Ilze Fedotova
Trešdien, 14. jūnijā, pie piemiņas akmens blakus bijušajai Valkas dzelzceļa stacijai notika 1941. gada komunistiskā terora upuriem veltīts piemiņas brīdis.
Iedzīvotāji ciešā pulkā nolika ziedus piemiņas vietā, starp tiem arī paši represētie. Ar klusuma brīdi viņi pieminēja tālā 14. jūnija baisos notikumus un cilvēkus, kuri gāja bojā tālumā.
Klātesošos uzrunāja Valkas pilsētas kultūras nama direktora vietniece Līga Pandalone un Valkas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Viesturs Zariņš.
“Šis rīts iesākās ar karogiem. Šī diena tiek pavadīta zem karogiem. Diemžēl karogi mums šodien plīvo pusmastā. Šī ir diena, kad pieminam vienu no melnākajām dienām Latvijas vēsturē – 1941. gada 14. jūniju, kad uz Sibīrijas nometnēm tika izsūtīti vairāk kā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. 15 procenti no viņiem bija bērni, kas nebija sasnieguši pat 10 gadu vecumu, jaunākais izsūtītais piedzima 14. jūnijā lopu vagonā. Kas bija viņu noziegums? Tas, ka viņi bija intelektuāli; tas, ka viņi bija kulturāli; tas, ka viņi bija savas valsts patrioti un mīlēja savu valsti; tas, ka viņi bija čakli un vēlējās dzīvot civilizēti. No katriem desmit izsūtītajiem četri gāja bojā izsūtījumā. Tie, kas atgriezās, bija kļuvuši par “noziedzniekiem”. Viņu noziegums bija tas, ka viņi bija bijuši Sibīrijā! Viņiem tika liegtas tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu, brīvi izvēlēties nodarbošanos, tika izsekoti un dažādos veidos ierobežoti, uz viņiem raudzījās ar neuzticību. Vēl pirms diviem gadiem bijām pārliecināti, ka mūsdienu sabiedrībā nekas tāds nevar vairs atkārtoties. Bet šobrīd par to pilnīgi droši nevaram būt. Tādēļ jālūdz Dievs, lai 1941. gada 14. jūnijs – viena no melnākajām lappusēm Latvijas vēsturē – tā arī paliek pagātnē,” teica V. Zariņš.
Par to, ka šie notikumi netiks aizmirsti, atgādina arī citi. “Piemiņas brīdī pulcējamies ik gadu. Tas ir tāds nerakstīts likums daudziem no represēto apvienības. Ja dažus no tiem pirms pasākuma man neizdevās sazvanīt, tad, atnākot uz piemiņas brīdi, redzu, ka cilvēki ir ieradušies – zina, ka šeit ir jābūt,” atzīst Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) Valkas nodaļas vadītājs Kārlis Albergs un stāsta, ka Valkas novadā ir ap 60 represēto.
Represēto vārdā viņš saka paldies Valkas novada pašvaldībai. “Esam pateicīgi, ka pašvaldībai bija iespēja rast finansējumu šīs piemiņas vietas labiekārtošanai. Beidzot ir savests kārtībā celiņš, kas ved pie piemiņas akmens. Tas ir teritorijas apsaimniekošanas nodaļas nopelns. Tas bija sāpīgs jautājums vairākus gadus, beidzot tas izdarīts un sakārtots. Varam doties nolikt ziedus pa ērtu celiņu,” pamato K. Albergs.
Piemiņas pasākumā izskanēja arī Valkas kultūras nama dziesmu draugu kopas “Nāburgi” muzikālais sniegums, bet godasardzē pie akmens stāvēja zemessargi.
Reklāma