Padomi efektīvākai siltumenerģijas izmantošanai – kā rīkoties?

Šobrīd, kad daļā Latvijas pašvaldību siltumenerģijas tarifi ir pieauguši, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi 11 padomus māju iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem efektīvākai siltumenerģijas izmantošanai. Kā rīkoties?

Ko var darīt māju iedzīvotāji?

1. Lai pārbaudītu logu blīvējuma kvalitāti – starp logu un loga rāmi ieteicams ielikt papīra lapu. Ja to var viegli izvilkt, tad tikpat viegli siltums plūst ārā no telpas, bet aukstums ienāk iekštelpā.
2. Ja blīvējuma kvalitāte slikta, loga rāmja malās ir ieteicams ielikt pašlīmējošās blīvgumijas (kalpošanas ilgums ir pieci līdz seši gadi) vai iefrēzēt rievas rāmja malās, un ievietot silikona gumijas, kuru kalpošanas ilgums ir garāks.
3. Radiatoru priekšā nav vēlams novietot mēbeles, aizkarus vai citus priekšmetus, kas kavē siltuma izplatīšanos mājoklī.
4. Mājas iedzīvotājiem, kuriem dzīvokļos radiatoriem ir uzstādīts termostatiskais vārsts un alokators, var regulēt telpās esošo temperatūru pēc nepieciešamības un maksāt tikai par savu patērēto siltuma apjomu. Lai mājas iedzīvotāji varētu norēķināties pēc patērētā apjoma, alokatori ir jāuzstāda visiem daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Gan termostatiskajam vārstam, gan alokatoram jābūt uzstādītam uz katras istabas radiatora. Ja mājā tiek izmantota viencauruļu sistēma, jāveic radiatoru pieslēguma pārbūve, katram radiatoram jāierīko apvads, lai būtu iespējams uzstādīt termostatisko vārstu. Plašāk par termoregulatoru uzstādīšanu aicinām lasīt šeit.
5. Samazinot temperatūru par 1⁰C, noteiktā periodā siltuma izmaksas samazinās par 5%–7%, bet nakts laikā temperatūru var samazināt par 2⁰C – 3⁰C grādiem.
6. Vērsties pie mājas apsaimniekotāja, lūdzot pārskatīt iestatīto temperatūras režīmu siltummezglā, tostarp arī naktī.
7. Ieteicams vakarā nolaist žalūzijas vai aizvilkt aizkarus. Šādā veidā siltums saglabāsies telpā, nodrošinot papildu enerģijas ekonomiju līdz 4%.
8. Iedzīvotājiem, kuru dzīvoklis atrodas nesiltinātā mājā pie mājas ārsienas, ieteicams uzlīmēt uz sienas siltumizolācijas materiālus.

Svarīgi! Atjaunojamās un pārbūvējamās dzīvojamās ēkās dzīvojamā telpā un guļamistabā apkures sistēmai jānodrošina minimālā temperatūra – 18⁰ C, bet vannas istabā – 25⁰ C. Savukārt faktisko uzturamo temperatūru daudzdzīvokļu mājas iekšienē (neatkarīgi no tā, kad māja ir būvēta) nosaka mājas iedzīvotāji. Par neatbilstošu temperatūru mājas iekšienē daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji informē mājas apsaimniekotāju, bet privātmāju iedzīvotāji – komersantu, kas piegādā siltumenerģiju.

Ko var darīt māju apsaimniekotāji?

1. Regulāra siltummezglu, tostarp filtru pārbaude un to apkope.
2. Regulāra stāvvadu apsekošana un, ja nepieciešams – to siltināšana.
3. Āra gaisa temperatūras sensora novietošana ziemeļu pusē. Sensors ir galvenais datu avots, lai noteiktu pareizu siltumenerģijas padevi mājai. Nereti šos sensorus izvieto dienvidu vai dienvidrietumu pusē, līdz ar to mājas siltumtīklos tiek uzturēta augstāka temperatūra, nekā tas ir nepieciešams aktuālo laika apstākļu dēļ, tādā veidā rodas lielāki siltuma zudumi.

Informāciju sagatavoja: Baiba Jakobsone, Sabiedrisko attiecību vadītāja