Piena ražotāji zemkopības ministram pasaka, ko domā

Jau rakstījām, ka Smiltenes novada Palsmanes pagasta lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Palsmane” valdes loceklis Jānis Bērtiņš kopā ar sievu Karīnu Stāvausi-Bērtiņu (arī SIA “Palsmane” valdes locekli) nodibinājuši un koordinē piena ražošanas nozares entuziastu grupu, kas  pulcē vairākus simtus lauksaimnieku no dažādiem Latvijas novadiem, abi uzklausa viņu prasības un vēlmes un gatavo vēstuli Zemkopības ministrijai, neizslēdzot domu par protesta akcijas rīkošanu.

Tagad atklātā vēstule zemkopības ministram Didzim Šmitam ir nosūtīta, tā tapusi pēc sociālajā tīklā “WhatsApp” brīvprātīgi izveidotas grupas “Piena lopkopība” iniciatīvas (pēc datiem uz 14. februāri  grupā bija 360 dalībnieki – piena ražotāji).

Izvirza prasības īstermiņā un ilgtermiņā

Latvijas piena ražotāji vēstulē uzsver, ka piena lopkopība ir nonākusi krīzes situācijā. Piena iepirkuma cena no šī gada janvāra sākuma ir strauji nokritusies, šobrīd sasniedzot cenu, kas ir zem  30 centiem par kilogramu. Tuvākajā nākotnē tas nozīmē nozares ļoti strauju iznīcību. Ražotāji atzīst, ka bez finansiāla un politiska atbalsta šo krīzi nav iespējams pārvarēt un lūdz ātru problēmas risinājuma plānu, citādi tuvākajā laikā grasoties īstenot plašus protestus.

Uzklausot lauksaimnieku viedokļus un priekšlikumus, secināts, ka ir vairāki veidi, kā valstij finansiāli atbalstīt nozari un tieši –  piena ražotājus. Vēstulē zemkopības ministram izvirzītās īstermiņa prasības ir: Latvijā esošās piena iepirkuma cenas starpības piemaksa līdz Eiropas Savienības (ES) vidējai cenai (attiecīgi pret pārdotā piena daudzumu); nodokļu maksājumu atlikšana Valsts ieņēmumu dienestam, trīs  mēnešu nodokļu summu sadalot vismaz 12 līdz 18 maksājumos; valsts garantētas kredītu “brīvdienas”; apgrozāmo līdzekļu piešķiršana ar valsts garantiju.

Ilgtermiņā piena ražotāji norāda, ka ir nepieciešams stratēģisks plāns piena lopkopībā un kopējā lauksaimniecības politikā, kas noteiktu, kādus lauksaimnieciskās ražošanas veidus valsts atbalstīs un uz ko ražotājiem ir jāvirzās. Piemēram, vai ir vajadzīgas konvenciālās (ar intensīvu ražošanu) vai bioloģiskās saimniecības? Kāda ir valsts nostāja, – vai piena ražošana ir bizness vai piensaimnieki ir nacionālā vērtība?

Ilgtermiņa prasība ir arī Latvijā ražotā pievienotās vērtības nodokļa likme 5% piena ražotājiem, kā tas ir citās ES valstīs, lai Latvijā piena ražotājs būtu konkurētspējīgs un viņa produkcija būtu pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Vēstulē tiek arī prasīta godīga politika attiecībā uz ražotāja, pārstrādātāja un tirgotāja attiecībām,  proti, nosakot uzcenojuma griestus Latvijā ražotiem un pārstrādātiem piena produktiem. Ķēdē no piena līdz gala produktam visvairāk ir jāsaņem ražotājam, vismazāk – tirgotājam. Tirgotāju (veikalu) plauktos jāveicina vietējās produkcijas pārsvars (piemēram, Igaunijas veikalu plauktos pamatā ir atrodami tikai Igaunijas ražotie produkti, importētās produkcijas daudzums ir apmēram 15%). Ir jāveicina gan sava pārstrāde, lai no valsts izved produktus, nevis izejvielas (lai to realizētu, jāatbalsta esošie pārstrādes uzņēmumi, kas pieder Latvijas uzņēmējiem), gan arī jāstimulē piena kooperatīvu apvienošanās dažos lielos kooperatīvos un piena pārdošana caur kooperatīviem, nevis tieši pārstrādātājiem, lai nodrošinātu iepirkuma cenu vienlīdzību.

A darbnespējas lapas apmaksa jāveic no sociālā budžeta, jo darba devējiem ir liels sociālā nodokļa slogs.

Protesta akcija joprojām spēkā

Vēstulē zemkopības ministram uzsvērts, ka nozares neatbalstīšana krīzes situācijā tikai veicinās ganāmpulku likvidāciju ļoti straujā tempā, kas savukārt nozīmēs darba vietu zaudēšanu lauku reģionos. Tas palielinās bezdarba līmeni un radīs ilgstošus, pastāvīgus izdevumus no valsts budžeta bezdarbnieku un sociālo pabalstu veidā.

Likvidējoties piena lopkopības saimniecībām, būtiski tiks ietekmētas arī citas nozares, kas cieši saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, lauksaimniecības preču tirdzniecība, servisa apkalpošana, tehnikas tirdzniecība un ražošana, lopbarības ražošana un tirdzniecība.

Lauksaimniecība Latvijā vienmēr ir bijusi viena no pamatnozarēm, un Latvijas lauku reģionos dzīvojošajiem iedzīvotājiem ir svarīgi nepalikt bez darba un iztikas līdzekļiem, vēstulē ministram atgādina piena ražotāji un norāda, ka arī laukos strādājošie vēlas saņemt adekvātu atalgojumu savam darbam, lai nodrošinātu savas ģimenes un bērnus atbilstoši mūsdienu iespējām un vismaz vidējam līmenim. “Vēlamies, lai mūsu zeme arī turpmāk būtu zaļa un pašu latviešu rokām kopta!” vēstules noslēgumā uzsver piena ražotāji.

Šonedēļ viņi vēl gaidīja zemkopības ministra atbildi, bet Jānis Bērtiņš “Ziemeļlatvijai” teic, ka protesta akciju marta vidū vai nogalē ir plānots oficiāli pieteikt neatkarīgi no ministra atbildes.

“Atsaukt jau varam jebkurā brīdī. Cerēsim uz labāko, – ka kaut kas mainīsies. Vismaz tā var domāt pēc Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas sēdē dzirdētās zemkopības ministra nostājas. Grūti tikai pateikt, kā un cik lielā apmērā viņi ir gatavi risināt šo situāciju. Tas pašlaik vēl  ir neskaidrs,” atzīst Jānis Bērtiņš.

Viņš pagaidām nav dzirdējis, ka Smiltenes novadā kāda saimniecība likvidētu savu govju ganāmpulku. Visas lielākoties būšot spējīgas izdzīvot līdz šim rudenim, bet izšķirošā būs nākamā ziema.