Reklāma
Kriptovalūtai izšķirošs gads bija 2021. gads. Neskatoties uz to, ka kriptovalūtas un citi digitālie aktīvi pastāv jau vairāk nekā desmit gadus, 2021. gads varētu būt gads, kad tie sasniedza savu augstāko hiperadopcijas punktu. Tomēr tas nav gads, kas noteicis kriptovalūtu nākotni pilnībā. Tā vietā lai apskatītu kāds bijis 2021. Gads kriptivalūtām kopumā, mēs nolēmām izmēģināt kaut ko nedaudz savādāku. Apskatīsim trīs galvenos kriptovalūtu mītus, kas tika apgāzti 2021. gadā.
Mīts Nr. 1: “Kriptovalūtu darījumus nevar izsekot”
Atkarībā no tavas perspektīvas kriptovalūtās, piemēram, Bitcoin iebūvētā anonimitāte, ir vai nu to labākā iezīme, vai lielākais trūkums. Kriptovalūtas ir ļoti vērtīgs sasniegums salīdzinājumā ar parasto banku sistēmu, ļaujot naudas kustībām palikt anonīmām, pat no valdībām, privātuma aizstāvjiem un tiem, kas uztraucas par valdību vērīgo aci pār savas valsts iedzīvotājiem.
Tomēr citi apgalvo, ka šī pati anonimitāte ir priekšraksts dažādiem noziegumiem. Lai gan ir nenoliedzami taisnība, ka kriptovalūta ir tikusi un joprojām tiek izmantota nelegālām darbībām un krāpniecībā, dati atklāj, ka ar noziedzību saistīto īpatsvars pakāpeniski samazinās. Tajā pašā pētījumā arī atklājās, ka ievērojama daļa no parastās naudas tiek izmantota nelikumīgām darbībām.
Vēl svarīgāk ir tas, ka noziedzniekiem kļūst daudz grūtāk izmantot nozagto naudu. Lai gan kriptovalūtu maki ir anonīmi, paši darījumi ir redzami ikvienam blokķēdē, kas apgrūtina zagtas naudas izmantošanu.
Ņemiet vērā pagājušā gada maijā notikušo Colonial Pipeline izspiedējvīrusu uzbrukumu, kas piespieda īslaicīgi slēgt svarīgās naftas līnijas gar austrumu jūras krastu. Tikai izsekojot darījumus ar apdraudētu maku, FIB dažu nedēļu laikā spēja konfiscēt ievērojamu izpirkuma maksu.
Tas šokēja daudzus cilvēkus kriptovalūtu kopienā tajā laikā. Taču gadu vēlāk FIB un citas ASV tiesībaizsardzības organizācijas arvien efektīvāk atgūst nozagto naudu. Arī pavisam nesen federālie aģenti pārņēma nozagto Bitcoin vairāk nekā 3,6 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Saskaņā ar Kima Grauera no blokķēdes izpētes uzņēmuma Chainalysis teikto, “Tu vari mūžīgi redzēt katru darījumu, kas jebkad noticis, un, ja tiesībaizsardzības iestādes nolemj, ka vēlas to izmeklēt, viss, kas viņiem jādara, ir jāiesniedz pavēste par apmaiņu, ko izmanto, lai konvertētu līdzekļus un iegūtu identitāti.”
Kriptogrāfija acīmredzami ir daudz izsekojamāka, nekā daudzi atbalstītāji būtu gribējuši domāt.
Mīts Nr. 2: “NFT ir paredzēti tikai tehniski zinošiem cilvēkiem”
Šķiet, ka kāda slavenība gandrīz katru dienu izlaiž jaunu NFT kolekciju. Dažiem mūziķiem, piemēram, dīdžejam Stīvam Aoki, viena NFT kolekcija var radīt lielākus ieņēmumus nekā gadu mūzikas autoratlīdzības.
Ja ņem vērā, ka, neskatoties uz to, ka pastāv jau kopš 2014. gada, tikai nedaudzi cilvēki bija dzirdējuši par NFT tikai gadu iepriekš, tas ir patiešām pārsteidzoši. Līdzīgi kā Bitcoin, nelielai agrīno kriptovalūtu ieviesēju grupai gadiem ilgi patika neaizvietojamie marķieri (NFT).
Tāpēc būtu saprotams, ja kriptovalūtu lietotāji uzskatītu, ka 2023. gada 1. janvārī NFT joprojām būs lielā mērā nezināmi. Tomēr daži tālredzīgi cilvēki drosmīgi prognozē, ka 2023. gads būs NFT gads. Un ātrs terminu “Bitcoin”, “crypto” un “NFT” salīdzinājums pakalpojumā Google Trends parāda, cik precīzi šie pieņēmi patiešām ir.
Salīdzinot ar kriptovalūtu un Bitcoin meklējumiem pirms 2021. gada marta, NFT meklēšanas apjoms praktiski nebija. Līdz gada beigām NFT tirgos bija iztērēti vairāk nekā 40 miljardi ASV dolāru, no kuriem lielākā daļa bija 2021. gada pēdējos piecos mēnešos. Skaidrs, ka NFT vairs nav paredzēts tikai kriptovalūtu zinātājiem, jo tagad tie konkurē ar tradicionālās mākslas pasaules tirgu.
Kas ir NFT?
Ja esat iesācējs kriptovalūtu pasaulē, neaizvietojamie marķieri (NFT) būtībā ir unikāli digitālie aktīvi, kurus nevar precīzi aizstāt. Līdzīgi kā darījumi ar kriptovalūtu, NFT pārdošana tiek reģistrēta blokķēdē, kas ļauj viegli apstiprināt konkrētā NFT unikalitāti.
Mīts Nr. 3: “Kriptovalūtām nav vietas pensiju kontos”
Tāpat kā gadu desmitiem, lielākā daļa pārvaldīto pensiju plānu tagad ietver aptuveni 60% akciju un 40% obligāciju. Taču kopš tā laika ir noticis daudz, un gudri investori tagad arvien vairāk meklē savus portfeļus ārpus publiskajiem tirgiem, pārņemot vadību no institucionālajiem un ārkārtīgi bagātajiem investoriem.
Tas ir saistīts ar trim galvenajiem faktoriem:
- Atdevi, ko publiskie tirgi iepriekš solīja, nevar garantēt.
- Publiskie tirgi kļūst mazāki, jo uzņēmumi vispār atliek publiskošanu.
- Patiesu portfeļa diversifikāciju nevar iegūt, izmantojot publiskos tirgus.
Faktiski saskaņā ar finanšu uzņēmuma Capitalize veikto aptauju 60% ASV darba ņēmēji vēlas, lai viņu darba devēja finansētajā pensiju plānā būtu kriptovalūta. Cēlonis? Viņi digitālos aktīvus uzskata par ilgtermiņa ieguldījumiem, nevis veidu, kā gūt tūlītēju peļņu, līdzīgi kā pieaugošais institucionālo investoru skaits.
Ir loģiski, ka patērētāji vēlētos kriptovalūtu savos pensiju fondos, ņemot vērā līdzšinējo ievērojamo kriptovalūtu veiktspēju — laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam Bitcoin pieauga par aptuveni 9 000 000%.
Nelieciet visas olas vienā grozā, kā saka. Jo visi ieguldījumi, neatkarīgi no tā, vai tie ir riska kapitālā, akcijās, obligācijās vai kriptovalūtās, ir saistīti ar risku.
