Ziemellatvija.lv
Bibliotēkai Smiltenes pilsētā šogad aprit 100 gadi. Tās vēsture aizsākusies 1923.gadā, kad dibināta Izglītības kooperatīva “Kultūras Balss” Smiltenes nodaļas bibliotēka, kuru 1924.gada 1.maijā Smiltenes pilsētas valde pārņem savā pārziņā.
Šobrīd Latvijā darbojas 1442 bibliotēkas. Bibliotēku tīkls ir būtiski svarīgs sabiedrības kultūras un izglītības procesos. Pētījumā “Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014-2020) īstenošanas gala novērtējums”(2021) teikts, ka ir nostiprinājusies bibliotēku kā mūžizglītības centru un publisko bibliotekāru kā digitālo aģentu darbības loma. Bibliotēka joprojām ir svarīga kā fiziska vieta. Pagājušā gada statistikas dati rāda, ka pēc pandēmijas, bibliotēkās atgriežas lietotāji un pieaug fizisko apmeklējumu skaits. Kādam bibliotēka nozīmē grāmatas, citam iespēju satikties, piedalīties, līdzdarboties, parotaļāties vai vietu, kur pildīt mājas darbus. Taču jebkurā gadījumā liela loma ir videi. Svarīgi, lai tā ir viegli uztverama, ērti lietojama mūsdienīga telpa, kas rada drošības sajūtu, kas veicina kopienas saskarsmi, kas ir kā patvērums no steigas.
Gadu gaitā Smiltenes pilsētas bibliotēka ir kļuvusi par Smiltenes novada bibliotēku ar apakšstruktūrām pagastos un piedāvā pakalpojumus kopumā 19 vietās novadā. Pārmaiņu lielumu tā īsti izjūt tikai salīdzinot. 1925.gadā Latvijā bez lielajām pilsētām bibliotēkas ir vēl 10 pilsētās, tai skaitā arī Smiltenē. 1931.gadā bibliotēkas grāmatu fonds bija 3000 vienības, un tā bija atvērta vienu stundu darba dienu vakaros un svētdienās divas stundas rīta pusē. Turpretī šobrīd krājumu veido 19758 dažādi informācijas nesēji (žurnāli, galda spēles, audiovizuālie materiāli – CD, DVD, nošizdevumi), tai skaitā 16802 grāmatas, un bibliotēka atvērta astoņas stundas darba dienās un ziemas periodā sešas stundas sestdienās. Kā atrast īsto grāmatu starp tūkstošiem? Šim nolūkam kalpoja kartīšu katalogs un bibliotekārs, kurš pārzināja visu krājumu kā reizrēķinu. Mūsdienās ar tehnoloģiju palīdzību ir iespēja gan sameklēt, gan rezervēt grāmatu, gan sniegt pakalpojumus attālināti. Taču tik un tā gan bibliotekāriem, gan lasītājiem joprojām svarīgas vērtības ir cilvēcība, saskarsme mierīgā, nekomerciālā un kulturālā vidē, acu kontakts, klātesamība, sirsnība. Tā tas ir bijis pirms 100 gadiem, tā tas ir arī šodien.
Interesanti
- Smiltenes pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja 23.10.1974. pieņem lēmumu “Par Smiltenes pilsētas bibliotēkas darbu”, kurā uzdod: ”Pilsētas bibliotēkas vadītājai b.Krūmiņai rast iespēju iekārtot stendu nepieciešamās literatūras izvietošanai deputātiem, civilai aizsardzībai”.
- No ziņojuma Smiltenes izpildu komitejas sēdē par Smiltenes pilsētas bibliotēkas darbu 1970.gadā “Saimnieciska rakstura jautājumi pagaidām nokārtojušies… Vēl neatrisināts jautājums mūsu bibliotēkai ir tas, ka mums nav nekādas “tehnikas”, ne atskaņotāja, magnetofona, kas ir tik nepieciešami bibliotēkas darbā, jo mūsdienu modernajos apstākļos darbs bez skaņu tehnikas nav iedomājams.”
- 1925.gada 1.maija izdevumā “Kultūras Vēstnesis” Apsesdēls raksta: “..bibliotēkām jāgādā jo iespējams drīzāki patstāvīgi, sagatavoti darbinieki, kuru bibliotēka – darba lauks. Darbinieki, nevien arodnieki, bet plaši dziļi kultūras cilvēki, kas mācētu grāmatai atrast lasītāju, lasītāju sagatavot grāmatai. – Tas jādara, ja gribam būt kultūrā stipri”.
Bibliotēkas vadītāji
Darbs bibliotēkā ir komandas darbs, kur liela nozīme ir vadītājam. Novadpētniecības materiāli liecina, ka bibliotēkas pirmais vadītājs bija Artūrs Vildiņš. Viņš, atsaucoties uz fonda “Kultūras balss” aicinājumu, ieradās Smiltenē un uzsāka aktīvu grāmatas popularizēšanas darbu iedzīvotāju vidū un bibliotēkā nostrādāja līdz sava mūža galam 1956.gadā. Zināms, ka līdz 1969.gadam, kad par bibliotēkas vadītāju sāka strādāt Zaiga Krūmiņa, bibliotēkas darbu vadīja Erna Zariņa (Brūviņa), Helga Freidenfelde (Zaļkalne), Zita Morozova (Zeimele) un Gita Miķelsone. Z.Krūmiņa šajā amatā nostrādāja 47 gadus, stabili un radoši cauri dažādām valsts iekārtām vadīja bibliotēku līdz 2016.gadam. No tā laika par Smiltenes novada bibliotēkas vadītāju sāka strādāt Inta Mežule. Savukārt Bērnu bibliotēku kopš tās dibināšana brīža 1953.gadā līdz 1975.gadam vadīja Ženija Zariņa. Pēc tam – Ilze Nātre, līdz pat Bērnu bibliotēkas kā bērnu literatūras nodaļas pievienošanai pilsētas bibliotēkai 1991.gadā.
Bibliotēkas mājvietas
Kad pilsētas valde bibliotēku pārņēma savā pārziņā, tai tika piešķirtas telpas G.Ādolfa laukumā bijušajā Naužēnu dzīvojamā mājā Nr.6 (tagad tajā vietā atrodas veikals “Centrs”, lielais TOP!). Līdz kara sākumam bibliotēkai vairākas reizes mainījusies atrašanās vieta. 1940.gadā tā atradās Bergmaņa namā Dārza ielā 3, tagadējā domes ēkā. Pēc kara bibliotēkai tika atrasta mājvieta Bergmaņu dzimtas jaunākās mājas (uzcelta 1900.gadā) otrajā stāvā Dārza ielā 2. Smiltenieši šo ēku pazīst nevis pēc numura, bet pēc grāmatnīcas, kas tajā atrodas. 1953.gadā dibināta atsevišķi Bērnu bibliotēka un tā atradās turpat blakus telpās. Bibliotēkas tā laika darbiniece Lidija Gailīte savās atmiņās rakstīja: “Sešdesmito gadu nogalē ar grāmatu fonda svaru “uzvēlāmies” virsū kūku meitenēm, jo pirmajā stāvā atradās kulinārijas cehs un veikals. Jaunas telpas ierādīja bijušajā kultūras namā… Atceroties pārcelšanos, šķiet, komiski, kā jurģojām bibliotēku. Nebija nekāda transporta. Katru plauktu vilkām ar ragaviņām un līdz ar katru plauktu attiecīgo literatūru”. Taču pirms tam (21.10.1969.) bibliotēkas vadītāja Zaiga Krūmiņa (tobrīd – Ieviņa) rakstījusi ziņojumu namu pārvaldei, ka bibliotēkas telpas atrodas avārijas stāvoklī – krāsns nosveras no sienas, sienas un griesti plaisā, plaukti sasveras, grīda šūpojas. 1970.gads bibliotēkai bijis nozīmīgs, jo tā vēra durvis jaunās telpās. “Ar bažām domājām, kā lasītāji uzņems mūsu “jurģus”, jo vairākus mēnešus darbs tika pārtraukts. Taču jau pēc pirmajām atskaitēm varējām secināt, ka mūsu bažas bijušas veltīgas”, laikrakstā “Darba Karogs” raksta bibliotēkas vadītāja Z.Krūmiņa (tobrīd – Ieviņa).
Nu jau 53 gadus, kopš 1970.gada, bibliotēka atrodas ēkā Baznīcas laukumā 13, kas celta 1880.gadā. Savulaik pirmajā stāvā atradies viens no septiņiem Smiltenes krogiem – Spruguļu krogs ar viesnīcu otrajā stāvā. Ar Spruguļu krogu saistās arī mūsu novadnieka un rakstnieka, romāna ”Barons Bunduls” autora, Zeiboltu Jēkaba vārds. Ješkīts, kā viņu mīļi dēvēja draugi un paziņas, esot bijis biežs kroga apmeklētājs. Tur viņš, laiku īsinādams, esot malkojis stiprāku dziru un vērojis tipāžus saviem topošajiem darbiem. Pēc kara radās iecere Spruguļu kroga vietā ierīkot kultūras namu. Joprojām uz bibliotēku nāk lasītāji, kuri atceras savas jaunības dienas, kad apmeklējuši pasākumus un dejojuši ballēs, jo kādreiz abonementa vietā bijusi zāle. Ja sākumā telpas šķita pietiekoši plašas un lasītājiem piemērotas, tad, gadiem ritot, situācija ir mainījusies un nepieciešamība pēc jaunas un modernas bibliotēkas kļūst aizvien aktuālāka. Kopš 1991.gada, kad Bērnu bibliotēka jau ir Smiltenes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa, tā telpu trūkuma dēļ atrodas atsevišķā ēkā – Gaujas ielā 1, Sporta halles 2.stāvā, kafejnīcas telpās. Gan bibliotēkas kolektīvs, gan vietējā sabiedrība lolo sapni par savu Gaismas pili – jaunu, skaistu, modernu ģimenes bibliotēku. Kopš gadsimtu mijas pasaulē aktuāla ir kļuvusi bijušo rūpniecības ēku pārbūve publisko bibliotēku vajadzībām. Arī Smiltene ir izvēlējusies šo ceļu, un pašvaldība ir ieplānojusi telpas bibliotēkai topošajā Viedrades kvartālā, bijušajā fabrikas ēkā.
Novēlu, lai ikvienam no jums bibliotēka kļūst par redzamu un atpazīstamu vietu, kas rada piederības sajūtu, par vietu, kur uzkavēties, izglītoties, izklaidēties un pavadīt brīvo laiku, par vietu, kas jums rada kāri pēc personīgās intelektuālās attīstības!
Smiltenes bibliotēka, pieminot savas pastāvēšanas simtgadi, aicina interesentus uz izstādi “Un vairāk nekā gadusimtu garu, No tās uz ļaudīm gaismas stari skrien…” (K. Apškrūma). Izstādē ikviens aicināts iepazīties ar bibliotēkas darbības un ēku vēsturi. Tā apskatāma Baznīcas laukumā 13, Smiltenē bibliotēkas darba laikā līdz 31.augustam.
Informācijas avots: Smiltenes novada bibliotēkas novadpētniecības krājums
Inta Mežule, Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja
Reklāma