Jaunieši atklāj savus mediju patēriņa paradumus

Mediju vide ir ievērojami mainījusies, salīdzinot ar laikiem, kad ziņas bija pieejamas vien drukātajos laikrakstos. Aizvien straujāk notiek mediju satura digitalizācija, un jaunieši, kas uzauguši šajā digitālajā vidē, patērē medijus daudz savādāk nekā iepriekšējās paaudzes.

Lai labāk izprastu mūsdienu jauniešu mediju patēriņa paradumus un viņu attieksmi pret vietējo reģionu laikrakstu e-avīzēm, viedokļus pauda četri jaunieši: Jānis Sietiņš, Tomass Kristians Radziņš, Līga Lillisone un Megija Spikermane.

Kā jaunieši gūst informāciju?

Attiecībā uz ziņām par Latvijas un arī globāla mēroga notikumiem visiem jauniešiem ir ļoti skaidra preference – portāls LSM.lv, ko visi vienbalsīgi uzskata par uzticamāko un kvalitatīvāko informācijas avotu. Tam seko portāli Apollo.lv un TVNET.lv, taču ne visi tos uzskata par vienlīdz uzticamiem. Tomēr visu portālu, raidījumu un laikrakstu priekšgalā stāv sociālie mediji, kur intervētie jaunieši patērē saturu gan par vietējiem, gan plašāka mēroga notikumiem.

Kā skaidro Tomass: “Tā kā pats esmu ļoti aktīvs sociālo mediju lietotājs, “Instagram” ir tā platforma, kur uzzinu lielāko daļu informācijas. Tam seko arī “TikTok” un “Facebook”.” Jaunieši uzsver, ka sociālo mediju algoritmi izprot viņu intereses un atrašanās vietu gana labi, lai rekomendētu saturu, kas ir aktuāls tieši viņiem.

Arī par vietējiem notikumiem lielākā daļa jauniešu uzzina no sociālajiem medijiem, taču kā svarīgu informācijas avotu atzīst arī sava novada mājaslapu. Jauniešu sniegtā informācija norāda, ka bieži vien viņi dod priekšroku tur publicētajai informācijai, ne sava reģiona laikrakstam. “Ja vēlos uzzināt par vietējiem notikumiem, ir aplikācija “Sigulda”, kur viss ir ļoti skaisti sadalīts pa plauktiņiem: pasākumi, jaunumi, tūrisms un tā tālāk. Manuprāt, arī citām vietām vajadzētu ņemt piemēru no Siguldas,” pauž Līga.

Papildus tam, Megija atklāj, ka gūst informāciju arī no valsts un pašvaldību ziņojumiem un datu bāzēm, bet Jānis – no pašvaldības bezmaksas informatīvā izdevuma. Sava reģiona laikrakstu jaunieši visbiežāk lasa gadījumos, ja tiek publicēta viņiem ļoti aktuāla informācija vai aprakstīts kāds interesants notikums.

Daloties ar faktoriem, kas viņus piesaista vai arī tieši pretēji – attur no konkrēta ziņu satura, katrs jaunietis uzsvēra dažādus aspektus, tomēr kā nozīmīgākie atklājās informācijas patiesums, objektivitāte, labs virsraksts un koša titulbilde. Kopumā atklājas, ka jauniešiem patīk uzņemt ziņas dažādos formātos, jo tā viņi var gūt visdaudzpusīgāko informāciju. Megija pauž: “Raksti man sniedz detalizētāku ieskatu notiekošajā, video man piedāvā vizuālu un dzirdamu ziņas uztveri, bet īsās ziņas ir kā koncentrētākais veids, kā iegūt jaunāko informāciju. Katrs no šiem veidiem var būt noderīgs atkarībā no situācijas un tā brīža vēlmēm.”

Jāmin, ka jauniešus bieži attur pārlieku gari raksti gan laika trūkuma, gan liekas informācijas dēļ. Valda uzskats, ka mūsdienās daudzi garie raksti ir “tukša ūdens liešana” un “garas rindkopas, kur viss iet par un ap”. Kā risinājumu Jānis izceļ opciju rakstus atskaņot skaļi: “Ikdienā dažreiz ir grūti atrast laiku lasīt rakstus, pat ja tie interesē, tādēļ ļoti patīk, ja tiek piedāvāta iespēja tos atskaņot. Varu uzzināt svarīgu informāciju, reizē koncentrējoties uz darāmajiem darbiem.”

Jauniešu attiecības ar vietējo e-avīzi

Jauniešu zināšanas un viedokļi par sava reģionālā laikraksta e-avīzi šķeļas – divi zina par to un bieži lasa, divi ne. Tomass un Megija augsti vērtē iespēju šādā formātā uzzināt aktuālo informāciju. Megija dod priekšroku e-avīzei pāri citiem formātiem: “Labprātāk lasu e-avīzes saturu nekā drukātās avīzes formātu, jo e-avīze ir ērtāka opcija, kas ir arī diezgan mūsdienīga. Protams, ne vienmēr sanāk sekot līdzi visām jaunākajām publikācijām, bet, ja ieraugu un mani tajā brīdī interesē konkrētā ziņa, es, protams, atveru un izlasu.”

Kaut Tomass izvēlas lasīt drukāto avīzi, arī viņš uzsver, ka e-avīze sniedz pozitīvu pienesumu: “Manuprāt, jau tas vien, ka tā nav melnbalta, spēcīgi piesaista jauno paaudzi.” Līga un Jānis nav interesējušies par sava reģiona laikraksta e-avīzi, un abi atzīst, ka šaubās, vai to lasītu. Viņus attur gan garie teksti, kas raksturīgi avīžu formātam, gan cena – nav vēlmes maksāt par e-avīzi, jo galveno uzzina citviet.

Tomēr neviens jaunietis nav pilnīgi vienaldzīgs pret e-avīzi, un arī tie, kas to nelasa, pauž ieteikumus, kā to varētu uzlabot un popularizēt. Līga uzskata, ka laikraksti ir ne tikai jāpadara lasāmi elektroniski, bet ir jāizmanto arī citas potenciālās iespējas, ko sniedz satura digitalizācija: “Iespējams, ka lasītu e-avīzi, ja tā sevī iekļautu arī īsus video, kas tiešām vēsta par tematu. Zem divām minūtēm ir iespējams kodolīgi pavēstīt galveno informāciju, un tie, kam rodas interese, var lasīt sīkāk rakstā.”

Tomass kā galveno problēmu izceļ to, ka daudzi cilvēki par e-avīzi nezina un nav motivēti pūlēties, lai meklētu informāciju. Viņš ierosina e-avīzi apvienot ar portālu: “E-avīzei nevajag būt kā atsevišķai mājaslapai vai aplikācijai, bet drīzāk kā portāla sadaļai. Ja portālu apmeklē vairāk cilvēku, tad vairāk arī ievērotu e-avīzi. Ja cilvēku interesē – viņš izlasa.”

Jaunieši izceļ arī īso ziņu nozīmi. Laikā, kad noturēt cilvēku uzmanību kļūst arvien grūtāk, īso ziņu iekļaušana var nozīmīgi piesaistīt uzmanību un veicināt turpmāku interesi, palielinot lasītāju skaitu gan drukātajai, gan e-avīzei.

Kopumā var secināt, ka sociālie mediji ir ievērojami mainījuši jauniešu mediju patēriņa paradumus un viņi arvien retāk izvēlas patstāvīgi meklēt informāciju konkrētos portālos, laikrakstos vai citos ziņu avotos. E-avīzes formāts jauniešu ikdienas rutīnā nav diži aktuāls, salīdzinot ar citiem, tomēr tiek pausta interese to potenciāli patērēt, ja tiks ieviestas pārmaiņas. Respektīvi, jaunieši tur vēlas redzēt saturu, kas ir viegli uztverams, piemēram, video un īsās ziņas, kas nozīmē, ka digitalizācija ir pareizais virziens, taču ir nepieciešams tajā spert nākamos soļus.

Tomēr problēmas sakne ir tajā, ka daudzi nav zinoši par e-avīzi un citām iespējām, ko piedāvā reģionālie laikraksti, jo saturu uzņem no citiem avotiem. Tas nozīmē, ka, lai veiksmīgi popularizētu e-avīzi, ir nepieciešams aktīvāk dalīties ar informāciju par to gan portālā, gan sociālajos medijos, tai skaitā arī medijos, kas balstās vizuālajā komunikācijā – “Instagram” un “TikTok”.

Diāna Kalva