Plāno atvieglot lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, atvieglotu lēmumu pieņemšanas procedūru un veicinātu ēku energoefektivitāti.

“Šobrīd likumā ir skaidri noteikta dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūra, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu ēkās, kurās dzīvokļu īpašnieki ir aktīvi un vairākums piedalās lēmumu pieņemšanā. Taču vienlaikus tas neveicina operatīvu lēmumu pieņemšanu par ēku atjaunošanu gadījumos, kad lielākā daļa iedzīvotāju neiesaistās ēkas apsaimniekošanā. Mūsu piedāvātie grozījumi sekmēs ātrāku lēmumu pieņemšanu par ēkās veicamajiem uzlabojumiem un līdz ar to dzīvojamo māju efektīvāku pārvaldīšanu, dzīvokļu īpašnieku mazākuma interešu aizsardzību, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu ēkās, nodrošinot siltumenerģijas ietaupījumu ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Piemēram, šobrīd vairums daudzdzīvokļu ēkas Latvijā nav energoefektīvas, un bez to pilnīgas atjaunošanas ir gandrīz neiespējami mazināt gan patērētos energoresursus, gan iedzīvotāju maksājumus par siltumenerģiju.  Būtiski atgādināt, ka šā gada beigās Altum sāks projektu pieņemšanu jaunajā atbalsta programmā energoefektivitātes uzlabošanai daudzdzīvokļu ēkās, un grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā veicinās daudz operatīvāku dzīvokļu īpašnieku sadarbību lēmumu pieņemšanā un turpmākajos ēku uzlabošanas procesos,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Kā zināms, dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt vairākos veidos – dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci; vai citādi savstarpēji vienojoties.

Šobrīd likumā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi, jeb 50+1 no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ministrija piedāvā pilnveidot regulējumu par dzīvokļu īpašnieku balsojumu, nosakot, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu), tad to var sasaukt  atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita.

Šāds risinājums ir izvēlēts tādēļ, ka daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopības darbību, tādēļ viņi nepiedalās kopības gribas veidošanā. Tas ir saistīts arī ar to, ka arvien biežāk dzīvokļu īpašumi netiek lietoti pašu vai ģimenes locekļu vajadzībām, bet gan tiek izīrēti vai arī jau sākotnēji iegādāti kā investīciju objekti. Tāpat šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu (uzturēšanu).

Līdzīga prakse tiek piemērota arī citviet Eiropā. Piemēram, Igaunijā attiecīgās jomas regulējošie normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei nav kvoruma, tad ar tādu pašu darba kārtību var tikt sasaukta jauna kopsapulce, kas ir lemttiesīga neatkarīgi no dalībnieku skaita. Tāpat arī šā gada jūlijā spēkā stājās grozījumi Austrijas dzīvokļa īpašuma likumā, kas arī noteiktos gadījumos dod iespēju dzīvokļu īpašnieku mazākumam izlemt jautājumus, kas skar dzīvojamas mājas pārvaldīšanu.

Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās – ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši rakstveida atbildi, mēneša laikā var tikt organizēta atkārtota aptauja, kurā tāda paša lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso vairāk nekā puse no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri noteiktajā termiņā sniedza atbildi.

Vienlaikus Dzīvokļa īpašuma likumā svītrots noteikums, kas paredz, ka aptaujas gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu. Tas nozīmēs, ka turpmāk atturēšanās no balsojuma automātiski nenozīmēs balsojumu “pret”, bet gan to, ka sākotnējā aptaujā lēmums nav pieņemts, kas, savukārt, ir priekšnoteikums atkārtotas aptaujas organizēšanai.

Būtiski uzsvērt, ka plānotie grozījumi gan attiecībā uz atkārtotajā kopsapulcē, gan aptaujā virzāmajiem lēmumiem neattiecas uz likumā jau šobrīd (17.pantā) noteiktajiem gadījumiem vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Ministrijas izstrādātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā vēl jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.

Informāciju sagatavoja: Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa