Piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu par latvāņu izplatības ierobežošanu

Smiltenes novada pašvaldība ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70% apmērā par iepriekšējā gadā veiktajiem Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Saskaņā ar Smiltenes novada pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem “Par nekustamā īpašuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu Smiltenes novadā”, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus ir tiesīgs saņemt īpašnieks vai valdītājs katru taksācijas gadu, ja nodokļa maksātājam nav nekustamā īpašuma nodokļa un nomas maksājumu parādu pašvaldībai par iepriekšējiem maksājumu periodiem un ja iepriekšējā gadā veikti Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Kāda būs pieteikšanās kārtība? Lai pieteiktos nekustamā īpašuma atvieglojumam, Valsts augu aizsardzības dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas invazīvo augu sugu izplatības datu bāzē ir jābūt reģistrētam iesniegumam “Ziņu ie­sniegšana par Sosnovska latvāņa izplatību savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē” saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat jāvēršas sava pagasta pārvaldē, lai saņemtu pagasta pārvaldes vadītāja parakstītu apliecinājumu par to, ka nekustamajā īpašumā veikti Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi iepriekšējā kalendārajā gadā. Iesniegums par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu ir jāiesniedz līdz taksācijas gada 15. novembrim.

“Tātad zemju īpašniekiem, kuri šogad plāno veikt vai jau ir veikuši Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus, ir tiesības līdz 2023. gada 15. novembrim iesniegt pašvaldībā iesniegumu un augstākminēto prasību izpildīšanas gadījumā saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70% apmērā, kas tiks piemērots 2024. gada nodokļu aprēķinā. Ierobežojam šo invazīvo sugu un izmantojam pašvaldības piešķirtās tiesības saņemt atvieglojumus!” informē un aicina Vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina.

Viņa atgādina, ka latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus veic pilngadīga persona. “Veicot latvāņa ierobežošanas pasākumus, jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi – šķidrumu necaurlaidīgs apģērbs, gumijas zābaki, gumijas aizsargcimdi, neaizsvīstoša sejas aizsargmaska un aizsargbrilles, lai nepieļautu latvāņa šūnsulas nokļūšanu uz sejas un citām atklātām ķermeņa daļām. Katru gadu no 1. maija līdz latvāņu veģetācijas sezonas beigām tiek organizēts latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanas monitorings. Ja ar latvāni invadētajā teritorijā personai piederošajā zemes vienībā ir konstatēts latvāņa augs ar izveidojušos ziedkopu, tiek uzskatīts, ka latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi nav veikti,” uzsver S. Lakina.

Jau vairākus gadus ar latvāņu izplatības ierobežošanu savās zemes teritorijās cīnās Lindas Vecgailes ģimene no Raunas pagasta. Viņi pozitīvi vērtē šādu pašvaldības iniciatīvu un, visticamāk, būs arī starp tiem, kas dosies uz pašvaldību, lai uzzinātu kārtību un pieteiktos nekustamā īpašuma atvieglojumiem. “Šāda ideja ir atbalstāma, varbūt tas tiešām veicinās cilvēku lielāku atbildību, apņemšanos cīņai ar šo invazīvo augu. Pagastā daudzi zina, ka mēs ar latvāņiem jau gadiem pamatīgi karojam. Atceros no bērnības – vēl tajā laikā, kad omei šeit tika piešķirts īpašums, tajā vienmēr bija sastopami latvāņi. Mums te pie dīķa ir tāds neliels uzkalniņš – tajā vietā vienmēr bijis visvairāk latvāņu. Mēs tos ilgstoši pavasaros griezām ārā – dūrām zemē iekšā kapļus un ķeksējām ārā saknes. Tad bija viens brīdis, kad tos intensīvi miglojām. Vēl atceros, ka savā laikā tēvs tiem vilka apkārt kaut kādu melnu plēvi, lai augi būtu tumsā un nevarētu pieņemties spēkā. Tas varētu būt kādus divdesmit gadus atpakaļ. Tātad laika gaitā ar tiem šajā teritorijā ir bijusi liela cīņa. Bija arī panākumi. Panācām rezultātu, ka latvāņu izplatība teritorijā bija palikusi varbūt tikai nieka 10 procenti, stāsta L. Vecgaile.

Viņa uzsver, ka latvāņu apkarošanas pasākumi viņu teritorijā notiek gadu no gada, jo, par spīti visam, tie ātri vairojas. “Atliek vien tuvējā apkārtnē būt kādām nesakoptām, aizaugušām teritorijām, kurās ir arī latvāņi, tā tie ātri sasējas atpakaļ – izplatās uz visām blakus esošajām teritorijām. Netālu no mums atradās pamesta māja, kur ātri vien apkārt saņēmās zāle un latvāņi. Tad jau pietiek, ka uzpūš vējš, un latvāņi ir klāt arī kaimiņu teritorijās. Un tad cīņa sākas atkal no gala. Tieši tāpēc tagad katru pavasari latvāņu skartās teritorijas arī mēs paši miglojam. Varbūt to paliek mazāk, bet tāpat tie šeit ir – nupat, pagājušajā nedēļā, devāmies uz lauka, lai grieztu nost izziedējušās augu galvas. Protams, mums ir motivācija rūpēties par to, lai šī pļava, kas ir mūsu īpašumā, ir sakopta, cik nu tas vien iespējams. Esam redzējuši un piedzīvojuši, kādi džungļi ir tad, kad ar tiem pilns un nekas cits neaug, viss ir aizaudzis ar Sosnovska latvāņiem. Tas prasa laiku un naudu, un tā ir nebeidzama cīņa. Mēs katru gadu algojam kādu, kurš vairākas reizes sezonas laikā iet nopļaut teritoriju, un tas maksā dārgāk nekā parasti, jo tur aug latvāņi,” norāda raunēniete.