Kopš administratīvi teritoriālās reformas jau pagājis zināms laiks un lielākā daļa iedzīvotāju pie jaunās kārtības (kur Smiltene kļuvusi par novada centru) jau pieraduši. Uzklausot dažādus viedokļus, noskaidrosim, vai teritoriālā reforma ir ietekmējusi bijušo Apes un Raunas novadu iedzīvotāju izvēli attiecībā uz izglītības ieguves aspektu.
Par pašreizējo situāciju, izglītības iestāžu izvēles kritērijiem un nākotnes redzējumu uzklausām Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāju Edgaru Roslovu.
Skaidrs, ka Raunas un Apes novadu pamatskolu absolventi jau savu izvēli izdarījuši pērn un tagad mācās dažādās izglītības iestādēs tuvākos un tālākos novados. Tikai daļa mācās jaunizveidotā novada centrā Smiltenē, kur palikusi vienīgā vidusskola visā novadā. “Tas ir bijis pētīts, un patiesībā šie rādītāji izlīdzinās. Praktiski puse uz pusi. Proti, varu teikt par Smiltenes novadu, neizdalot konkrētu skolu absolventus. Bērnu skaits, kas izvēlas mācīties Smiltenē vai citā pilsētā – Valmierā, Cēsīs vai Valkā –, ir līdzvērtīgos svaru kausos. Protams, ir jaunieši, kas izvēlas ģimnāzijas, vidusskolas ar kādu specifisku programmu virzienu vai profesionālās skolas,” skaidro E. Roslovs.
Primārais – izglītojamo intereses
Izglītības iestādes izvēlē nospēlē dažādi kritēriji. “Tie ir dažādi faktori. Piemēram, programmu piedāvājums. Ir skolas ar dizaina, mākslas, mūzikas, sporta vai citu novirzienu. Piemēram, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola vai Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums, kas pēc būtības ir skolas ar profesionālu novirzienu. Tāpēc nebūtu pareizi salīdzināt tās ar vidusskolu, kas pamatā īsteno vispārizglītojošā virziena programmu. Smiltenes vidusskolā vēl gan ir daži citi programmu virzieni, taču tas būtību nemaina un konkurēt ar šīm skolām nav vienkārši. Proti, ja bērnam intereses sakrīt kādā no jomām, tad viņš, protams, izvēlēsies mācību iestādi, kur sniedz šādas zināšanas. Katram cita motivācija. Tajā pašā laikā kāds, izaicinājuma vadīts, izvēlas mācību iestādi kādā lielākā pilsētā, vēlas parādīt savu neatkarību un tīko pēc lielākām pārmaiņām dzīvē,” spriež E. Roslovs. Turklāt mūsdienās atrašanās vietai nebūt nav izšķirošā nozīme. Par to viņš ir pārliecinājies pēc sarunām ar diviem vecākiem, kuru bērni no Smiltenes novada izvēlējušies mācīties Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā.
Smiltenes vidusskola – skolu reitinga topā
Ielūkojoties Latvijas skolu reitingā (kas ir Latvijas skolu sarindošana pēc dažādiem izglītības kvalitātes kritērijiem), lielo skolu grupā Smiltenes vidusskola notur stabilas pozīcijas un ierindojas 20. vietā. “Tas ir labs rādītājs. Redzam, kādi uzlabojumi pēdējos gados skolā ir veikti. Ir arī labas kopmītnes. Tas viss ir ļoti labi. Tajā pašā laikā nevar apstāties, ir jākoncentrējas uz augstāku latiņu. Kas attiecas uz izglītības kvalitāti, manuprāt, arī šajā ziņā viss ir kārtībā,” teic izglītības pārvaldes vadītājs, kurš piemin arī Smiltenes tehnikumu kā mācību iestādi, kas pēc 9. klases beigšanas piesaista jauniešus no visas Latvijas. E. Roslovs saka: “Tā gan nav Smiltenes pašvaldības pakļautības iestāde, bet skola attīstās strauji. Tas attiecas gan uz infrastruktūru, gan programmu klāstu. No malas raugoties, tas viss jauniešiem ir ļoti piesaistoši, tāpēc interese par šo mācību iestādi arī ir saprotama. Un tas arī nāk tikai un vienīgi par labu Smiltenei kā novada centram.”
Novada skolai jābūt sasniedzamai
Viņš ir pārliecināts, ka reformas ir vajadzīgas, taču jābūt sakārtotai sistēmai, kā bērnam nokļūt uz skolu un atpakaļ. Par to jau izskanējušas diskusijas Drustu pagastā, kur ne tikai bērniem, bet arī pērējiem iedzīvotājiem nav sabiedriskā transporta, lai nokļūtu uz novada centru Smilteni.
Konkrēti šajā pagastā virzība ir, jo pēc iedzīvotāju ierosinājuma Smiltenes novada pašvaldība veic aptauju (vēl līdz 20. februārim) par transporta nepieciešamību maršrutā Drusti–Smiltenes AO–Drusti. “Sabiedriskās satiksmes jautājums noteikti ir būtisks, jo tā vilkme uz skolām, uz kurām nokļūšana ir ērtāka, ir bijusi laika gaitā aktuāla. Turklāt ne mazāk svarīgi, lai ceļā nākas pavadīt pēc iespējas īsāku laiku. Ir jāsakārto sabiedriskā transporta sistēma tā, lai tiešām būtu iespējams nokļūt novada centrā. Ja mēs izvirzām Smiltenes vidusskolu kā novada centrālo mācību iestādi, tad pašvaldībai jāparūpējas, lai var nokļūt uz skolu un no tās,” viņš saka.
Secinājumus varēs izdarīt pēc pētījuma
Labas izglītības piedāvājums atbilstoši skolēnu spējām un interesēm ir viens no Smiltenes attīstības stratēģijas virzieniem. Lai saprastu, kādā virzienā virzās izglītības ieguves ceļš Smiltenes novadā, ir nepieciešams apzināties visas kopsakarības. Tieši tāpēc E. Roslovs ir sācis darbu pie izglītības attīstības plāna, tas nozīmē, ka tiks pētīti dažādi jautājumi, kas ar šo saistīti: līdzšinējā izglītība/intereses; ģimenes mītnes vieta un iespējas nokļūšanai uz mācību iestādi; jauniešu brīvā laika pavadīšana (pēcskolas nodarbes) un citi.
“Ceru, ka ar iegūtajiem rezultātiem varēsim iepazīstināt jau nākamajā gadā. Skaidrs, ka visus pamatskolu beidzējus Smiltenei nepiesaistīsim, taču šis ir ceļš, kā varam jauniešiem piedāvāt plašākas izvēles iespējas, kas attiecas uz piemērotākiem risinājumiem ikdienas dzīvē un sevis realizāciju ārpus mācību darba,” teic E. Roslovs, kurš piemin vēl vienu ne mazāk būtisku šķautni, kas ietekmē jauniešu izvēli par labu kādai mācību iestādei. Un tā ir vide, kurā nākas pavadīt laiku ārpus mācību darba. Tieši darbs ar jauniešiem ir jautājums, kuru pašvaldība apņemas risināt jau tuvākajā laikā. Līdz ar to tiks nodrošināts arī plašāks interešu loks jauniešiem. “Jauniešiem ne mazāk svarīgs ir pēcizglītības programmas piedāvājums. Kā labo piemēru šeit varu minēt tieši Raunu un Api, kur darbojās jaunatnes lietu speciālisti, kas šajos bijušo novadu centros arī uzturēja šo jaunatnes interesi, piedāvājot gan atbilstošus kopienu pasākumus, gan uzklausot viņu pašu vēlmes. Šajā gadā arī Smiltenē ir paredzēta vakance šādam speciālistam,” norāda Izglītības pārvaldes vadītājs.
VIEDOKLIS
Ilze Celenberga, Smiltenes vidusskolas 11. klases skolnieces Jūlijas mamma no Gaujienas:
– Meita Smiltenē mācās jau otro gadu. Tajā gadā apspriedām divus variantus, vai tā būs E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija vai Smiltenes vidusskola. Tā kā meitai vairākas draudzenes grasījās doties uz Smilteni, arī viņa sliecās šim variantam par labu. Pameklējām informāciju, iepazināmies ar atsauksmēm par skolu, tas bija labas. Patiesībā tas bija vairāku iemeslu kopums un rūpīgi apsvērtu par un pret analizēšana ģimenes lokā. Jau tolaik bija diskusijas par Apes novada pievienošanos, tāpēc apzinājāmies, ka tas drīzumā būs arī novada centrs, un tā arī notika. Mūsu gadījumā viss saslēdzās kopā un izvēle kļuva vēl pārliecinātāka.
Vēl bija veiksmīgs papildu izvēles grozs, kas saistās ar meitas nākotnes profesijas izvēli, jo viņa vēlas studēt medicīnu. Proti, pagājušajā gadā viņa izmantoja iespēju piedalīties Jauno mediķu skolā, kas ir aizraujošs nodarbību cikls skolēniem ar padziļinātu interesi par medicīnu. Ne mazāk svarīgi bija dzīvošanas apstākļi, kur skola piedāvā labas, izremontētas kopmītņu telpas.
Vienīgi, ja jābrauc uz skolu ar sabiedrisko transportu, tad tas autobusu kursēšanas grafiks ir nedraudzīgs, ja to salīdzina ar stundu beigšanos nedēļas nogalē. Tad jābrauc ar pārsēšanos. Tā, piemēram, viņa ir tikusi līdz Virešiem, kur braucam pretim. Bet viss ir atrisināms, jo paši esam braucēji un vedam bērnus uz skolu. Tā kā no mūspuses Smiltenē mācās vairāki jaunieši. Vajadzības gadījumā arī ģimenes kooperējamies savā starpā. Tas nozīmē, ka vienu nedēļu bērnus ved vienas ģimenes pārstāvji, bet citu ir šoferis no citas ģimenes. Turklāt meita ir nokārtojusi motocikla vadītāja apliecību un atbilstošas sezonas laikā uz skolu un atpakaļ ir braukusi arī ar motociklu. Tas sanāk aptuveni kādi 40 kilometri.
Viņai skolā ir labi sasniegumi, ir iespējas saturīgi aizpildīt arī brīvo laiku un tas priecē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Izglītību iestādes izvēle – neatkarīga no reformām” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.
SIF_MAF
Reklāma