Valsts kontrole: publiskoti 44 ziņojumi, turpinās 41 revīzija

2024. gadā Valsts kontrole pabeidza 42 revīzijas; 27 ir finanšu¹ revīzijas, 12 – lietderības² revīzijas, divas – atbilstības³ revīzijas un viena situācijas izpēte. Finanšu revīzijās šogad publiskots viens starpziņojums un viens papildu ziņojums. Darbs turpinās 41 revīzijā, no kurām 14 ir lietderības revīzijas, viena atbilstības revīzija, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas.

“2024. gads Valsts kontrolei ir bijis intensīvs un ar būtiskiem pavērsieniem – tika pieņemti grozījumi Valsts kontroles likumā, kā arī apstiprināta jaunā ieteikumu pārvaldības pieeja, kas vērsta uz sasniegto rezultātu, nevis procesa kontroli, un ļaus mums turpmāk vēl efektīvāk veicināt pārmaiņas sabiedrības interesēs. Noslēgto revīziju rezultātā esam aktualizējuši būtiskus jautājumus, kas uzlabos publisko resursu pārvaldību un paaugstinās to caurskatāmību. Mūsu revīzijās sniegtie ieteikumi turpina būt instruments pozitīvām pārmaiņām, un mēs strādāsim, lai to ieviešana neapstātos,” uzsver valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Gada griezumā publiskotie revīziju ziņojumi, starpziņojums un situācijas izpēte

• FEBRUĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem. Secinājums – birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas.
• MARTĀ publiskota revīzija par intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanu. Līdz šim ITS nav ieviestas mērķtiecīgi, plānveidīgi un koordinēti. Revīzijas laikā tika izveidots viens no priekšnoteikumiem – Nacionālais piekļuves punkts, kur uzkrāt un nodrošināt piekļuvi transporta nozares datiem. Tomēr trūkst stratēģiska redzējuma par tālāko ITS attīstību un uzkrāto datu izmantošanu reālu pakalpojumu veidošanai, lai no tā būtu ieguvums sabiedrībai.
• APRĪLĪ publiskotajā starpziņojumā “Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos” atklāts, ka organizējot šos lidojumus, nelikumīgi izlietoti vismaz 221566 EUR no valsts budžeta, neekonomiski vismaz 323 688 EUR no ES finansējuma. Aprīlī publiskoti arī 26 finanšu revīzijas ziņojumi par 2023. gada pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs, pirmo reizi sniedzot visus Valsts kontroles atzinumus bez iebildēm. Savukārt ziņojumā par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību pārvaldību, kas bija pēcpārbaude par 2018. gadā noslēgtajā revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas gaitu, secināts, ka kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi.
• MAIJĀ publiskotajā revīzijā par pašvaldību rīcība ar meža resursiem konstatēts, ka pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības.
• JŪNIJĀ publiskota situācijas izpēte par Rail Baltica projektu – gan Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu kopīgais ziņojums, gan Valsts kontroles nacionālais ziņojums, konstatējot, ka projekta tvērums Latvijā ir mainījies bez vienotas pieejas tā apstiprināšanā un lēmumi ir grūti izsekojami.
• JŪLIJĀ publiskotajā revīzijā secināts, ka ir jāpieliek krietni lielākas pūles, lai nodrošinātu pedagogu ataudzi un noturību profesijā. Līdz šim veiktās darbības nav bijušas pietiekami efektīvas problēmas risināšanā.Pedagogu trūkuma cēloņi ir ne tikai pedagogu ataudzes plānošanas nepilnības un nespēja sagatavot nepieciešamo pedagogu skaitu, bet arī citi ar pedagoga darba atbalstu un nodrošinājumu saistīti faktori.
• AUGUSTĀ publiskotajā revīzijā vērtēta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem. Revīzijā secināts, ka sabiedriskā transporta maršruti tiek veidoti bez vienotas pieejas, neievērojot normatīvos aktus, pieņemot neatbilstošus lēmumus un izvirzot daļēji pamatotas kvalitātes prasības. Publiskota arī ikgadējā finanšu revīzija par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP). Diemžēl KSGP kvalitāte joprojām ir bez cerētā progresa, un atzinums kārtējo reizi sniegts ar iebildēm. Iemesls – joprojām neatrisinātās problēmas VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.
• SEPTEMBRĪ publiskotajā revīzijā konstatēts, ka Zemkopības ministrija sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē neatbilstoši un neekonomiski izlietojusi 3,1 milj. EUR. Savukārt skaudri secinājumi pēc revīzijas par paliatīvo aprūpi Latvijā – tā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām. Kritiski nepietiekami ir ambulatorie paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kā rezultātā vairums pacientu nonāk slimnīcās, kuru kapacitāte jau šobrīd nav pietiekama.
• OKTOBRĪ publiskotajā revīzijā par cilvēkresursu pieejamību un attīstību Latvijas tiesās atklāts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu, līdz ar to tuvākajos gados var pietrūkt tiesnešu. Turklāt ne visi tiesneši pietiekami rūpējas par savu zināšanu un prasmju pilnveidi – katrs desmitais pēdējo četru gadu laikā mācības apmeklējis retāk nekā reizi gadā. Publiskota arī revīzija, kurā konstatēts, ka Labklājības ministrija garantētā minimālā ienākuma pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.
• NOVEMBRĪ publiskotajā revīzijā par emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu izlietojuma plānošanu secināts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Savukārt revīzijā par pašvaldību veiktajām aktivitātēm uzņēmējdarbības veicināšanai Valsts kontrole secināja, ka ir nepieciešami būtiski pilnveidojumi pašvaldību rīcībā, institūciju sadarbībā un publisko investīciju projektu īstenošanā uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās.
• DECEMBRĪ publiskotajā revīzijā par publisko iepirkumu sistēmu sagatavoti divi revīzijas ziņojumi: “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai” un “Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte”. Secināts, ka Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu. Savukārt revīzijā par valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu iedzīvotājiem secināts, ka sociālā pakalpojuma administrēšana ir arhaiska un tā noved pie garām rindām. Gandrīz 900 gadījumos klienti turpināja gaidīt rindā, lai gan tehniskie palīglīdzekļi bija pieejami noliktavā.

Valsts kontrole regulāri tiekas ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, lai pārrunātu revīzijās konstatēto un sniegto ieteikumu ieviešanas progresu. Tāpat Valsts kontrole tiekas arī ar citām Saeimas komisijām, lai pārrunātu revīziju rezultātus un ar tiem saistītus jautājumus.

Informācija par Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem un to ieviešanas statusu ikvienam interesentam ir pieejama Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā. Informāciju tajā atjauno divas reizes gadā: 1. martā un 1. septembrī. Platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums.

Nozīmīgi ieguldījumi citu augstāko revīzijas iestāžu profesionālajā pilnveidē. Arī šogad Valsts kontroles eksperti turpināja dalīties labajā praksē, organizēja un vadīja mācības, šādi sniedzot atbalstu Moldovas, Gruzijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gambijas un Dominikas augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes stiprināšanā.

Sadarbība ar tiesībaizsardzības u. c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai 

Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu to pārvaldību. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanai. Šogad:

• tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar Valsts kontroles ziņoto uzsākti pieci kriminālprocesi par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izmaksājot nelikumīgu atlīdzību, organizējot iepirkumus, pieļaujot nelikumīgu rīcību ar pašvaldības mantu, kā arī par citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem; turpinās 42 kriminālprocesi (t. sk. 15 iztiesāšanas stadijā), kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados;
• stājies spēkā viens notiesājošs spriedums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izmaksājot nelikumīgu atlīdzību;
• uzsāktas pārbaudes par 23 iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, 8 amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības;
• turpinās lietvedība 6 uzsāktajos procesos par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu, Valsts kontroles padomes uzsāktās zaudējumu atlīdzināšanas lietas rezultātā atgūti 29 381 EUR.

TOP panākumi/notikumi

• Pieņemti grozījumi Valsts kontroles likumā – no 2025. gada 1. maija 27 atsevišķu atzinumu vietā Valsts kontrole sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību.
• Izstrādāta jauna Valsts kontroles ieteikumu pārvaldības pieeja, kas paredz kontrolēt ieteikuma sasniegto rezultātu, nevis procesu un darbības.
• Nākamos trīs gadus Valsts kontrole vadīs EUROSAI Pašvaldību revīziju darba grupu, veicinot sadarbību un labās prakses apmaiņu starp augstākajam revīzijas iestādēm.
• Valsts kontrole rīkoja vairākus informatīvus seminārus valsts un pašvaldību iestādēm (Semināru materiāli).
• Nodibinājuma “Iespējamā misija” skolu programmā “Dzīvei gatavs” Valsts kontroles eksperti šogad viesojušies 15 skolās visā Latvijā, satiekot vairāk nekā 370 bērnus un jauniešus. Šoruden spēle “Vai Tu zini, kas ir valsts nauda?” kļuva pieejama arī digitālā formātā dziveigatavs.lv platformā. Tas nozīmē, ka skolotājs pēc pieprasījuma saņem spēles materiālus, lai to varētu spēlēt klasē sev ērtā laikā. Līdz šim brīdim spēles materiāls nosūtīts astoņām skolām.
• Pirmo reizi Valsts kontrole organizēja Nevalstisko organizāciju dienu. Sadarbība ar ekspertiem, NVO un dažādām sabiedrības grupām, kuras specializējušās konkrētajā jomā, ļauj padziļinātāk un kvalitatīvāk veikt revīziju darbu. Pasākuma ieraksts
• Turpinot tradīciju, organizēta Reģionālo mediju diena, sniedzot informāciju par jaunākajām publiskotajām Valsts kontroles revīzijām, kurās secinātais un sniegtie ieteikumi ir īpaši aktuāli reģionu kontekstā.
• Jau otro gadu pēc kārtas Valsts kontrole Ilgtspējas indeksā ieguvusi Zelta kategoriju.
• Baltijas vērienīgākajā komunikācijas nozares konkursā “Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2024” Valsts kontrole ar kampaņu “Onkoloģija – prioritāte bez rezultāte” kategorijā “No Budget” ieguva bronzas godalgu.

Par Valsts kontroli

Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.

Gunta Krevica, Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja

1 Pienākumu veikt Finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, un tās ik gadu veic ministrijās u.c. centrālajās valsts iestādēs (bet ne pašvaldībās). Pēc revīzijām Valsts kontrole izsaka atzinumus par ministriju un iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Finanšu revīzijās izlases kārtā vērtē arī atbilstības jautājumus, lai gūtu pārliecību par finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķiem un tiesību aktiem.

2 Lietderības revīzija ir starptautiski atzīta metode, kur papildus grāmatvedības, finanšu un tiesiskuma pārbaudēm vērtē arī rezultātu sasniegšanu, kā arī sasniegto rezultātu ietekmes ekonomiskumu, produktivitāti un efektivitāti. 

3 Atbilstības revīzijās veic pārbaudes, vai darbības, amatpersonu rīcība, finanšu darījumi un informācija visos būtiskajos aspektos atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski vai starptautiski atzītai labajai praksei.