Latvijas Banka izlaiž simboliski daudznozīmīgu kolekcijas monētu “Kāposts”

Pirmdien, 16. decembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Kāposts”, atklājot kāpostu dziļo simboliskumu, nesot veselību, pārticību un arī labsajūtu.

Mēdz uzskatīt, ka kāpostus Latvijas teritorijā iepazina ap 11.–13. gs., un drīzumā tie kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē. Tomēr kāposta plašais pielietojums meklējams ne tikai virtuvē.

Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Saskaņā ar romiešu mītu galvenais dievs Jupiters, cenšoties izprast orākula pareģojumu, esot nosvīdis. Dieva sviedri tecējuši zemē, un no sviedru lāsēm izaugušas kāpostgalvas. Romieši šo augu nosaukuši par galvu (caput). Kad latvietis saka “kāpostgalva”, iznāk “galvu galva”, jo vārds “kāposts” ir pārveidojums no latīņu caput.

Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārdu “kāposts” reizēm lietojam, runājot par naudu, arī bagātību. Annas dienā (26. jūlijā) latvieši apdāvināja cits citu ar kāpostu lapām, ticot, ka tas vairos bagātību.

Mēdza uzskatīt, ka kāpostu ēšana vairo auglību, un tas sasaucas ar mītu, ka bērnus atrod jeb bērni piedzimst kāpostos.

Vecgada vakarā latvieši tradicionāli ēd skābētus kāpostus, lai gada laikā piedzīvotais “skābums” jeb neveiksmes tiktu apēstas bez pēdām.

Kāpostu lapas izmanto arī tautas medicīnā, pieliekot tās slimajai ķermeņa daļai.

Pat ja tas ir tikai mīts, ka kāposti nes pārticību, veselību un pēcnācējus, nav noliedzams, ka šis dārzenis ir ieņēmis būtisku vietu gan sadzīvē, gan virtuvē.

Asprātīgo kolekcijas monētu “Kāposts” radījis mākslinieks Mārtiņš Rozenfelds, kas ar savu dizaina priekšlikumu piedalījās Latvijas Bankas 2023. gada nogalē organizētajā atklātajā dizaina konkursā.

Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 16. decembra plkst. 12.00. Monētas cena – 89.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 4 monētas. Monētas tirāža ir 3500 eks. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Pielikumā – monētas apraksts (3. lpp.), kā arī papildinformācija par eiro kolekcijas monētām un piemiņas monētām (4. lpp.). Monētas video stāsts – https://youtu.be/tNpo4jOLlhc.

Latvijas Bankas preses dienests

KĀPOSTS

Nominālvērtība: 5 eiro

Svars: 23.00 g

Forma: neregulāra; garākais attālums starp monētas malām caur centru – 30.00 mm

Metāls: 999° sudrabs

Kvalitāte: proof

Maksimālā tirāža: 3500

Kalta 2024. g. Lietuvos monetu kalykla (Lietuva)

Mākslinieks

Grafiskais dizains: Mārtiņš Rozenfelds

Monētas priekšpuse (averss)

Reljefs kāpostgalvas atveids skatā no augšas. Augšdaļā puslokā vietots uzraksts LATVIJA, lejasdaļā – 5 EURO.

Monētas aizmugure (reverss)

Reljefs nogrieztas kāpostgalvas atveids skatā no apakšas. Centrā (uz kāposta kacena griezuma vietas) gadskaitlis 2024.

Monētas josta

Gluda

Kāposts ir dziļi simbolisks dārzenis. Latvijas teritorijā tas ieradās 11.–13. gs. pa dažādiem ceļiem un drīzumā kļuva par vienu no galvenajiem dārzeņiem mūsu senču virtuvē. Senajā Grieķijā un Romā kāpostu uzskatīja par dziedniecisku un vēl citādi vērtīgu augu. Saskaņā ar romiešu mītu galvenais dievs Jupiters, cenšoties izprast orākula pareģojumu, esot nosvīdis. Dieva sviedri tecējuši zemē, un no sviedru lāsēm izaugušas kāpostgalvas. Romieši šo augu nosaukuši par galvu (caput). Kad latvietis saka “kāpostgalva”, iznāk “galvu galva”, jo vārds “kāposts” ir pārveidojums no latīņu caput.

Zaļo lapu dēļ kāposts asociējas ar banknošu zaļo krāsu, un vārdu “kāposts” reizēm lietojam, runājot par lielu naudu, arī bagātību. Annas dienā (26. jūlijā) latvieši apdāvināja cits citu ar kāpostu lapām, ticot, ka tas vairos bagātību. Tautā ir ticējums, ka devīto reizi sildīti skābie kāposti pārvēršoties par gaļu. Tika uzskatīts, ka kāpostu ēšana veicina arī auglību. No tā bija tikai solis līdz mītam, ka bērnus atrod jeb bērni piedzimst kāpostos.

Vecgada vakarā latvieši tradicionāli ēd skābētus kāpostus, lai gada laikā piedzīvotais “skābums” jeb neveiksmes tiktu apēstas bez pēdām. Kāpostu lapas izmanto arī tautas medicīnā, pieliekot tās slimajai ķermeņa daļai. Skaties, no kuras puses gribi, – kāposti nes pārticību, veselību un pēcnācējus. Lai kāposts vairojas!

Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 57 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un nu arī viens Ukrainas mākslinieks.

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā “Gada monēta” (Coin of the Year) “Latvijas monēta” saņēma galveno balvu nominācijā “Gada monēta”. 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā “Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums” (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta “Baltijas ceļš”. Savukārt 2018. gadā kolekcijas monēta “Nacionālais uzņēmējs” šajā konkursā tika atzīta par “Mākslinieciskāko monētu” (Most Artistic Coin). Konkursā “Coin of the Year Awards” (COTY) Latvijas Bankas kolekcijas monēta “Medus monēta” tika atzīta par pasaules “Gada mākslinieciskāko monētu” un 2020. gada monētu.

Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.

Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u. c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.

Informāciju par tīmekļvietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasē nopērkamajām kolekcijas monētām sk. https://www.e-monetas.lv un https://monetas.bank.lv/iegade.

Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eirozonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas ES valstu tēmas ietvaros.

Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.

Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.

* * *