Sandra Pētersone
Jau rakstījām, ka Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā nesen bija skatāma muzeja veidotā ekspresizstāde “Liktenīgais februāra ceļš”, sniedzot ieskatu vēl neizzinātos un traģiskos 1918. gada februāra notikumos Smiltenes un visas Ziemeļvidzemes apkārtnē.
Ja šī tēma ieinteresēja Smiltenes un apkārtnes iedzīvotājus, bet viņiem nesanāca aizbraukt līdz Mēriem, tagad izstādi var redzēt un izpētīt Smiltenes bibliotēkā (iestādes darba laikā).
Papildina jauni materiāli
Tur ekspozīcija “Liktenīgais februāra ceļš” būs skatāma līdz pat 30. aprīlim, informē Smiltenes bibliotēkas bibliogrāfe Alda Liuke.
“Liktenīgais februāra ceļš” astoņos īsos, skarbos un šķietami formālos soļos izstāsta par notikumiem pirms 105 gadiem aptuveni pusotra mēneša garumā, īpaši akcentējot nedēļu no 1918. gada 18. februāra, kad boļševiku spēki realizēja agresīvi militāru operāciju. Tās rezultātā traģiski un bezjēdzīgi dzīvību zaudēja vairāk nekā 20 cilvēku, viņu vidū arī Mēru muižas īpašnieks Jakobs Augusts Hekers.
Izstādi papildina materiāli no Smiltenes bibliotēkas novadpētniecības krājuma. Piemēram, spilgtu apliecinājumu par tā laika traģiskajiem notikumiem izstādes apmeklētāji atradīs Smiltenes Zemkopības biedrības valdes priekšsēdētāja un Smiltenes – Palsmanes – Gaujenes (Gaujienas) krājaizdevu kases direktora Pētera Pelča atmiņās, kas publicētas 1998. gadā ASV izdotajā grāmatā “Kādas vecas Ziemeļvidzemes mājas “Kažauči” vēsture”.
“Gribam pateikt paldies Smiltenes novadpētniecības muzeja kolektīvam par ieguldīto lielo darbu, izpētot tā laika nezināmos faktus Smiltenē un tās apkārtnē. Izstāde spilgti atspoguļo tā laika traģiskos notikumus, aizpildot vienu baltu lapu Smiltenes vēstures grāmatā. Ar muzeju mūsu bibliotēkai izveidojusies lieliska sadarbība jau vairāku gadu garumā, apmainoties ar informāciju, precizējot dažādus faktus, veidojot kopīgas izstādes, izstrādājot vienotu klasifikāciju materiāliem un fotogrāfijām,” teic Alda Liuke.
Atklāj jaunu lappusi
Šīs izstādes izpētes sākums ir saistīts ar Mēru muižas īpašnieka Jakoba Augusta Hekera traģisko bojāeju 1918. gada februārī.
“Tieši tas aizveda pie daudz plašāka mēroga politisko notikumu izpētes Ziemeļlatvijā, kas līdz šim bijuši fragmentāri apskatīti dažādos publicētajos avotos un šobrīd atklāj jaunu lappusi toreiz tik ļoti nestabilajā un sarežģītajā politiskajā situācijā Latvijas teritorijā,” stāsta Smiltenes novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Miķe.
Politisko situāciju Latvijā 1918. gadā ietekmēja divu karojošo lielvaru – Padomju Krievijas un Vācijas – īstenotā politika. Sabiedrībā jau virmoja idejas par Latvijas neatkarību, tāpēc 1918. gads sākas ar lielinieku represijām ar mērķi izrēķināties ar politiskajiem pretiniekiem, arestēt kontrrevolucionārus un aizdomās turētās personas un izsūtīt tās no Latvijas.
Reklāma