Mācās audzināt pusaudžus

Šī bija pēdējā grupa Smiltenē – mammas un tēti, kuri mācījās, kā pēc iespējas labāk veidot attiecības ar saviem bērniem, bez maksas apmeklējot psiholoģes Daces Gailītes lekcijas par pusaudžu vecuma bērnu attīstību un audzināšanu.

Tāda iespēja tika dota 22 cilvēkiem, pateicoties Smiltenes novada pašvaldības projektam “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā”, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds. Viss lielais projekts ar dažādām aktivitātēm ilga sešus gadus, bet šoruden 30. novembrī tas noslēgsies.

“Zelta mammas un tēti!”

Tas nozīmē, ka psihologa pakalpojumu – lekciju bērniem un vecākiem tieši šādā formātā vairāk nebūs. Sešu gadu laikā, īstenojot jau pieminēto projektu, Smiltenes novadā tika noorganizētas 12 grupas – gan vecākiem, kuriem ir bērni pirmsskolas vecumā, gan pusaudžu mammām un tētiem, informē Smiltenes novada Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Anita Šteinberga, atbildīgā par projekta “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai Smiltenes novadā” īstenošanu.

Šī projektā pēdējā grupa mācījās no 5. septembra līdz 10. oktobrim, divas reizes nedēļā darbdienu vakaros apmeklējot nodarbības Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centra telpās.

“Tas nenāk viegli – dabūt cilvēkus ārā no mājām, jo visi ir aizņemti. Liela pateicība tiem, kuri piedalījās! Zelta māmiņas un zelta tēti,” nodarbību apmeklētājus slavē Anita Šteinberga.

Apmācību programmā 10 nodarbībās pusaudžu vecāki noklausījās un apguva tādas tēmas kā pusaudžu un vecāku tiesības, pienākumi un atbildība, vecāku un pusaudžu savstarpējās attiecības un komunikācija, veselīgs dzīvesveids, pusaudžu seksualitāte, pusaudžu sociālā kompetence, emociju pašregulācija, rūpes par sevi, disciplinēšana, dzīves prasmes.

Apmeklēt nodarbības varēja ikviens interesents, pašvaldība par tādu iespēju informēja publiski savā mājaslapā internetā.

Tādu iespēju izmantoja arī Smiltenes novada Trapenes pagasta iedzīvotājs Andrejs Bežans un viņa dzīvesbiedre Sandra Kokoreviča. Abi audzina divus dēlus – 9 un 12 gadus vecus.

“Sākumā biju bailīgs, – ko es te darīšu, bet beigās viss bija labi. Iemācījos daudz ko jaunu, piemēram, gan to, ka vecākiem ir jāstāsta saviem bērniem, kā mamma vai tētis jūtas, gan to, kā kontrolēt emocijas. Tas bija ļoti pamācoši. It kā kaut ko jau zini, bet ne visu,” iespaidos dalās Andrejs Bežans.

Bērniem jāzina, kā jūtas vecāki

Nodarbības apmeklēja arī smilteniete Baiba Albertiņa. Viņa audzina divas meitas 12 un 15 gadu vecumā. Lai vecāki labi saprastos ar saviem bērniem pusaudžiem, pamati tam ir jāliek jau bērnībā, uzskata Baiba.

“Arī šādi kursi ir jāiziet, pirms bērnam ir sācies pusaudža vecums. Arī psiholoģe norādīja, ka ļoti daudz kas ir iekavēts un nav izdarīts, piemēram, tās pašas robežas jāsāk nospraust jau tad, kad bērns ir mazs. Es nodarbībās tik un tā atsvaidzināju savas zināšanas, piemēram, kā ar pusaudzi runāt caur savām jūtām, izstāstīt viņam, kā es jūtos kā mamma. Tas ir visgrūtākais, jo ikdienas saziņā ir teksti bez jūtām – “ej! dari!”. Kad sāku runāt ar meitām, stāstot, ka es jūtos dusmīga vai apbēdināta, tad ir sajūta – man tiešām ir tā jārunā? No sākuma arī meitas ir nesaprašanā – “mamma, ko tu tagad dari?”. Pēc tam jau viss ir kārtībā, meitas secina, ka mamma iet kārtējos kursos,” smaidot pieredzē dalās Baiba Albertiņa.

Pusaudža vecums vecākiem ir visgrūtākais, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst smilteniete, četru bērnu mamma Ivita Birgere. Trīs viņas bērni jau ir lieli, pusaudze ir jaunākā,14 gadus vecā meita.

Psiholoģes Daces Gailītes lekcijas Ivita slavē, jo uzzinājusi daudz jauna, piemēram, kā noteikt robežas attiecībās ar bērniem, ja viņi neklausa vai arī jautājumā par ikmēneša tēriņu naudas summu.

“Visvairāk patika lekcija par emociju pašregulāciju gan vecākiem, gan bērnam. Vecākiem būtu sevi jāsaņem rokās arī tad, kad viņi dusmojas uz bērnu. Psiholoģe mācīja, kā to izdarīt. Vecākiem sevi ir attiecīgi jānoskaņo. Uz bērnu nedrīkst kliegt, dusmas ir jāapslāpē. Ja tomēr pasaki kādu skarbāku vārdu, pēc tam bērnam ir jāatvainojas. Pret bērnu jāizturas ar cieņu,” uzskata Ivita Birgere.