Uzņēmēji brīdina premjeru par energoresursu cenu slogu

Jau rakstījām, ka nesen Smiltenes novadā darba vizītē ieradās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un viens no premjera mērķiem bija tikties ar Smiltenes novada  uzņēmējiem un uzklausīt viņu problēmas.

Elektroenerģijas cenai sasniedzot jaunu vēsturisko rekordu, ne tikai patērētājiem, bet arī ražotājiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums par strauji augošo energoresursu cenu sabalansēšanu ar reālajām finansiālajām iespējām.

Visi pīķa stundā dīkstāvi nevar atļauties

No ekspertu komentāriem izriet, ka augstas elektroenerģijas cenas vēl būs jāpacieš. Tiekoties ar Ministru prezidentu, Smiltenes novada uzņēmēji aicināja valdības koalīciju atrast risinājumu, lai neciestu Latvijas tautsaimniecība un netiktu iznīcināti uzņēmumi.

Ne visi uzņēmumi, elektrības cenai biržā sasniedzot pīķi, var apturēt ražošanu un pāriet dīkstāves režīmā, piemēram, to nevar piena pārstrādes uzņēmumi, uz ko Krišjānim Kariņam norādīja akciju sabiedrības “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins.

Pašreizējās situācijas detalizētu, argumentētu izklāstu Ministru prezidentam sniedza uzņēmuma “Firma Madara ‘89” valdes priekšsēdētājs Egils Butka (“Firma Madara’89” ir viens no Latvijas lielākajiem pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem), uzsverot, ka šodienas energoresursu cena vidējam Latvijas uzņēmumam nav paceļama un tautsaimniecība ar mīnuszīmi strādāt ilgstoši nevar.

“Kad uzņēmumi saņems rēķinus par augustu, droši vien mēs nebūsim tie, kuri kritīs pirmie, bet situācija ir tāda, ka bankrotu vilnis varētu būt,” pieļāva Egils Butka.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vizītē Smiltenes novadā ieradās pēc 17. augusta – dienas, kad elektroenerģijas cena par megavatstundu biržā Baltijas valstu zonā sasniedza vēl nebijušus augstumus – 4000 eiro (laikā no pulksten 18 līdz pulksten 19).

17. augustā visu dienu elektroenerģijas cena, pēc biržas “Nord Pool” datiem, bija augsta, vidēji ap 820 eiro par megavatstundu: laika posmā no pulksten 10 līdz 12  – 962 eiro par megavatstundu, bet no pulksten 15 līdz 16 pārsniegusi 1500 eiro par megavatstundu. Nozares eksperti skaidro, ka cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko varētu radīt divi faktori: ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā (situāciju nedaudz labāku padarīja “Latvenergo” termoelektrostaciju iedarbināšana – redakcijas piezīme).

Egils Butka norādīja Krišjānim Kariņam, ka 17. augustā visiem uzņēmumiem, kuri bija biržā, bija 80 reizes lielāka elektrības cena, un vienīgais pareizais uzņēmuma “Firma Madara ‘89” lēmums  būtu bijis 17. augustā elektrības cenas pīķa stundās slēgt savus veikalus visā Vidzemē. Tas nozīmētu atstāt iedzīvotājus bez pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem un bez iespējas izmantot veikalu iekštelpās esošos bankomātus un pakomātus. “Mēs negājām tādu ceļu, bet principā tas ir arī drauds valsts drošībai, ja mēs ko tādu darītu,” piebilda  uzņēmējs.

“Pirmajā pusgadā mūsu uzņēmuma elektroenerģijas izmaksas bija aptuveni 550 tūkstoši eiro. Ja mēs rēķinām pēc 17. augusta cenām, tad tie ir septiņi miljoni – 14 lieki miljoni gadā. To neviens uzņēmums Latvijā nevar pacelt,” uzsvēra SIA “Firma Madara ‘89” valdes priekšsēdētājs un aicināja premjeru un valdību nevis dot tukšus solījumus, bet nonākt pie konkrēta koalīcijas risinājuma un  lēmuma par atbalstu tautsaimniecībai pašreizējā situācijā.

Ar produkciju pasaulē vairs nevar konkurēt

Piemēram, daudzi uzņēmēji Latvijā cerēja, ka valsts budžeta finansiālu atbalstu energoietilpīgiem uzņēmumiem saņems visas nozares, un jau bija sarēķinājuši ieguvumus, taču dienu vēlāk valdība paziņoja, ka šāds atbalsts pavisam 50 miljonu eiro apmērā būs tikai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas – energoresursu izmaksu pieaugums. Viņiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no  šī gada 1. februāra līdz   31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai.

Uzklausot Smiltenes novada uzņēmējus, Ministru prezidents ieskicēja pašreizējo situāciju valdības redzējumā un norādīja, ka galvenā problēma ir tā, ka Latvija, Lietuva un, iespējams, arī Igaunija ražo pārāk maz elektrības, kas izteikti jūtams pašreizējā situācijā ar Krievijas gāzi. Piedevām pārvades tīkla starpsavienojumi ar Igauniju ir savu laiku nokalpojuši. Situācija varētu uzlaboties pēc tam, kad Latvijā tiks īstenoti vēja enerģijas projekti, un tad Latvija labvēlīgos laika apstākļos pat varētu kļūt par energoresursu eksportētājvalsti, piebilda Krišjānis Kariņš.

Šogad 22. jūlijā ir nodibināts akciju sabiedrības “Latvenergo” un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums, lai līdz 2030. gadam īstenotu vēja parka projektu valsts mežos. Turpinās arī darbs pie Latvijas un Igaunijas kopēja vēja parka izveides Baltijas jūrā.

“Tā problēma, kas dzen cenas augšā, ir gāze. Ļaunākais, kas mums visiem būtu un kam esam gatavi, ir tas, ja Krievija atslēdz Baltijas valstis no savas BREL sistēmas (BREL loks ir sistēma, kurā Baltijas valstu energoapgādes tīkli ir savienoti ar Krieviju, Kaļiņingradu un Baltkrieviju),” atzina premjers un piebilda, ka  nākamie seši mēneši Latvijai būs laiks, kad jādomā, kā pareizi pārziemot.

Taču ne tikai energoresursu dārdzība dara raizes uzņēmējiem. Smiltenes novada kokapstrādes uzņēmuma “Vudlande” valdes loceklis Māris Zālītis Ministru prezidentam norādīja, ka vietējie kokrūpnieki vairs nevar konkurēt ar Skandināvijas valstu tirgu, jo tur apaļkoksne ir ievērojami lētāka nekā Latvijā. Piedevām Latvijas uzņēmējiem elektrības cena biržā ir  trīskāršojusies, rēķinot  uz vienu saražoto kubikmetru produkcijas.

“Valdībai būtu jāatbalsta mājokļu būvniecība Latvijā. Tad vietējie kokmateriālu ražotāji varētu piegādāt  resursus, un tādā veidā tiktu atbalstīti ražotāji. Dzīvokļu trūkst, it īpaši jaunajām ģimenēm. Tagad mēs savu produkciju pamatā eksportējam, bet mums apaļkoks (viens kubikmetrs) ir par 50 eiro dārgāks nekā Skandināvijā. Energoresursu cena arī dara savu. Reāli mēs nekādi nevaram konkurēt pasaulē. Anglijas tirgus mums ir pilnīgi pazaudēts. Skandināvi to ir pilnībā pārņēmuši, jo viņi savu gatavo produkciju var tirgot daudz lētāk un viņi vēl joprojām uz to nopelna, bet mums ir jātirgo ar zaudējumiem,” situāciju nozarē ieskicē Māris Zālītis.

Diskusijā ar Ministru prezidentu Smiltenes kultūras centrā piedalījās uzņēmēji Armands Kovaldins (AS “Smiltenes piens”), Voldemārs Ciršs (SIA “Smiltene Impex”), Kaspars Ezernieks (AS “Stora Enso Latvija”), Egils Butka (SIA “Firma Madara ‘89”), Sandis Muižarājs (SIA “Firma Madara ‘89”), Nauris Teters (SIA “TTR Company”), Armands Cinis (SIA “Fabrika Rauna”), Māris Zālītis (SIA “Vudlande”), Gundega Sauškina (SIA “Very Berry”), Juris Gulbis (SIA “ACBR”/SIA “8 CBR”), Ivars Ādamsons (zemnieku saimniecība “Rožkalni”).

“Latvenergo”: mājsaimniecības ar dabasgāzi nodrošinātas

Šonedēļ, 30. augustā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam bija plānota līdzdalība Baltijas jūras valstu samitā, kas veltīts enerģētiskās drošības jautājumiem. Samitā tika lemts, kā stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību no Krievijas – veidojot jaunas energoresursu piegāžu ķēdes un spēcīgākus starpsavienojumus, attīstot zaļo, īpaši saules un vēja, enerģiju, attīstot ūdeņražu tehnoloģijas un strādājot citās jomās.

Ekonomikas ministrija informē, ka Latvija ir spērusi vēsturisku soli, atsakoties no Krievijas dabasgāzes piegādēm no 2023. gada 1. janvāra, savukārt Eiropas Komisija ir aicinājusi dalībvalstis izstrādāt dabasgāzes taupības pasākumus.

Karstais laiks, nepietiekamie vēja un hidroresursi, kā arī vairāku staciju remontdarbi Baltijā ir veicinājuši energoapgādes nepietiekamību arī Latvijā, par ko liecina arī “Nord Pool” biržas cenas, skaidro AS “Latvenergo” un norāda, ka tas rada nepieciešamību darboties “Latvenergo” termoelektrostacijām, koncernam uzņemoties arī papildu riskus attiecībā uz dabasgāzes izmaksām. “Taču TEC iedarbināšana ir iespējama un šobrīd nerada gāzes apgādes riskus ziemā, jo valsts un AS “Latv­energo” savlaicīgi nodrošināja dabasgāzes rezerves un aktīvi turpina iepirkumus. Valstiskā līmenī Latvijas mājsaimniecības ir nodrošinātas ar dabasgāzi. “Latvenergo” ir risinājumi, lai sniegtu dabasgāzes piedāvājumus juridiskajiem klientiem brīvajā tirgū,” informē Ivita Bidere, AS “Latvenergo” preses sekretāre.  

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.