Ilze Fedotova
Tiekoties ar lauku uzņēmējiem, nupat “Ziemeļlatvija” uzzināja, ka ar šī gada 1. janvāri Smiltenes novada pašvaldībā ir izmaiņas personālā darbam ar uzņēmējdarbības attīstību – pašvaldībā vairs nav tādas amata vienības “Uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultants”. Līdz ar to vairāki lauksaimniekiem zināmie lauksaimniecības konsultanti pagastos vairs nestrādā un konsultācijas nesniedz.
Proti, darbu zaudējušas lauksaimniecības konsultantes Gunta Mangale, Laima Āboltiņa un Dzintra Medne. Tikmēr paši lauksaimnieki par sev aktuālajiem jautājumiem turpina zvanīt bijušajām lauksaimniecības konsultantēm. “Zvana. Dienā ir vismaz divi zvani. Nekur jau tā informācija publiski nav izskanējusi, cilvēki nav zinoši. Kad pasaku, ka man vairs nav šādu darba pienākumu, ir vīlušies un neizpratnē, kāpēc tā,” stāsta Dzintra Medne.
Neslēpj vilšanos
Par to, ka Smiltenes novadā vairs nebūs šādas amata vienības, Laima Āboltiņa uzzināja novembrī, kad pašvaldības pārstāvji paziņoja, ka ar šī gada 1. janvāri šāds amats pašvaldībā vairs neesot aktuāls. Visas trīs amatu zaudējušās sievietes atzīst, ka lauksaimniecības konsultantu trūkumu izjutīs liela daļa cilvēku, jo īpaši tie, kuriem šie konsultanti gadiem ir palīdzējuši risināt jautājumus, kas saistīti ar pieteikšanos platībmaksājumiem. Bijušās lauksaimniecības konsultantes uzsver, ka šajā gadā saistībā ar jauno plānošanas periodu, ES kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas Stratēģisko plānu, ir virkne būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos. Iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību, līdz ar to nepieciešamība pēc palīdzības un atbalsta no malas būs vēl lielāka.
Nav svarīgi, kādā vārdā, ejot laikam, ir saukti lauku attīstības konsultanti, būtība jau ir viena – palīdzēt tiem, kuriem ir vajadzīga informācija un dažreiz arī praktiska palīdzība, lai korekti tiktu galā ar saimniekošanu, uzņemtajām saistībām vai tikai uzsāktu lauksaimniecisko ražošanu. “Pie mums vērsās ne tikai ar jautājumiem par platībmaksājumiem, palīdzējām iesniegt deklarācijas, aizpildījām iesniegumus valsts iestādēm, skaidrojām akcīzes degvielas normatīvus un tā tālāk. Man grūti pateikt, vai uzņēmējdarbības speciālisti varēs atbildēt uz specifiskām lietām, kas bija saistītas ar mūsu darba pienākumiem. Runājot savā starpā ar citām lauksaimniecības konsultantēm, uzskatām, ka pašvaldībai iedzīvotāju interesēs tomēr bija jānogaida ar mūsu amata likvidēšanu vismaz tik ilgi, lai dotu lauksaimniekiem laiku aprast ar jaunajām prasībām, lai palīdzētu lauku cilvēkiem tikt galā ar uzlikto slogu no birokrātijas puses. Katrā ziņā nebūs viegli, bet risinājumi būs jāmeklē. Viena no šādām iespējām – varēs apmeklēt Lauku atbalsta dienesta sniegtās konsultācijas, turklāt dienests sola, ka dosies arī izbraukumos uz dažādām vietām, kāds būs šo konsultāciju pārklājums pagastos, varam vien minēt,” saka Dz. Medne.
Viņa pieļauj, ka tiks mēģināts rast risinājumus, lai lauksaimniekiem, ar kuriem viņa sadarbojas gadiem, kaut kādā veidā palīdzētu. “Deputāti pieņēma lēmumu, ka lauksaimniecības konsultanti novadā vairs nav vajadzīgi, aizbildinoties, ka tagad daudzviet atvērti klientu apkalpošanas centri, kuros var vērsties ar saviem jautājumiem. Kaut gan pirmsvēlēšanu laikā vēlēšanu programmās tiek uzsvērts, cik lauksaimniecība ir svarīga, ka jāpalīdz un jāatbalsta zemnieki. Man sirdī ir rūgtums par to, ka aiziešana no darba izvērtās par visai nepatīkamu procesu. Personīgi man pietrūka komunikācijas un atgriezeniskās saites no pašvaldības puses. Bija situācija, kad atbildi uz savu jautājumu gaidīju nedēļu. Bet tā situācija lai paliek pie manis. Ja mēs, lauksaimniecības konsultanti, tā veiktu savus pienākumus, tad cilvēki to vien darītu, kā sūdzētos, bet mēs visu darījām pēc labākās sirdsapziņas. Tāpēc apzinos, ja cilvēkam būs nepieciešama palīdzība, to neatteikšu. Meklēsim individuālus variantus, kā situāciju varētu risināt,” uzsver Dz. Medne un pastāsta, ka līdz aiziešanai pensijā palikuši pāris gadi, tāpēc, zaudējot šo darbu, viņa uzreiz meklējusi citu. Par laimi, to arī izdevies atrast.
Aprunājoties arī ar citām nu jau bijušajām konsultantēm, paveras līdzīga aina. “Cilvēki zvana man, pieļauju, ka arī citām līdzšinējām konsultantēm. Šodien pat saņēmu divus zvanus no Bilskas pagasta, kas saistīti ar platībmaksājumiem. Kas mums atliek? Noliekam cilvēkus fakta priekšā, viņi kļūst ļoti bēdīgi, jo mēs ne tikai konsultējām, bet arī palīdzējām tikt galā ar pieteikumu aizpildīšanu interneta sistēmās, atsevišķos gadījumos zīmējām bloku kartes un tā tālāk. Mums pārmet, ka varējām to nedarīt, ka lauksaimniekam jāprot pašam aizpildīt pieteikumu, bet ko darīt cilvēkam gados, kuram dators un internets ir tumša lieta? Daudzus apmācījām, kā aizpildīt pieteikumus, bet, ja cilvēkam ir kaut kāda bijība pret modernajām ierīcēm un viņš palūdz to izdarīt mums, tad mēs arī to darījām. Tieši šiem lauku cilvēkiem pagastos mēs bijām vajadzīgi, ne jau lielajiem uzņēmējiem,” pauž L. Āboltiņa, ar kuru “Ziemeļlatvija” sazinājās trešdien.
Viņa gan šobrīd nav bez darba, strādā pusslodzes darbu klientu apkalpošanas centrā. “Šis darbs pavisam nav saistīts ar lauksaimniecību. Patiesībā, strādājot uzņēmējdarbības un lauksaimniecības speciālista amatā, mums nemaz nebija pilna slodze. Bija konkrētas dienas, kad devos uz saviem pagastiem – Bilsku, Virešiem, Brantiem un Gaujienu, kur pieņēmu cilvēkus klātienē, pa telefonu gan sniedzu konsultācijas jebkurā laikā. Pat ja gribētu strādāt pilnu slodzi, nemaz nebija tādas iespējas, jo mums bija paredzētas divas pilnas slodzes, kuras attiecīgi tika sadalītas uz mums trijām,” papildina L. Āboltiņa, kura iepriekš bija pamanījusi arī pieteikumu uz jauno vakanci “Uzņēmējdarbības speciālists”, bet nolēmusi, ka nepieteiksies.
Arī Guntu Mangali ar lauksaimnieku konsultēšanu saista sena vēsture. “Darbu konsultēšanas laukā uzsāku 1996. gadā, kad Zemkopības ministrija sāka algot pagastu lauku konsultantus. Visus šos gadus, reizēm mainoties nosaukumam un pakļautībai, esmu darījusi šo darbu. Priecājos, ka palīdzēts daudziem, starp tiem arī draugiem un paziņēm. Protams, cilvēki pēc ieraduma turpina zvanīt, ko zinu, pastāstu, ar informāciju dalos. Citreiz sarunas izvēršas garas un personīgas, jo lauku cilvēkiem ir būtiska informācijas apmaiņa. Bet kā lauksaimniecības konsultante algotā darbā savu karjeru esmu noslēgusi. Paralēli šim man vienmēr ir bijis darbs savā saimniecībā, tagad varu tam veltīt vairāk laika un pievērsties ar lielāku atdevi,” tā G. Mangale.
Izjuta personīgu atbalstu un saņēma padomu
Laima Mize no Palsmanes pagasta ir gadiem sadarbojusies ar lauksaimniecības konsultanti Dz. Medni. “Skumīgi, ka tā. Kad kārtējo reizi zvanīju Dzintrai, viņa pastāstīja, kāda ir situācija. Ļoti žēl, jo mēs, lauku cilvēki, paļāvāmies, ka konsultants vienmēr informēs par jaunāko likumdošanā, sniegs padomu. Tā pati lauku bloku karšu zīmēšana, pareizu kodu ievadīšana vai deklarācijas iesniegšana. Esmu pateicīga Dzintrai par vienmēr laikā sniegto atbalstu. Gāju pie konsultantes, un īsā laikā ar visu tikām galā. Viss bija vienkārši un galvenais, ka uz vietas pagastā, nekur nevajadzēja braukt un meklēt palīdzību. Tagad jautājumu gadījumā, visticamāk, būs jādodas uz klientu apkalpošanas centru,” norāda L. Mize, kura šobrīd jau pensijā. Saimniecība likvidēta, bet īpašumā ir zeme, kura ir jāapsaimnieko un jāuztur kārtībā, līdz ar to platībmaksājumu jautājumi ir aktuāli.
Viņa apgalvo, ka jāiet līdzi laikam un tagad nāksies vairāk paļauties uz saviem spēkiem, bet ne visiem tas būs vienkārši. “Daudz ko esmu apguvusi iesniegt un aizpildīt datorā, bet vienalga man pietrūks Dzintras sniegtā atbalsta. Man ir divas meitas, kuras var vienmēr palīdzēt, bet veciem cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, kuriem ir tikai podziņtelefoni un internetu nelieto, šī būs problēma,” pauž L. Mize.
Var vērsties pie uzņēmējdarbības speciālistiem
Kā informē Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Dille, pašvaldībā vairs nav tādas amata vienības “Uzņēmējdarbības un lauksaimniecības konsultants”, to vietā ir papildināta amata vienība “Uzņēmējdarbības speciālists”. “Līdz šim sniegtie pakalpojumi un konsultācijas tiks nodrošinātas arī nākotnē, jo arī jauno amata vienību pienākumos saglabāta konsultāciju sniegšana uzņēmējiem, iedzīvotājiem, bet tām klāt nāk vairāki jauni amata pienākumi, paplašinot darbu pie uzņēmējdarbības veicināšanas kopumā,” viņa skaidro.
Zināms, ka pašvaldībā darbu turpina Inita Dzenīte, kuras pienākumos jau iepriekš ietilpa uzņēmējdarbības speciālista pienākumi. Līdz ar to, lai turpmāk saņemtu konsultācijas, jāvēršas pie uzņēmējdarbības speciālistes, rakstot: inita.dzenite@smiltenesnovads.lv vai zvanot +371 20113942, var arī sazināties ar Modri Apsīti, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja vietnieku uzņēmējdarbības jautājumos, rakstot: modris.apsitis@smiltenesnovads.lv vai zvanot +371 27062522. Kā arī nupat pašvaldībā ir sācis strādāt jaunais uzņēmējdarbības speciālists Andrejs Nika, pie kura var saņemt nepieciešamās konsultācijas.
#SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma