Sandra Pētersone
Šomēnes aprit 31 gads kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja mūsu valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.
Savu ieguldījumu šo notikumu atcerē devis Smiltenes kultūras centrs sadarbībā ar Smiltenes novada muzeju, Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādi “Pīlādzītis” un Smiltenes vidusskolu.
Līdz pat 31. janvārim Smiltenes kultūras centrā var izzināt, ieraudzīt un sadzirdēt stāstus un atmiņas par barikāžu laiku.
Pirmie kultūras centra foajē un logos izvietotās izstādes un arī savu devumu – vides objektu “Sveiciens stiprajiem smilteniešiem” (tas jāmeklē dziļāk eglīšu “mežā” pie nama ārsienas) – vakar, 13. janvārī, apskatīja “Pīlādzīša” audzēkņi, dodoties uz kultūras centru vairākās grupiņās. Notikums bērniem bija ne tikai izstāžu apskatīšana, bet arī cienāšana ar karstu tēju, kas izvārīta katlā virs ugunskura.
Vides objekts “Sveiciens stiprajiem smilteniešiem” ir “Pīlādzīša” kopdarbs, tas veidots kā septiņas aplī savienotas koka sētiņas ar simbolisku bērza pagaļu ugunskuru un koka bluķīšiem iekšpusē. Pie sētiņas ārpuses ir bērnu darbiņi: latvju zīmes, aplicējumi, zīmējumi, plaukstiņu nospiedumi.
“Mums bija jāzīmē, kas jāsargā, lai Latvija aizstāvētu Rīgu un Latviju. Sargiem nebija bail. Viņi bija drosmīgi. Darbiņus bija interesanti taisīt. Es uzzīmēju, lai sargātu Latviju, mājas un mašīnas, un karavīrus, kuri sargā, un visu kaut ko,” “Ziemeļlatvijai” stāsta sešus gadus vecais Martins Zants no “Vāverēnu” grupiņas.
Ideja par tieši šādu vides objektu “Sveiciens stiprajiem smilteniešiem” radās “Pīlādzīša” skolotājai Ingunai Slapjumai. “Tā ir viena vēstures lappuse, ko bērniem pašķirt. Mēs “Pīlādzītī” bērniem skaidrojam un stāstām ar saviem vārdiem, ka reiz Latvijai bija tādi laiki, kad vajadzēja Latviju aizstāvēt, un aizstāvji šoreiz nebija karavīri, bet Latvijas iedzīvotāji – bērnu vecvecāki, kaimiņu onkuļi un tantes. Mēs viņus redzam arī fotogrāfijās,” teic Inguna Slapjuma.
Fotoizstādē “Barikāžu laika dalībnieki”, kas izlikta Smiltenes kultūras centra logos, fotogrāfe Santa Sinka iemūžinājusi teju 30 Smiltenes novada iedzīvotājus. Viņa piekritusi iesaistīties šajā Smiltenes kultūras centra projektā, jo aizkustinājusi ideja.
“Man patīk būt daļai no procesa. Barikāžu laikā man bija vien pieci gadi, taču vēstures kontekstā man šis notikums bija īpašs gan skolas laikā, gan šobrīd. Man uzticētais uzdevums bija nofotografēt Smiltenes pusē dzīvojošos barikāžu dalībniekus. Mani saviļņoja šo cilvēku attieksme un atbildības sajūta tikšanās laikā. Atmiņu stāsti caurstrāvoja. Satiku gan vietējā sabiedrībā zināmus cilvēkus, par kuru šķautnēm iepriekš pat nenojautu, gan pavisam svešus, drosmīgus cilvēkus. Šis projekts ir lielisks veids, kā kultūras centrs izrādījis godu un cieņu katram no barikāžu dalībniekiem, kā arī caur stāstiem un fotogrāfijām ir izcēlis viņu nozīmīgumu valstij tik svarīgā laikā. Ir labi apzināties barikāžu dalībnieku sacīto: “Ja pienāktu tāda diena, kad atkal jābrauc, es nedomājot to darītu!” Un to man teica pat sieviete sirmā vecumā, kurai mājās ir ne tikai mazbērni, bet mazmazbērni,” piedzīvotajās emocijās dalās Santa.
Smiltenes novada muzejs savukārt piedāvā skatīties un klausīties videointerviju ciklu – barikāžu dalībnieku un viņu atbalstītāju atmiņu stāstus kultūras centra pagalmā un foajē, bet Smiltenes vidusskola – “Atmiņu stāstu” kultūras centra foajē, ko uzrakstījuši skolēni par saviem vecvecākiem un tēviem, barikāžu aizstāvjiem. Vairāk foto ŠEIT.
Sadarbībā ar Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljonu pie Smiltenes kultūras centra 20. janvārī no pulksten 16 līdz 19 tiks iekurts ugunskurs, pieminot 1991. gada barikāžu dienas.
Reklāma