Uz Tepera saliņas ievērību piesaista “Cīgmīnas”

Smiltenē, Tepera ezera saliņā, līdz 6. augustam par cigarešu izsmēķiem kā vides piesārņotājiem atgādinās ceļojošs vides objekts “Cīgmīnas”.

Lai aktualizētu izsmēķu piesārņojuma problēmu, SIA “Latvijas Zaļais punkts” uzsācis kampaņu “Izsmēķis – mīna ar laika degli”, un “Cīgmīnas” iekļaujas šajā kampaņā.

Dabiskā ceļā nesadalās

Lai gan lielākā daļa smēķētāju zina un piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tikai piektdaļai (21%) rūp, kur tie tiek izmesti, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā aptauja.

Cigarešu izsmēķi ir bīstams atkritums, kas izplata toksiskas, ķīmiskas vielas, piemēram, svinu un žurku indēšanā izmantojamo arsēnu, tāpēc tie piesārņo ūdeni, var saindēt zivis un dzīvniekus, brīdina Alise Zvaigzne, SIA “Latvijas Zaļais punkts” sabiedrisko attiecību vadītāja.

Parasts cigaretes filtrs par 98 procentiem (%) sastāv no plastmasas šķiedrām – celulozes acetāta, kas nav bioloģiski noārdāms, tāpēc dabiskā ceļā cigaretes nesadalās. Tās gan ietekmē lietus un saules iedarbība, taču tiek lēsts, ka pat divus gadus zemē nogulējis izsmēķis sadalās tikai par 38%.

SIA “Latvijas Zaļais punkts” savā aptaujā arī izpētījis, ka 56% aptaujāto smēķētāju nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti. Tāpēc nav nekāds pārsteigums redzēt izsmēķētu cigarešu galus gan pilsētās uz ielām, gan mežos un pludmalēs. Visbiežāk smēķētāju bezrūpīgi izmestus izsmēķus pamana uz ielām un ietvēm (69%), sabiedriskā transporta pieturās uz zemes (58%), dabā – pludmalēs, parkos, mežos (51%), kā arī blakus atkritumu urnām (50%).

“Milzīgā atšķirība starp smēķētāju uzskatu, ka cigarešu izsmēķi ir atkritumi, un paradumiem, tos izmetot, kur pagadās, liecina, ka šajā problēmā nav vainojams ne sadzīves atkritumu urnu trūkums, ne citi ārēji apstākļi, bet gan pašu cilvēku attieksme. Nevar vainot arī nezināšanu, ja reiz absolūtais vairākums smēķētāju ir vienisprātis par izsmēķu kaitīgumu. Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņos visu tam apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. To vēlamies izcelt ar izsmēķu butaforijām, kas pasaulē nav nekas unikāls, bet Latvijā gan apskatāmas pirmo reizi,” saka “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

‌Jāatgādina, ka nodzēstus izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas tostarp plaši pieejamas publiskai lietošanai.

Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, 65% smēķētāju min, ka cilvēkiem vienkārši nerūp, kur nonāk viņu izsmēķi, 52% uzskata, ka iemesls šādai parādībai ir atkritumu urnu trūkums, bet 37% domā, ka cilvēki neapzinās, ka izsmēķi ir atkritumi.

Smēķētāju aptauju pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis interneta aptauju panelis “Snapshots”, šogad aprīlī aptaujājot 714 smēķētājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Smiltenei cepuri nost!

Tepera ezera saliņā, kur novietots vides objekts “Cīgmīnas”, un Tepera promenādē, kā arī tuvumā esošajā Vecajā parkā, kas ir cilvēku iecienīta atpūtas vieta, zemē nomesti cigarešu izsmēķi nav ļoti izplatīta lieta, vismaz “Ziemeļlatvijai” nav gadījies tos redzēt, – vai nu sētnieki čakli strādā, vai arī smēķētāji ir godprātīgi un izsmēķus zemē nemet.

“Smiltene ir ļoti sakopta un tīra pilsēta. Cepuri nost!” vērtē Tepera saliņā satiktā atpūtniece no Rīgas Gunta Čerņevska. Brantu pagastā viņas ģimenei ir brīvdienu māja, kur tiek pavadītas nedēļu nogales un pie viena apciemota Smiltene.

Vides objektu “Cīgmīnas” Gunta Čerņevska ieraudzīja uzreiz, atnākot uz Tepera saliņu. “Uzreiz sapratu, ka tie ir izsmēķi. Pēc tam, tikai tuvumā pieejot, izlasīju informāciju. Par izsmēķu kaitīgumu ir dzirdēts, domāju, katrs latvietis to saprot. Rīgā, kad sētnieks savāc zemē nomestos izsmēķus, tad ir labi, bet tā ir, kā ir,” viņa piebilst.