Kad ābolu par daudz – jāspiež sula

Šoruden ābeļdārzu saimnieku domas dalās. Kādam dārzā nav ko vākt, citam āboli birst zemē. Lai tie neietu bojā, jādomā par realizāciju. Ja ievārījumi, kompoti un ābolu marmelādes jau aizņem vietu pagrabā, tad atliek vien sulu spiešana un žāvēšana.

Tie, kuriem šogad padevusies ābolu raža, tos ved uz spiestuvi. Šādi pakalpojumi pieejami gandrīz daudzviet. Pakalpojuma cenas svārstās no 25 līdz 50 santīmiem litrā atkarībā no atrašanās vietas, no tā, vai sula tiek tikai izspiesta vai arī pasterizēta un pildīta traukos. Arī no tā, vai trauki ir pašu vai tos piedāvā pakalpojuma sniedzējs.

Ar izvēlēto pakalpojuma sniedzēju ieteicams iepriekš sazināties un sarunāt laiku.

To, ka šobrīd sulu spiešanas pakalpojumi ir pieprasīti, var manīt arī pēc sociālo tīklu ieraktiem, kuros iedzīvotāji viens otram taujā ieteikt kādu, kurš ābolu vai kādu citu sulu gatavs spiest ne vien sev, bet arī citiem.

Svarīgi pakalpojumu nodrošināt uz vietas

Pēc sludinājuma sociālajos tīklos “Ziemeļlatvijai” izdodas tikties ar Juriju Maļcevu, kurš spiestuvi ierīkojis Valkā, “Čorzemniekos”. Viņam kopā ar kolēģi Vitāliju Katko šobrīd ir darba pilnas rokas. Katru dienu tiek izspiests vairāk nekā simts litru sulas, ražīgākajās dienās pat 300 litru. Ceļu uz spiestuvi Valkā atrod kā vietējie, tā arī no tālākām vietām. Atbrauc arī pa kādam no Valgas puses.

“Ābolu raža šogad kā nu kuram. Man pašam dārzā ābolu birums uz zemes bija pēc lielajām vētrām. Citiem līdzīgi. Pie mums brauc tie, kuriem ābolu daudz. Tepat braucot pa pilsētu, vien varam redzēt, ka zem ābelēm ir āboli. Nereti pie sētas vārtiem izliktas kastes ar āboliem, ko atdod par brīvu, jo nezina, kur tos likt. Cilvēki meklē, interesējas, kur spiest sulu. Daudzi priecājas, ka nav jābrauc uz Valmieru vai kādu citu vietu, nav jātērē ceļa izdevumi degvielai. Viss ir uz vietas. Protams, šis ir sezonāls pakalpojums,” viņš stāsta un atklāj, ka visas iekārtas, izņemot pašu ābolu un augļu presi, meistarotas pašu rokām, domājot, kā ērtāk un produktīvāk pašiem būtu strādāt.

“Sulu spiešanai sākām pievērsties pagājušajā gadā, kad sapratām, ka tas kādam varētu būt noderīgi. Nemaz nezinu, kas vēl mūsu pusē piedāvā šādu pakalpojumu. Ja godīgi, tad nedaudz par vēlu, – laikā, kad daudziem jau dārzi bija tukši un nebija īsti ko vest uz pārstrādi. Šogad sezonu atklājām augusta otrajā pusē, tad daudzi veda arī dārza ogas – upenes, mellenes. Nupat vēl sezona bumbieriem, tos arī ved. Tagad galvenokārt tiek spiesti āboli, bet ved arī cidonijas, brūklenes. Spiežam sulu, ja cilvēki vēlas, arī pasterizējam. Šādai sulai uzglabāšanas termiņš ir pusotrs gads, bet domāju, ka, arī ilgāk noglabājot, nebūtu ne vainas,” papildina Jurijs.

Gatavās sulas iznākums atkarīgs no dažādiem rādītājiem

Taujāts, kādiem jābūt augļu, ogu apjomiem, lai būtu vērts vest uz spiestuvi, Jurijs teic, ka vēlams, lai tas ir viens kārtīgs maiss – vismaz 30 kilogrami. Sulas iznākums no šāda daudzuma uzreiz nemaz nav pasakāms, viss atkarīgs no tā, kādas šķirnes, gatavības āboli tiek atvesti. Nereti ir arī atbiruma procents, jo citu reizi starp atvestajām dārza veltēm ir arī bojāti, sulai nederīgi augļi.

“Tā gluži es neteiktu, ka veidojas rindas. Cilvēki mūs sazvana, no rīta atbrauc, atstāj ābolus vai citas dārza veltes un dienas otrajā pusē var braukt pakaļ. Pati spiešana jau notiek ātri, pasterizācijas process ilgst vairākas stundas. Sulai der visi āboli. Vienīgi gatavais iznākums var būt atšķirīgs. Bet tieši cietāko šķirņu āboli labāk spiežas, ar mīkstajiem tas process ir piņķerīgāks,” paskaidro J. Maļcevs un piebilst, ka to, cik ilgi sulu siešanas pakalpojums vēl būs aktuāls šajā sezonā, rādīs turpmākie laikapstākļi. Kamēr dārzā būs vēl novācama augļu raža, tikmēr pieprasījums gan jau ka būs.

Izspiestā sula tiek pildīta gan pašu interesentu līdzi paņemtos iepakojumos, gan uz vietas piedāvātajos. Jurijs atklāj, ka šobrīd uz vietas palikuši vien vienkāršākie “bag in box” iepakojumu varianti sulai. Tiek gaidīts jauns pievedums ar skaistākiem iepakojumiem, tā teikt, ar acīm tīkamākām bildēm. “Piedāvājam trīs litra stāvpakas un trīs litru “bag in box” iepakojumus,” viņš papildina.

Ābolu pārstrādes apjomi sarukuši

Ir vērtības, kas nemainās. Vietējie zina, ka sulu spiešanas pakalpojumus var saņemt arī Smiltenes novada saimniecībās “Kalnagrīvas” un “Veccepļi” Palsmanes pagastā.

“Kalnagrīvu” saimniece Sarmīte Mašina vērtē, ka šogad pieprasījums pēc sulu spiešanas pakalpojuma ir mazinājies. Tas skaidrojams ar šī gada laikapstākļiem.

“Ir, kas interesējas par sulu spiešanu, bet krietni mazāk kā pagājušajā gadā, kad nemaz nebija dienas, kad elpu varētu ievilkt. Daudziem tukši dārzi. Ābeles pavasarī apsala. Skādi nodarīja arī vētra, ābelītēm zari aizgāja bojā. Mums pašiem šogad ābolu raža ir būtiski mazinājusies. Tie ir tikai kādi desmit procenti no tā, kādu ābolu ražu ievācām pirms gada,” viņa stāsta un uzver, ka tur neko nevar darīt, ābeļdārzu kopt turpinās cerībā, ka nākamgad būs labāka raža.

“Spiežam ne tikai ābolu, bet arī citu augļu, dārzeņu sulu. Cilvēki ir veduši uz pārstrādi arī dažādas dārza veltes. Pārdosim, realizēsim to, kas ir. Vēl bez ābolu sulas mums šajā gadā ir jau safasēta rabarberu, smiltsērkšķu, cidoniju, ķirbju sula dažādās variācijās. Šobrīd aktualitāte ir tomātu sula, kamēr tomāti vēl ir, jācenšas viss pārstrādāt,” norāda S. Mašina un piebilst, ka ir cilvēki, kas interesējas arī par sukāžu kaltēšanas iespēju. Proti, viņi nāk ar saviem dārza labumiem, izmanto iespēju kaltēt un žāvēt produktus “Kalnagrīvās” un, kad sukādes jau ir gatavas, brauc tām pakaļ. Arī tas ir variants, kā pārstrādāt dārza labumus, ziemai sagatavojot veselīgus našķus.

Līdzīgās pārdomās ir arī “Vec­cepļu” saimniece Līga Zvirbule. “Kaut ko spiežam gan citiem, gan savām vajadzībām. Šobrīd vēl nav liela interese par sulas spiešanu. Esmu dzirdējusi, ka šogad daudziem nav ābolu. Ņemot vērā laikapstākļus, kādus šogad piedzīvoja lauksaimnieki, arī mums būs mazāka raža. Dažu šķirņu āboli vēl nav arī nogatavojušies,” viņa secina.