Smiltenē izliek pirmo norādi uz patvertni

Tiešā trāpījumā nepasargās, taču tā būs vieta, kur, maksimums, 100 cilvēkiem militāra apdraudējuma (kara) gadījumā 72 stundas patverties, glābjoties, piemēram, no šķembām, vai arī kur rast īslaicīgu patvērumu dabas katastrofu laikā.

Tās ir piecas telpas Smiltenes sporta halles pagrabstāvā (šajā ēkā pilsētas centrā atrodas arī Smiltenes bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa). Pie nama ārsienas kopš pirmdienas, 21. oktobra, ir informatīva zīme “Patvertne”, ko uzstādīja ēkas īpašnieks Smiltenes novada pašvaldība.

Norādes par patvertni parādīsies arvien vairāk

Smiltenē tā ir pirmā, taču šādas zīmes – zaļš kvadrāts, kuram pa vidu ir vairoga forma gaišākā krāsā un četru cilvēku silueti – ne tikai Smiltenē, Valkā, bet arī citās Latvijas apdzīvotajās vietās parādīsies arvien vairāk, atgādinot par Eiropā saspīlēto ģeopolitisko situāciju.

Proti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas šomēnes būs pabeigušas valsts un pašvaldību ēku pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu, lai novērtētu to atbilstību patvertņu vajadzībām. Šobrīd uzsākts arī darbs pie pirmo patvertņu zīmju izvietošanas uz ēkām, kuras daļēji vai pilnībā atbilst patvertnēm izvirzītajām prasībām. Tādējādi tiek iezīmētas patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē savlaicīgi varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Taču šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi. Proti, patvertnes īpašnieka uzdevums ir to padarīt publisku tikai apdraudējuma laikā.

Arī Smiltenes sporta halles pagrabstāvā patvertnei pielāgotās piecas telpas patvērumam būs pieejamas tikai X stundā, bet ne apskatei, uzsver Smiltenes novada pašvaldības Saimnieciskās nodaļas saimniecības pārzinis Gatis Bormanis.

Ikdienā četras no šīm telpām ir sportistu ģērbtuves, piektā ir atpūtas telpa. Katrā telpā ir izlietne ar ūdens krānu, dušas telpa, labierīcības. Ir divas izejas, bet vajadzības gadījumā var būt vēl viena izeja caur pagrabstāvā esošo trenažieru jeb svaru zāli, kas patvertnei neatbilst, jo šajā telpā ir logi.

Vadlīnijās potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām norādīts, ka patvertnes cilvēk­ietilpību ieteicams aprēķināt, paredzot 0,75 kvadrātmetrus uz vienu personu. Tas nozīmē, ka šī patvertne Smiltenē X stundā varētu uzņemt, maksimums, 100 cilvēkus.

Telpas par patvertnei piemērotām, tās apsekojot, atzinis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Taču šīs telpas nav bumbu patvertne un nepasargās, ja karā ienaidnieks uzbrūk ar raķetēm vai aviāciju, “Ziemeļlatvijai” atzīst gan VUGD, gan Smiltenes novada pašvaldības pārstāvji.

Tāpat šāda patvertne primāri paredzēta tikai īslaicīgas uzturēšanās vajadzībām, līdz 72 stundām jeb trijām diennaktīm. 72 stundas ir starptautiski vispārpieņemts standarts, kas nosaka, ka vismaz tik ilgu laiku krīzes situācijā cilvēkam jāspēj tikt galā paša spēkiem, nodrošinot sevi ar pajumti, siltumu un pārtiku.

Patvertnei atbilst tikai trešā daļa

Smiltenes novadā VUGD amatpersonas apsekojušas pavisam 67 pagrabus un pagrabstāvus, no kuriem patvertnei pilnībā atbilst 13, daļēji – 22.

“Vidzemē kopumā apsekojām vairāk nekā 900 objektus, no kuriem patvertnei atbilst aptuveni 176, bet daļēji – 220. Tā ir trešā daļa no apsekotajiem valsts un pašvaldību pagrabiem. Pēc 1. novembra, kad informācija būs precizēta, sarakstu nodosim pašvaldībām, kuras tālāk varēs informēt sabiedrību,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” norāda VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks An­dris Kellijs. Arī Andris Kellijs un VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā San­dra Vējiņa pēc Smiltenes novada pašvaldības uzaicinājuma bija klāt Smiltenē pirmās zīmes “Patvertne” izvietošanā.

“Ziemeļlatvija” pēc 1. novembra vērsīsies pie Smiltenes un Valkas novadu pašvaldībām, lai informētu savus lasītājus par potenciālajām patvertnēm abos novados. Taču jau tagad ir jāņem vērā, ka runa ir par pielāgotām telpām, nevis bumbu patvertnēm.

Turklāt, kā redzams pēc VUGD datiem, Smiltenes novadā vairāki pašvaldībai piederošie pagrabi vēl ir jāpilnveido, lai tie pilnībā atbilstu patvertnei. “Budžeta ietvaros skatīsimies, kas ir nepieciešams, lai mēs varētu tos pielāgot patvertnes iespējām, līdz ar to papildināt patvertņu skaitu Smiltenes novadā. Vajadzīgās izmaksas vēl nav aprēķinātas,” skaidro Gatis Bormanis.

Pašvaldība aicina arī iedzīvotājus apsekot savus pagrabus, ja tādi viņu mājās ir, un apsvērt iespēju tur ierīkot patvertni. Militāra apdraudējuma gadījumā patvertnēm ir jābūt pieejamām dažu minūšu attālumā no mītnes vietas. Ja publiskā patvertne ir tālu no mājas, uz to var nepaspēt.

Par patvertnēm var kļūt daudzdzīvokļu māju pagrabi

Ja kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji vēlas izveidot patvertni savā namā, tad viņiem ir jāsazinās ar mājas apsaimniekotāju vai pašvaldību, kas tālāk nodrošinās objekta apsekošanu.

Smiltenē daudzas daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP”. Tās valdes loceklis Aigars Vīvuliņš informē “Ziemeļlatviju”, ka pagaidām SIA “Smiltenes NKUP” neviens šāds pieteikums nav saņemts.

“Savukārt mēs kā apsaimniekotāji sapulcēs vēršamies pie daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, informējot, ka viņu māju pagrabi var tikt izmantoti kā patvertnes. Tālāko procesu organizē pašvaldība. Mēs šobrīd apzinām savas apsaimniekojamās mājas un to pagrabus ar iespēju, ka X stundā tos atslēgtu vaļā un izmantotu kā patvertnes. Apsekotie pagrabi ir samērā labā stāvoklī, tomēr dažāda ir iedzīvotāju atbildība un pieeja jautājumam, kas attiecas uz kārtību. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, “Smiltenes NKUP” rudens sezonā atsāk rīkot sapulces, kurās informēsim iedzīvotājus par pagrabu uzturēšanu kārtībā un iespējamību izmantot kā patvertni tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem, bet nepieciešamības gadījumā lokāli visā konkrētajā apvidū,” skaidro Aigars Vīvuliņš.

Patvertne kara gadījumā ir vajadzīga arī privātmājās un lauku viensētās, uzskata Smiltenes centrā nejauši uzrunātā Ilze no Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta (savu uzvārdu sieviete nevēlējās nosaukt).

“Jebkurā vietā tas ir aktuāli. Mēs nekad nezinām, kas kurā brīdī var notikt. Labāk ir nodrošināties pret neērtām situācijām, nekā par to nedomāt. Piemēram, es dzīvoju lauku mājā, kurai ir pagrabs, vienīgi domāju, cik tas ir drošs. Ja ieejai kaut kas aizbrūk priekšā, kā tikt ārā? Bet ko gan es varu izmainīt? Tas ir skumji, ka par tādām lietām jādomā, bet tas ir ļoti nopietni. Cik mēs vispār katrs esam gatavi tādām situācijām?” pārdomās dalās Ilze.