Privātmājas īpašnieks īpašuma sakopšanā cer uz pašvaldības atbalstu

Šonedēļ dvīņu pilsētas Valka un Valga svinēs 439. dzimšanas dienu. Latviešiem ir tāds ticējums, ka uz svētkiem jo īpaši jāsapoš sava māja un pagalms. To cenšas ievērot ne tikai privātmāju īpašnieki, bet arī atbildīgais dienests par tīrību un kārtību Valkas pilsētas teritorijā – Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļa.

Taču aizvadītajā nedēļā laikraksta “Ziemeļlatvija” pastkastē saņēmām Valkas iedzīvotāju (gan bez parakstiem) vēstuli: “Tuvojas pilsētas svētki, tiek sakopta pilsēta. Taču jau vairākus gadus pašā pilsētas centrā skatu bojā nesakopts īpašums Raiņa ielā 26, kura īpašnieks ir Sarmis Zauska. Lūdzam jūsu palīdzību, tādējādi rosinot īpašnieku sakopt savu īpašumu.”

Aizvadītajā piektdienā “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Raiņa ielas 26 īpašnieku S. Zausku. Jāpiebilst, ka šī privātīpašuma pirmajā stāvā atrodas frizētava “Pērle”. Bija arī datortehnikas veikals, bet tas jau ilgāku laiku ir slēgts.

S. Zauska, skaidrojot radušos situāciju, uzsver: “Privātīpašums ir svēta lieta. Mums bija biznesa iecere. Taču saistībā ar  aizvadītajā gadā notikušo Ausekļa ielas rekontrukciju diemžēl novada pašvaldība neņēma vērā mūsu intereses. Proti, mēs vēlējāmies, lai, līdzīgi kā pie tagadējā mēbeļu veikala “Gigants”, kas atrodas Ausekļa ielā 4, ielas malā arī ierīkotu līdzīgu tā saucamo kabatiņu, kur varētu novietot vismaz trīs automašīnas. Mums bija iecere, ka varētu izveidot iebrauktuvi gar to mājas galu, kur atrodas frizētava, bet izbrauktuvi – uz Ausekļa ielas. Kur būtu izbrauktuve, atradās tas milzīgais betona bluķis, kuru pērn izdevās izrakt un novietot ielas malā. Mums nekad ar pašvaldību nav bijušas domstarpības attiecībā uz zemi, jo šajā teritorijā puse zemes ir pašvaldības īpašums, bet otra puse – mūsu ģimenes īpašums. Pērn ekskavators jau strādāja frizētavas pusē, tāpēc vecās kāpnes nojaucām un uzstādījām pagaidu koka kāpnes. Bija doma, ka zem kāpnēm pabērsim šķembu kārtu un tad būs arī jaunas kāpnes. Pēc tam mums paziņoja, ka vajadzīgs papildu projekts un vēl kaut kas, tāpēc šo ieceru īstenošana arī apstājās. Kas saistās ar milzīgo betona bluķi, kas noteikti pirmais duras acīs, bija doma to norakt, bet uzrakās virsū elektrības kabelim, un tā tas viss arī palika gaisā karājoties. Ja šis ierosinājums būtu atbalstīts, tā tiktu atvieglota arī satiksmes kustība Raiņa ielā, īpaši rīta un vakara stundās, jo blakus dzīvojošie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atstāj savas automašīnas ielas malā. Man ir doma doties uz būvvaldi un skaidrot, kā rīkoties tālāk. Ceru, ka, iespējams, izdosies vienoties ar pašvaldību kopā īstenot šīs teritorijas sakopšanu. Tiešām ceru, ka jaunā novada pašvaldības vadība būs pretimnākoša. Ka nebūs tā, ka tikai izlases kārtā kādus uzņēmējus atbalsta, pie viņu īpašumiem ierīkojot piebrauktuves. Ja tas neizdosies, tad lūgšu, lai pašvaldība vismaz palīdz to trīs tonnas smago bluķi aizvest projām. Ir doma pašu spēkiem uztaisīt grantētu iebrauktuvīti frizētavas galā. Pašvaldībai neprasu, lai šos darbus veic bez maksas. Esmu gatavs piedalīties ar līdzfinansējumu. Ir lietas, ko var izdarīt ar kopīgiem spēkiem. Es tīru un uzkopju Raiņas ielas trotuāru. Tas ir privātmāju īpašnieku pienākums, bet pie manas mājas stāv arī citu cilvēku mašīnas. Ziemā man ir pienākums sniegu notīrīt apkārt arī citām mašīnām, kas nav manas. Tas ir mans pienākums, bet tajā pašā laikā katrs, kas grib, liek tur savas mašīnas. Apzinos, ja privātīpašums ir pašā pilsētas centrā ar tādu lokāciju, tas tiešām ir izaicinājums.”

Sarunas nobeigumā S. Zauska aicina ne tikai pārmest viņam par šādām lietām, bet arī pašiem sakopt savu māju pagalmus. Īpaši rudeņos, lapkritī.

“Mana sievas kundze rītos un vakaros vāc lapas, bet pretējās mājas saimnieki vispār to nedara,” novērojis S. Zauska. Viņš uzskata, ka šī arī ir tikpat aktuāla problēma.