Iedzīvotāji jāinformē par saules paneļu parku ierīkošanas ieceri

Ierīkojot saules paneļu parkus, kuru potenciālā jauda ievērojami pārsniedz vienas mājsaimniecības vajadzības un kuru aizņemamā teritorija uzskatāmi maina ierasto lauku ainavu, ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība. Tiesībsargs aicina Klimata un enerģētikas ministriju sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju¹ līdz šī gada 20. decembrim izsvērt atbilstošākos risinājumus. Piemēram, sagatavot vadlīnijas pašvaldībām vai grozīt normatīvos aktus.

Tiesībsargs izskatīja kāda Cēsu novada iedzīvotāja sūdzību par pašvaldības rīcību saistībā ar saules paneļu parka ierīkošanu. Blakus kādam īpašumam Gaujas Nacionālā parka teritorijā (tātad – īpaši aizsargājamā teritorijā) ir uzstādīts saules paneļu parks, par kura ierīkošanu sūdzības iesniedzējs nebija informēts. Viņaprāt, tā kā saules paneļu parku uzstādīšana Latvijas normatīvā regulējuma izpratnē netiek klasificēta kā būvniecība, ir ierobežotas sabiedrības un it īpašu kaimiņu tiesības iebilst pret šādu darbību.

Tiesībsarga ieskatā, Cēsu novada būvvalde ir pieļāvusi labas pārvaldības principa pārkāpumu, izdodot būvatļauju pirms būvniecības iecerei tika veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums. Tas nozīmē, ka informācija par būvniecības ieceri nebija pieejama pašvaldības tīmekļvietnē un informatīvajā izdevumā. Būvniecības ieceres īstenotājam ir pienākums īpašumā izvietot būvtāfeli, kas konkrētajā situācijā nebija izdarīts, tādejādi liedzot sabiedrībai uzzināt par saules paneļu parka ierīkošanu. Konkrētajos apstākļos būvtāfeli varētu neizvietot tikai tad, ja būtu organizēta publiskā apspriešana.

Šo gadījumu skatīja arī Administratīvā rajona tiesa un secināja, ka būvtāfele bija jāizvieto, jo bija paredzēts ne tikai uzstādīt saules paneļus un izbūvēt žogu un inženiertīkla pievadu, bet arī izbūvēt transformatoru apakšstaciju².

Saules panelis nav būve, tomēr iedzīvotāji būtu jāinformē

Var pastāvēt arī tādas situācijas, kad saules paneļu parku ierīkošanai, kuru potenciālā jauda ievērojami pārsniedz vienas mājsaimniecības vajadzības un aizņemamā teritorija uzskatāmi maina ierasto lauku ainavu, sabiedrības līdzdalības pasākumi netiek īstenoti. Proti, ne vienmēr jāveic sākotnējais ietekmes uz vides novērtējums, informējot par to arī sabiedrību. Kā norādījusi Ekonomikas ministrija³, saules panelis nav būve Būvniecības likuma izpratnē. Turklāt prasība izvietot būvtāfeli neattiecas uz līnijveida inženierbūvēm (piemēram, žogiem), kas tiek izbūvēti saistībā ar saules paneļu parka ierīkošanu.

Tomēr, tiesībsarga ieskatā, situācija, kurā sabiedrībai nav iespējas uzzināt par saules paneļu parka būvniecību vairāku hektāru platībā līdz reālo būvdarbu sākšanai, nav pieņemama: “Apelēšana pie tā, ka saules paneļi nerada būtisku ietekmi, nav arguments, lai iedzīvotājiem liegtu līdzdalības tiesības. Informācijas nesaņemšana pati par sevi ir šķērslis sabiedrības iesaistei. Tas izriet ne vien no tiesībām uz labvēlīgu vidi, bet pamattiesībām zināt savas tiesības. Tādēļ aicinu atbildīgās ministrijas rīkoties, lai mainītu šo praksi,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

Sabiedrības informēšana par plānotām darbībām un līdzdalības nodrošināšana ir būtisks labas pārvaldības principa elements, it īpaši, ja tiek plānots īstenot vērienīgus vides projektus.

Edgars Lākutis, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks

1 Iepriekš – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju

2 Tādēļ uz šādu būvju kopumu nav bijis pamata skatīties tikai kā uz līnijveida inženierbūvi (par kādu tiek uzskatīts žogs vai inženiertīkla pievads, un arī tikai tad, ja tiek būvēti atsevišķi), kam nav nepieciešama būvtāfeles izvietošana.

3 https://www.em.gov.lv/lv/skaidrojums-par-saules-paneliem