Vai atdzims no pelniem?

Arī šovasar, tāpat kā pēdējos gadus pirms pandēmijas uznāciena, Smiltenes pilsētas svētku galvenā norises vieta būs Tepera ezera promenāde. Klāt tiks paņemts Vecais parks, kur Vidusezera krastā ir neliela brīvdabas estrāde un skatītāju soli. Personīgi man par to prieks, dzīvoju netālu no Tepera, līdz ar to daudzi pasākumi notiks rokas stiepiena attālumā no mājām, un arī ainaviski šīs vietas dod  koncertiem un citiem pasākumiem pievienoto vērtību.

Tomēr šad un tad, braucot garām Jāņu kalnam otrā Smiltenes galā, nodomāju, cik gan ātri un tajā pašā laikā nemanāmi klusītēm šī vieta, kas arī ir ainaviski skaista, ir izkritusi no aprites un pilsētas kultūrkartes. Vairs pat neatceros, kad pēdējo reizi tur biju uz kādu pasākumu. Varbūt tas bija Līgo tirdziņš pirms vairākiem gadiem, bet tikpat labi – kāds cits sarīkojums.

Jau labu laiciņu aiz muguras palikuši Jāņu kalna estrādē rīkotie vietējie deju kolektīvu koncerti, teātru izrādes, zaļumballes, ieskaitot savulaik apmeklētības ziņā grandiozos vietējās grupas “Apvedceļš” jubilejas festivālus. “Vairākām smilteniešu paaudzēm Jāņu kalns saistās ar dzīves skaistākajām atmiņām,” tā savā grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” rakstīja Smiltenes vēstures izzinātājs Juris Zušmanis.

Personīgi man vismīļākās atmiņas ar Jāņu kalnu saistās no sērijas “Zudusī  Latvija”, jo nu vairs tikai vecās fotogrāfijās redzama divstāvu koka ēka, kas atradās kalna galā, aiz Jāņu kalna estrādes.

Šim namam, ko 1914. gadā kā vasaras sarīkojumu zāli uzcēla Smiltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, vismaz manās bērnības atmiņās saglabājusies īpaša aura, pat īpaša, jauka smarža iekštelpās. Pašas ēkas sen vairs nav, tā nodega ugunsgrēkā 1999. gada ziemā.

Bet daudzus gadus pirms tam mans tētis strādāja Smiltenes 7. ceļu daļā, dažiem speciālistiem, arī  viņam, kantoris atradās Jāņu kalna ēkā, un šad un tad tēti tur apciemoju un izstaigāju ēkas abus stāvus. Vēl tagad acu priekšā ir gan kabineti, gan kāpnes uz otro stāvu, gan zāle, kur  “septīto” bērniem tika rīkotas Jaungada eglītes. Kas zina, vai toreiz, bērns būdama, intuitīvi sajutu šīs ēkas vēsturi, kas aizsākās vēl  pirms Latvijas brīvvalsts proklamēšanas, vai arī tā ir bērnības atmiņu nostalģija. Bet nemainīgs paliek fakts par to, ko smilteniešiem vēlēja Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens, 1910. gadā slēdzot līgumu ar ugunsdzēsēju biedrību un nododot tai uz visiem laikiem Jāņu kalna zemes gabalu: tur  ne tikai uzceļama ēka, kas kalpotu visai pilsētai, bet arī ierīkojams sabiedrisks parks ar spēļu laukumiem, velodromu un muzikāliem paviljoniem, kur ļaudīm, īpaši jauniem, pavadīt brīvo laiku lietderīgās nodarbībās svaigā gaisā.

Ir 2022. gads. Jāņu kalna estrāde ir bēdīgā stāvoklī, tāpēc pasākumi tur nenotiek, bet cerība ir. Smiltenes novada pašvaldība uzsākusi darbu pie Jāņu kalna attīstības plānošanas. Lai nu idejas būtu labas un pietiktu naudas tās īstenot!