas interesē vairāk, var apgūt padziļināti. No zinātnieku lekcijām īpaši uzrunāja Marijas Semjonovas – Reinholdes stāstītais par digitālajām ierīcēm un virtuālajām spēlēm mūsdienu izglītībā. Arī citas lekcijas bija ļoti vērtīgas, rosināja vairāk padomāt par dažādiem, šobrīd aktuāliem jautājumiem. Lektori pastāstīja par savu darbu augstskolā un profesionālās izvēles iespējām viņu pārstāvētajās nozarēs. Vienīgi priecātos, ja lekcijas būtu garākas. Dažreiz pietrūka laika mūsu jautājumiem.”
Motivējoši
11.klases skolniece Eva Evelīna Krūmiņa apmeklējusi Ivara Vanadziņa lekciju “Darba vide un mēs”, Ilzes Matīsas “Dzīvnieku slimību izpēte mikroskopā un bez tā” un Kaspara Kovaļenko “Infekcijas slimības no Vienas veselības koncepta skatu punkta”.
“Tikšanās ar zinātniekiem paver iespēju tikt pie ļoti vērtīgas un interesantas informācijas, kas nav iekļauta skolas mācību programmā. Kad tavā priekšā stāv personības ar tik vispusīgām zināšanām, saproti, cik savā izaugsmē jāiegulda daudz darba, lai šajā dzīvē kaut ko sasniegtu un būtu kā viņi. Tas ir ļoti motivējoši. Patika arī tas, ka pēc lekcijām varējām zinātniekiem uzdot jautājumus. Vidusskolā padziļināti apgūstu bioloģiju. Nākamgad, iespējams, paņemšu klāt arī ķīmiju. Pagaidām vēl nezinu, kur mācīšos tālāk, bet man ļoti interesē abas šīs jomas.”
Tilts uz nākotnes profesiju
“Ļoti uzrunāja visas līdz šim dzirdētās zinātnieku lekcijas,” atzīst 12.klases skolnieks Endijs Graudiņš. “Īpaši uzrunāja virtuālā tikšanās ar fizikas doktoru Artūru Vrubļevski, kurš stāstīja par saules vēja ietekmi uz planētu. Patīk arī tas, ka lektori ne vien iepazīstina ar dažādiem atklājumiem un pētījumiem, bet pastāsta par savu darba vidi un maz zināmākām profesijām. Ļoti interesantas izvēršas sarunas pēc lekcijām.
Pagaidām vēl neesmu izdomājis, kuru studiju programmu izvēlēšos pēc vidusskolas, bet par jomu, ar ko tā būs saistīta, gan nešaubos. Tāpēc labi, ka jau tagad varu vairāk uzmanības veltīt nozarei, kuru turpināšu studēt augstskolā. Šobrīd padziļināti apgūstu fiziku.
Arī tikšanās ar zinātniekiem ir kā sava veida tilts uz nākotnes profesiju.”
Reklāma