Ziemellatvija.lv
77% Latvijas autovadītāju atzīst, ka ārpus apdzīvotām vietām pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, liecina ESRA veiktā 39 Eiropas valstu satiksmes dalībnieku aptauja. Tas Latviju ātruma pārkāpēju topā ierindo 2. vietā, atpaliekot tikai no Luksemburgas. Atgādinot, ka ātruma pārsniegšana un agresīvas braukšanas stils var maksāt dzīvības un izpostīt dzīves, VAS “Ceļus satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem uzsāk satiksmes drošības kampaņu “Ceļš nav skrejceļš”, kuras vēstījumu stiprina arī grupas “Drošais ceļš” (“Apvedceļš”) jaunais singls.
Biežākā agresīvas braukšanas izpausme ir atļautā ātruma pārsniegšana un bīstamu apdzīšanas manevru veikšana. Starptautiskajā projektā Baseline secināts, ka, vērtējot vieglās automašīnas brīvā plūsmā, Latvijā tikai 29% autovadītāju ievēro atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām, pārliecinoši kļūstot par bēdīgā agresīvo braucēju topa uzvarētājiem. Aprēķini rāda, ka, samazinot vidējo ātrumu vien par 2 km/h, Latvijā ik gadu varētuglābt 20 dzīvību un par 400 samazināt ceļu satiksmes negadījumos ievainoto skaitu.
“Agresīvie vadītāji rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ne tikai rada bīstamas situācijas uz ceļa, bet arī, diemžēl, neatgriezeniski mēdz izpostīt ne tikai savu, bet arī citu cilvēku likteņus. Apzināti izraisīt bīstamas situācijas uz ceļa nav pieļaujami vai piedodami, tāpēc jaunajā kampaņā vēršam sabiedrības uzmanību, ka ceļš nav vieta savu ambīciju vai muļķības demonstrēšanai,” atgādina CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
Tiesa, agresīva braukšana nav tikai būtiska ātruma pārsniegšana vai bīstami apdzīšanas manevri. Agresīva braukšana var izpausties kā ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšana, vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana tam nepiemērotās vietās, apzināta sānslīdes radīšana satiksmē, braukšana satiksmē ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa, apzināta strauja bremzēšana utt.
Par agresīvu braukšanu autovadītāji saņem 6 pārkāpumu uzskaites punktus. 2023. un 2024. gadā punkti par agresīvu braukšanu reģistrēti 2203 reizes un apmēram 1000 spēkratu vadītāji nosūtīti uz braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbībām.
“Satiksmes dalībniekiem ir jāsaprot, ka agresīva braukšana ir ne tikai ātruma neievērošana un strauja apdzīšana, tā ir jebkura noteikumu neievērošana, kas veido agresīvu braukšanas kopumu, piemēram, radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļa plūsmai, rupja citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana u.tml. Satiksmes dalībniekiem ir jāiemācās cienīt apkārtējos un jāsaprot, ka ar nepareizi vadītu transportlīdzekli var nodarīt pāri sev un citiem. Diemžēl Valsts policija ikdienas aizvien novēro satiksmē tādus autobraucējus, kuri rupji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, braucot agresīvi un apdraudot gan sevi, gan apkārtējos,” uzsver Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Visi autovadītāji pie stūres kādā brīdī var sadusmoties, taču ne visi kļūst par agresīviem braucējiem. Iemesls, kāpēc autovadītāji ceļu satiksmē uzvedas agresīvi, nav ne infrastruktūra vai sastrēgumi, ne citi satiksmes dalībnieki, atzīst psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Miksons.
“Autovadītāju uzvedību vistiešākajā veidā ietekmē tas, kā viņi izprot un spēj kontrolēt savas dusmas. Jāapzinās, ka cilvēkam, kurš jau ir pilns dusmu un agresijas, kas radusies ikdienā no darba, ģimenes vai savas veselības problēmām, satiksme ir izlādes punkts, un katrs, kurš krustojumā piebrauc priekšā, dod iemeslu izlādēties. “Stulbais korķis” vai “stulbā mašīna” ir vienkārši acīmredzamākais veids, kā izdusmoties.
Loģiski, ka ikvienu satiksmē kaut kas var sadusmot – mēs dusmojamies, ja netiek piepildītas mūsu vēlmes un kaut kas nenotiek pēc mūsu prāta. Reizēm situācija dusmas raisa pamatoti, jo kāds cits satiksmes dalībnieks izraisa bīstamu situāciju. Bet katru dienu “cepties” par korķiem uz tilta un katru dienu izlādēties uz kādu satiksmē – tas jau ir indikators, ka kur citur dzīvē meklējama problēma cilvēkam, nevis uz ielas. Ja pamanām, ka ikdienā esam kļuvuši daudz agresīvāki pie stūres (vai kāds mums to norāda), ir vērts aizdomāties, kas šobrīd manā dzīvē notiek, kam nepievēršu gana uzmanību, vai ko nevēlos risināt, un tā vietā labāk lamājos uz citiem uz ceļa un “pīpinu”, kad vien sagribas,” skaidro Artūrs Miksons.
Kampaņas drošības vēstījumu stiprina arī grupa “Drošais ceļš” (“Apvedceļš”), laižot klajā jaunu singlu “Ceļš nav skrejceļš” un aicinot cilvēkus būt atbildīgiem pie stūres un neveikt pašu un citu ceļu satiksmes dalībnieku dzīvību apdraudošus manevrus.
Jaunais singls “Ceļš nav skrejceļš” pieejams mūzikas platformā Spotify un šeit: https://ieej.lv/Dqd4z
Videoklips apskatāms šeit:https://www.youtube.com/watch?v=0LOPY77q6v4
Satiksmes drošības kampaņu “Ceļš nav skrejceļš” organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem – “Circle K”, “Balta” un “Bolt Drive”. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) kontā.
CSDD Komunikācijas departaments
Reklāma