Uz skolu ar cieņu!

Lai cik ilgs laiks pagājis kopš skolas gadiem, tie kā spilgtas atmiņas tiek nesti cauri laikiem. Kad klases vai skolas salidojumos satiekas bijušie klasesbiedri, arī tie, kam matos sirmums, aizmirstas statuss un vecums un visi atkal kļūst nebēdnīgi un runā un runā par skolas laiku. Atceries, kā mēs sarunājām lielos puikas, lai patraucē stundu un mūs mazāk paspēj izsaukt? Atceries, kā mēs allaž bioloģijas skolotājai uzdevām visādus jautājumus, lai viņa vairāk runā un mazāk izsauc? Atceries, kā mēs rakstījām špikeri uz grīdas un vācu valodas skolotāja nekādi nesaprata, kāpēc visi runā, galvu nodūruši? Atceries, kā mēs apmānījām puikas un svinējām Ilzei dzimšanas dienu, kaut tā viņai nemaz nebija? Atceries?! Atceraties taču arī jūs desmitiem smieklīgu atgadījumu no skolas laika. Tik žēl, ka pandēmija nolaupīja Valkas ģimnāzijas 100 gadu svinības un līdz ar to klasesbiedru satikšanos! Varētu jau paši saorganizēties, taču kaut kā neviens neuzņemas, un piezogas arī “labāk gaidīsim skolas salidojumu” un citas atrunas.

Šodien ir 1. septembris. Pieņemu, ka daudziem no jums, kas lasa šīs rindas, skolas laiks ir vien atmiņas tāpat kā man. Jācer, ka tikai labas, jo slikto nav vērts nēsāt līdzi, tas izdzīvots un punkts. Nesaprotu īsti tos, kuri nesveicina kādu skolotāju, jo, lūk, viņš bijis netaisnīgs, šķirojis bērnus, licis sliktākas atzīmes utt. Nez. Protams, ir tādi skolotāji, kuri mums īpaši nav patikuši, kur nu bez tā, taču visu mūžu nēsāt līdzi negatīvo nevajadzētu. Vai tomēr attiecības ar skolotājiem, arī klasesbiedriem nav viena no dzīves skolām? Arī pieaugušo dzīvē mums nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri izturas negodīgi, šķiro, lišķo, apmelo. Un ar to jāmāk tikt galā. Kad mani bērni sūdzējās par vienu skolotāju, kura esot “uzēdusies”, es teicu – nu, ja jūs šo spēsiet pārdzīvot, nekas jums dzīvē nebūs grūti. Protams, ne nu bija “uzēdusies”, ne mans skaidrojums ir lielā dzīves patiesība, bet skolas dzīvē ir simtiem šādu gadījumu, kad vecākam jāprot pareizi reaģēt, neizpūšot no mušas ziloni un nesaceļot vētru ūdensglāzē vai otrādi – sadzirdot īstas briesmas, kad ir jādodas bērnam palīgā.

Šodien daudziem sākas skolas gaitas. Ne tikai skolēniem, skolotājiem, bet arī vecākiem, vecvecākiem.

Dienas ritēs savu gaitu, būs dažādi notikumi, grūtības, panākumi. Dienu no dienas, mēnesi pēc mēneša, līdz kārtējais skolas gads atkal beigsies. Un tā gadu no gada līdz atestāta ieguvei. Paies gadi, skolas laika notikumi izsijāsies, un kā graudi paliks vērtīgās atmiņas un atziņas. Katram tās būs savas, īpašas, bet ikreiz, kad salidojumā satiksies bijušie klasesbiedri, atgriezīsies tie jaukie skolas gadi un tiks stāstīti tie smieklīgie, zīmīgie atgadījumi.

Lai kļūtu par atmiņu, notikums ir jāpiedzīvo! Lai top daudz skaistu un atmiņā paliekošu notikumu!

Veiksmīgu jauno mācību gadu!