Uzsākot uzņēmējdarbību, nodibina “SoPa Rada”

Kad smilteniete, pirmsskolas skolotāja Saiva Vantere kļuva par dvīnīšu Paulas un Sofijas māmiņu un mājās auklēja meitiņas, viņa nevarēja nosēdēt mierā un gribēja papildu meitiņu audzināšanai darīt vēl kaut ko.

Tā nu Saiva  reģistrējās kā pašnodarbinātā, kļuva par jauno uzņēmēju un pērn septembrī Smiltenē nodibināja bēbīšu skolu  “SoPa Rada” (nosaukumā iekļautas dvīņu Paulas un Sofijas vārdu pirmās zilbes).

Mammas ir priecīgas

Šajā skoliņā reizi nedēļā  –  trešdienās –  Saiva pati vada nodarbības mazuļiem 6 līdz 12 mēnešu vecumā un viena līdz divu gadu vecumā, klātesot viņu māmiņām.

“Visi kopā draudzējamies, sadarbojamies, piedalāmies rotaļnodarbībās un attīstām pamatprasmes pirmsskolai,” bēbīšu skolas būtību ieskicē Saiva Vantere. Ikdienā viņa strādā par pirmsskolas skolotāju Smiltenes vidusskolas pirmsskolā, bet “SoPa Rada” ir viņas sirdsdarbs.

Jau no paša sākuma “SoPa Rada” nodarbības kopā ar vecākiem apmeklē smiltenietis Bruno Reinis, kuram drīz būs divi gadi. Bēbīšu skoliņā zēns sāka iet, būdams vienu gadu un divus mēnešus vecs.

Bruno Reiņa mamma Dita Sīmane par šādu iespēju ir priecīga, jo pagaidām dēls ir mājas bērns. Kaut arī tētis viņu pieteica Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” jau tad, kad Bruno Reinis  tikko bija piedzimis un ar savu mammu vēl atradās slimnīcā, puisītim vieta dārziņā tiek solīta tikai šoruden, stāsta Dita Sīmane.

“Tikmēr bēbīšu skolā dēls var satikt citus bērnus, paspēlēties, kaut ko iemācīties. Te ir ļoti jauki. Saiva māca dziesmiņas un skaitāmpantiņus, ko mājās pēc tam paši paspēlējam. Bet pats lielākais pluss ir tas, ka viņš te var satikt citus sava vecuma bērnus. Ir mums māsīcas un brālēni, bet vecumi ir dažādi,” stāsta Bruno Reiņa mamma.

Jau šobrīd  puisītim vieta būtu pirmsskolas grupiņā Blomē vai Bilskā, taču viņa vecāki tomēr apņēmušies gaidīt brīvu vietu Smiltenes “Pīlādzītī”. Latvijā bērna kopšanas atvaļinājuma maksimālais laiks ir 1,5 gadi, Bruno Reinis šo vecumu jau pārsniedzis, taču viņa mamma un tētis šobrīd var atļauties audzināt dēlu mājās.

“Ja nevarētu, tad mums būtu jābrauc uz citiem dārziņiem,” piebilst Dita Sīmane.

Saprot, nav vienīgie bērni uz pasaules

Bēbīšu skolas “SoPa Rada” nodarbības notiek pašvaldības telpās Smiltenē, Galdnieku ielā,  kur atrodas Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centrs un kur darbojas fonds “Sauleskalns”.

Saiva Vantere ir pateicīga Smiltenes novada pašvaldībai par viņas Bēbīšu skolas nodarbībām tur atvēlētajām divām telpām.

Tāpat būtisks bijis pašvaldības finansiālais atbalsts uzņēmējdarbības ideju konkursā “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”, kur atbalstīts Saivas projekta pieteikums par Bēbīšu skolas izveidošanu un piešķirts līdzfinansējums materiālu iegādei.

Taujāta, kas, viņasprāt, ir vērtīgākais, ko Bēbīšu skola var dot mazuļiem, Saiva atteic, ka tā ir saskarsme ar citiem bērniem. Optimālais bērnu skaits vienā nodarbībā ir pieci līdz seši.

“Brīvas vietas vēl ir. Gaidām jaunus rotaļu biedrus. Mazuļi var komunicēt savā starpā un uzzināt, ka viņi nav vienīgie bērni uz pasaules, – ir arī citi. Mammas var sarunāties par mammu lietām un uzzināt ko jaunu. Ir prieks dzirdēt no mammām pozitīvas atsauksmes par to, ka bērniņiem pēc mūsu Bēbīšu skolas ir vieglāk uzsākt bērnudārza gaitas,” stāsta Saiva Vantere.

“SoPa Rada” nodarbībās vecākie bērni klausās dziesmas, mācās ritmizēt, mācās skaitāmpantiņus un rotaļas, aplicē, darbojas ar parastajām un kinētiskajām smiltīm, sporto. Arī mazākie klausās dziesmas un skaitāmpantiņus un spēlējas ar rotaļlietām. Viņus vilina bumbiņu baseins, nolikti zemē, mazuļi apņēmīgi rāpo tā virzienā un pēc tam spēlējas ar bumbiņām.

Saiva piebilst, ka Bēbīšu skolā ir brīvais apmeklējums, mammas pašas var izvēlēties, cik bieži nākt uz nodarbībām.

Arī viņa no mammām dzirdējusi, ka Bēbīšu skola ir labs variants, kamēr bērni vēl gaida rindā uz bērnudārzu. “Rindas uz dārziņu šobrīd ir aktuālas. Ir mammas, kuras man vaicā, vai es gribētu atvērt privāto dārziņu, bet par to gan nedomāju,” piebilst Saiva.

Smiltenē jau vairākus gadus darbojas vēl viena Bēbīšu skola –  “Bērnu rīts”, par ko “Ziemeļlatvija” savulaik jau rakstīja. To vada Indra Grīnberga. Nodarbības notiek reizi nedēļā – arī trešdienās – Smiltenes bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas telpās.

Tik ilgs pieprasījums pēc šādām skoliņām apliecina, ka jaunajām māmiņām Smiltenē ir aktuāli izvest savus mazuļus citu bērnu sabiedrībā.

Vai vajag būvēt jaunu bērnudārzu?

Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” šobrīd ir vidēji 300 audzēkņi. Uz vaicājumu, cik bērnu šobrīd stāv rindā uz brīvajām vietām, “Pīlādzīša” vadītāja Santa Rudzīte pagaidām nevar atbildēt, jo tieši šobrīd visā Smiltenes novadā notiek pirmsskolas grupiņu komplektēšana jaunajam mācību gadam.

“Jā, ir  brīži, kad ir rindas, bet cenšamies paņemt visus. “Pudeles šaurais kakls” ir mazo bērnu grupiņas, jo tādā grupiņā nevar paņemt ļoti daudz audzēkņu,” stāsta Santa Rudzīte.

Šomēnes Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts, kas dod zaļo gaismu turpināt aizdevumu programmu pašvaldībām bērnudārzu pieejamībai. Proti, tas paredz kritērijus un kārtību, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, esošo paplašināšanai vai to infrastruktūras attīstībai.

Tādējādi arī šogad pašvaldībām tiek sniegta iespēja paplašināt vai radīt jaunas pirmsskolas izglītības ēkas savā administratīvajā teritorijā, kā arī sakārtot bērnudārzu infrastruktūru, lai uzlabotu pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamību.

Taujāta, vai arī Smiltenē būtu nepieciešams paplašināt pirmsskolas izglītības iestādi “Pīlādzītis”, Santa Rudzīte atteic, ka tas jau būtu novada pašvaldības deputātu politisks lēmums, jo ir jārēķinās ar tādu nezināmu faktoru kā jaundzimušo skaits nākotnē. Attiecīgi pašvaldībai ir jāizvērtē, cik pamatoti ir ieguldīt sava budžeta naudu bērnudārza ēkas būvniecībā vai paplašināšanā.

“Jābūt plašākam skatījumam, pat pētījumam. Mēs zinām tikai tos bērniņus, kuri ir tikko piedzimuši un piereģistrēti rindā. Šobrīd  rinda varbūt ir, bet  ir jautājums, cik mums daudz ir jauno ģimeņu, kuras nākotnē plāno ģimenes pieaugumu. To sieviešu, kuras piedzima 90. gados un dzemdētu tagad, ir salīdzinoši maz, jo toreiz Latvijā bija krīze, bērni nedzima. Šajā situācijā vajadzētu atbalstīt ģimenes, lai tās izvēlas vēl vienu bērniņu laist pasaulē un lai tas ir apzināts lēmums,” domā Santa Rudzīte.

VARAM apkopotā informācija norāda, ka 2022. gada 1. oktobrī kopējā rindā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm Latvijā bija 6 868 bērni.

VIEDOKLIS

Santa Rudzīte, Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” vadītāja:

– Ļoti priecājos, ka Smiltenē ir tāda iniciatīva kā Bēbīšu skolas. Tas ir stāsts par to, ka mammas var iziet sabiedrībā, var parunāties, nodarboties  kopā ar bērniņu, it īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš. Tad varbūt mammai trūkst pārliecības, ka viņa dara pareizi, viņa domā, ko varētu darīt labāk kopā ar savu mazuli, un ir labi, ja blakus ir cilvēks, kurš ir gatavs palīdzēt un atbalstīt. Jo izglītotāki vecāki, jo laimīgāki ir bērni. Izglītoti vecāki nozīmē gan zināšanas, gan prasmi nospraust robežas. Bet par vecākiem neviens nepiedzimst, par vecākiem  mēs mācāmies kļūt.

#SIF_MAF2023

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Ziemeļlatvija”.