Valcēnieši uz skatuves izspēlē stāstu par dziļu un neatbildētu mīlestību

24.marta vakarā pēc teātru prožektoru nodzišanas Valkas pilsētas kultūras nama kamerzālē, kur vietējais pilsētas teātris izrādīja iestudējumu “Kādas nezināmās vēstule” pēc austriešu rakstnieka Stefana Cveiga noveles motīviem, skatītāji vēl ilgi sēdēja klusumā, ar aplausiem nespēdami pārraut abu galveno lomu atveidotāju radīto noskaņu.

Vēl pirms Covid-19 pandēmijas Valkas pilsētas teātris sāka darbu pie A. Cveiga noveles, kas uzrakstīta 1922. gadā. Šis darbs pasaules literatūrā ierindojas starp visu laiku skaistākajām, trauslākajām un smeldzīgākajām mīlestības vēstulēm noveles formā. Stundu garajā izrādē galveno lomu atveidotāji – Viņa – Lāsma Engere un rakstnieks Marks Gotjē – Aleksandrs Primaks – skatītājiem izstāstīja stāstu par dziļu un neatbildētu mīlestību. Šo smeldzīgo un reizē arī traģisko stāstu galvenā varone sevī nes visu dzīvi, tā radot sajūtu spriedzi, kas sasniedz galējo robežu. Tā izraisa asu psiholoģisku sadursmi, kurā dominē sievietes neizmērojamā kaisle pret savu mūža mīlestību. Interesantākais ir tas, ka vīrietis to pat nav nojautis, ka viņu kāds tik patiesi un neprātīgi mīl, tā zaudējot pašu svarīgāko dzīvē – patiesu un izjustu mīlestību, bērnu, kurš mirst no tolaik neizārstējamas slimības, un šo sievieti, kura arī mirst.

Galvenās lomas spēlētāja L. Engere “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka, sākot mēģinājumus, viņai bijis grūti sevī ielaist galvenās varones sāpes un pārdzīvojumus. Viņa spēlēja pagātni, bet partneris – tagadni.

“Ilgi cīnījos ar šo sajūtu un pretojos tai. Jau izrādes pirmajās minūtēs stāstu par sava bērna nāvi, par mīlestību bez atbildes, par savu slimību. Arī mēģinājumu periods bija sarežģīts, jo to nepārtraukti izjauca pandēmija, un mēs ar Aleksandru nemaz kopā nevarējām mēģināt. Vēl priekšā ir liels darbs – izrādes noslīpēšana, bet, saņemot skatītāju atzinību, visiem saku paldies, ka novērtējat mūsu darbu,” atklāj L. Engere.

Valcēniešu izrādi noskatījās arī teātra cienītāja Māra Zeltiņa.

“Galvenās varones atveidotāja Lāsma spēlēja izcili. Izrādes tēma ir psiholoģiski smaga, un ja to vēl sasaista ar mūsdienu situāciju attiecībā uz Covid-19 pandēmiju, tad man dažbrīd kļuva pat baisi. Lāsma tik pārliecinoši  izdzīvoja savu neizārstējamo slimību. Lepojos, ka mums Valkā ir tik spēcīgs teātra kolektīvs ar vairākiem talantīgiem aktieriem. Nu tiem piebiedrojusies arī Lāsma,” ir pārliecināta M. Zeltiņa.

Izrādes režisors un scenogrāfs Aivars Ikšelis atzīst, ka šo izrādi viņš pozicionē kā pirmizrādi, lai gan tā bija 2020. gada 23. decembrī. Tā bija slēgtā pirmizrāde, un pēc tam sekoja publisko pasākumu aizliegumi.

“Radās sajūta, ka šim iestudējumam ir jāpieliek punkts. Teicu aktieriem, ka vienu reizi esam parādījuši un vairāk nespēlēsim. Tomēr aktieri rosināja turpināt darbu pie šīs izrādes, un tā mums tapa otrais variants – daudz skaudrāks. Šī izrāde tiešām, ja tā var teikt, ir kovida “bērns” ‒ šajā dienā mums ir īstās radošās “dzemdības”. Šis laiks bija ārkārtīgi labs, lai varētu sameklēt atbildes uz daudziem jautājumiem, arī par šo Cveiga darbu,” atzīst A. Ikšelis.  

Vairāk foto no izrādes ŠEIT.