Ziemellatvija.lv
Latvijā pārmēru ir izplatīta prakse, ka lokālplānojumi pašvaldībās maina ilgtermiņa attīstības plānos noteiktos zonējumus un apbūves noteikumus. No vienas puses tas liek apšaubīt ilgtermiņa attīstības plānu kvalitāti, ja reiz tik bieži un vienkārši tie var tikt mainīti. No otras – lokālplānojumu individuālais un, kā nereti redzams, arī ļoti subjektīvais raksturs nozīmē augstu korupcijas risku.
Tā argumentē nesen ManaBalss.lv platformā publicētās iniciatīvas “Par korupciju pieļaujošo lokālplānojumu ierobežošanu” autors.
Pēc iniciatīvas autora lūguma piedāvājam mediju redakcijām apsvērt šīs iniciatīvas uzstādīto problemātiku un piedāvāto risinājumu jūsu satura veidošanai. Intereses gadījumā sazinieties ar iniciatīvas autoru!
Šeit – ātrai piekļuvei pašas iniciatīvas teksts:
Patlaban ikviens novada zemes īpašnieks ir tiesīgs arī pretēji novadā esošajam izstrādātajam attīstības plānam iniciēt izmaiņas sava zemes gabala izmantošanas mērķa, stāvu augstuma un citu plānā esošo noteikumu izmaiņai. Šāda prakse nevar būt pieļaujama, jo šādu lokālplānojumu pieļaušana pirmām kārtām jau rada nozīmīgus, nekontrolējamus un pašlaik arī “legālus” korupcijas riskus novada deputātu un attīstības komiteju darbinieku vidū.
Tā tas ir, jo ir iespēja ārpus pieņemtā un spēkā esošā dokumenta – ilgtermiņa attīstības plāna – veikt kardinālas izmaiņas apbūvē un izmantošanā un pilnībā mainīt tajā pieņemtos un apstiprinātos kritērijus. Tas arī nozīmē, ka attīstības ilgtermiņa plāns ir ticis izstrādāts nekvalitatīvi, ja jau tiek pieļautas šādas izmaiņas lielā skaitā gadījumu.
Ir atsevišķi novadi, kuros tiek akceptēti pat vairāki desmiti šādu lokālplānojumu kalendārā gada laikā. Jāņem vērā, ka tas rada dzīves kvalitātes izmaiņas arī kaimiņos esošo un pieguļošo zemju un ēku īpašniekiem. Piemēram, ar lokālplānojumu ir iespējams no privātmāju apbūves izmainīt zemes izmantošanas mērķi uz daudzstāvu apbūvi, kā tas notiek, piemēram, Ādažu novadā.
Nav šķēršļu paaugstināt stāvu augstumu, mainīt apbūves blīvumu un intensitāti. Ja attīstības plāns novadā vai pilsētā ir pieņemts, tad tam ir jādarbojas kā pamatam gan zonējumos, gan zemes izmantošanas, gan stāvu augstumu, gan citos kritērijos apbūvei.
Izņēmumi varētu tikt piemēroti tikai valsts vai pašvaldību zemēm, kā arī valsts stratēģiskajiem plāniem (ceļi, stratēģiskas būves, infrastruktūra). Iespēja mainīt nosacījumus apbūvei var tikt saglabātas juridiskām un fiziskām personām, tomēr zemju īpašniekiem – tikai pie nosacījumiem, ka: a) tam neiebilst blakus esošo zemju īpašnieki; b) netiek izmainīta apkārtējo īpašumu īpašnieku un iedzīvotāju dzīves un vides kvalitāte; c) tas var tikt akceptēts ne ātrāk kā pēc trijiem gadiem pēc tā iesniegšanas pašvaldībā.
Tāpēc ir jāveic izmaiņas attiecīgajos likumos un jāmaina lokālplānojuma piemērošanas kārtība. Tas nedrīkst kalpot kā instruments, lai viegli un ātri mainītu nosacījumus zemes izmantošanai pretēji spēkā jau esošajiem novadu un pilsētu ilgtermiņa attīstības plāniem.
Ar šīs iniciatīva ieviešanu pirmām kārtām tiks ievērojami mazināti korupcijas riski pašvaldībās, kā arī palielināsies ilgtermiņa attīstības plānu izstrādātāju un iedzīvotāju rūpība to izstrādē un priekšlikumu iesniegšanā. Ilgtermiņa plānošanas dokumenti netiks pārvērsti par viegli koriģējamu, maināmu, formālu uzskates līdzekli.
Līdz ar to visiem būs skaidrs, ka pie novadu un pilsētu attīstības plāniem ir jāstrādā rūpīgi un pārdomāti, un būs arī lielāka sabiedrības iesaiste un kontrole pār pieņemtajiem lēmumiem. Tomēr galvenokārt – nebūs iespējas negodīgiem politiķiem un amatpersonām izmantot šo lokālplānojumu procedūru koruptīvām shēmām.
Informāciju sagatavoja: Jānis Brants, iniciatīvas autors un Didzis Meļķis, organizācijas “ManaBalss” komunikācijas vadītājs
Reklāma