Izpratni par atkritumu šķirošanu veido no mazotnes

Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas programmu realizācijas vietā Trapenē cītīgi vāc makulatūru, skoliņa regulāri piedalās arī dažādās citās akcijās, kas mudina saudzēt vidi un domāt zaļi.

“Tiklīdz izsludina makulatūras vākšanas kampaņu, tā mēs arī vācam un atgādinām bērniem, ja kādam mājās ir vecas avīzes, žurnāli vai grāmatas, vediet tos uz skolu. Gadās, ka pa vasaru kāds ir cītīgi pastrādājis un pašķirojis savas vecās grāmatas, žurnālus un avīzes. Arī vecāki ļoti iesaistās. Mums ir arī veiksmīga sadarbība ar vietējo veikalu, kur reizi nedēļā dodamies, lai paņemtu tukšās, izlietotās kartona kastes, – arī tās papildina mūsu makulatūras krājumus. Makulatūras vākšanā iesaistās arī citi pagasta iedzīvotāji, kuriem varbūt nav tiešas saistības ar skolu, bet viņi zina, ka var nest makulatūru, ko mēs nodosim atkritumu apsaimniekotājiem, lai galu galā resursi nonāktu otrreizējai pārstrādei,” pastāsta Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas direktores vietniece un pirmsskolas skolotāja Līga Akmentiņa. Viņa teic, ka makulatūru vāc visa gada garumā, kaut vai tajā brīdī nav izsludināta neviena makulatūras vākšanas akcija. Tas tāpēc, ka makulatūra neaizņem lielu vietu. Makulatūras uzglabāšanai ir atrasts risinājums, tai atvēlēts šķūnis, kur kartona kastēs tā tiek glabāta.

Skoliņā par makulatūras vākšanu atbildīgā ir skolotāja Inga Liberte. “Strādāju skolā, ar bērniem regulāri tiek pārrunātas iespējas, kā pareizi šķirot atkritumus, īpaši daudz šie jautājumi tiek skatīti sociālajās un dabaszinībās. Svarīgi, lai izpratne par šādām lietām veidotos no mazotnes. Mūsu skoliņa regulāri piedalās dažādās akcijās. Vācam makulatūru, piedaloties pārstrādājamo materiālu vākšanas akcijā “DABAI LABU DARĪT”, ko organizē SIA “ZAAO”, ar ko mums ir izveidojusies lieliska sadarbība. Gada laikā izdodas savākt četras piecas tonnas makulatūras. Pērn šajā akcijā uzrādījām ļoti labus rezultātus, nopelnījām balviņas. Esam devušies arī uz atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru “Daibe”. Dzīvē redzētais rosina lielāku izpratni, motivē jaunāko paaudzi aizdomāties par vidi, kas mums katram ir apkārt,” akcentē I. Liberte

Skolā ir konteineri, kas pildās ar izlietotām baterijām, lai piedalītos bateriju vākšanas konkursā “Tīrai Latvijai!”, ko organizē “Zaļā josta”. “Turpināsim būt zaļi, runāt par dabu un tās saudzēšanas pasākumiem, vākt un šķirot atkritumus, būt tikpat aktīvi arī turpmāk vides akcijās,” uzsver skolotāja.

Tikmēr viņai pašai regulāra atkritumu šķirošana ir ierasts paradums. I. Liberte ir pārliecināta, ka atkritumu šķirošanas iespēju netrūkst ne laukos, ne pilsētā. Pagasta centrā ir vairāki konteineri, kur attiecīgi var šķirot, tostarp sadzīves atkritumus, stiklu un plastmasas izstrādājumus. “Esmu iesākusi šķirot atkritumus, un man tā ir ierasta lieta. Daļu atkritumu noteikti var izmantot saimniecībā. Plastmasas izstrādājumus šķiroju īpaši rūpīgi. Plastmasas trauciņi no krējuma vai iepakojumi no gaļas produktiem, kas atgādina tādas kā četrkantīgas bļodiņas, tiek izmazgāti un lietoti saimniecībā. Tie noderēs stādu sezonas sākumā. Pudeles ar depozīta zīmi nododu taromātos. Ne vienmēr ir vienkārši saprast, kā pareizi šķirot atkritumus. Kaut vai lai zinātu, kurā konteinerā likt desas iepakojumu, jo iepakojumam klāt var gadīties arī kāda metāla slieple vai āķītis. No tā būs atkarīgs, kurā konteinerā atkritumi nonāk tālāk. Nereti gatavo gaļas produktu iepakojums pārsvarā sastāv no daudzslāņu polimēriem, un tādiem atkritumiem mājsaimniecībā nav nekāda otrreizēja pielietojuma, tātad tas ir atkritumu apsaimniekotāju ziņā, kā pārstrādā šādu daļu plastmasas, kas tiek laista apgrozībā,” pauž I. Liberte.

Viņai pie mājas ir savs atkritumu konteiners, kur nonāk tādi atkritumi, kuri nenonāk otrreizējā apritē, kam nevar atrast praktisku pielietojumu. Savukārt bioloģiskie atkritumi, kas rodas mājsaimniecībā, tiek savākti atsevišķā spainī un pēcāk izbērti komposta kaudzē. Kad tie jau ir sadalījušies, viņa tur stāda ķirbjus, kas tādā augsnē labi aug un izskatās ļoti dekoratīvi, rezultāts priecē gan pašu, gan garāmgājējus.

“Varu tikai priecāties par to, ka mūsu pagasts ir ļoti sakopts, ir prieks dzīvot sakoptā vidē. Par to noteikti jāpateicas gan pašvaldībai, gan pašiem iedzīvotājiem,” domās dalās I. Liberte.