Saslimstības ar Covid-19 straujā pieauguma dēļ tuvākajās
nedēļās stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo plānveida veselības
aprūpes pakalpojumi, informēja Veselības ministrija (VM).
Līdzīgi kā tas notika aizvadītajā ziemā un pavasarī, lai
varētu nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu Latvijas iedzīvotājiem, VM nākusi
klajā ar pasākumu plānu, kas jārealizē šī mērķa sasniegšanai. Lai to īstenotu,
tiks veiktas izmaiņas hospitalizācijas plānā, būs nepieciešama visu slimnīcu
sadarbība pacientu ārstēšanā un notiks plānveida stacionāro un dienas
stacionāru pakalpojumu ierobežošana slimnīcās.
Ņemot vērā prognozējamo pacientu skaitu, kuriem būs
nepieciešama stacionāra ārstēšana akūtos gadījumos, pēc VM paustā, sagaidāms,
ka stacionārajās ārstniecības iestādēs būs jāierobežo plānveida veselības
aprūpes pakalpojumu sniegšana.
Sanāksmē ar slimnīcu pārstāvjiem uzsvērts, ka slimnīcām
prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19
pacientiem. Tāpat stacionārās ārstniecības iestādes pienākums ir sniegt
palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai ieradušies paši.
Lai to varētu nodrošināt, slimnīcas nepieciešamības gadījumā
ierobežos vai pārtrauks plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu
sniegšanu. Līdzīgi kā iepriekšējā Covid-19 uzliesmojuma laikā, slimnīcas
nedrīkst pārtraukt pakalpojumus, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību –
ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju, staru
terapiju, veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā, metadona un buprenorfīna
aizvietojošo terapiju, pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz
stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana, uzsver VM.
Saskaņā ar VM pausto, tāpat nedrīkst pārtraukt invazīvo
kardioloģiju un radioloģiju, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas
operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Saglabājamo
pakalpojumu vidū arī ir veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar šādu slimību
grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas
slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija un akūtās un subakūtās
rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt
invalidizācijas risku vai darbaspēju zaudēšanu, tajā skaitā bērniem, kuriem
rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas
traucējumu pasliktināšanos.
Kā skaidro VM, ja slimnīcas secina, ka tās ar esošajiem
resursiem nevar nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu, tām ir jāinformē
Neatliekamās palīdzības dienests un ministrija. Šādā situācijā var tikt
sasaukta Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēde, kuras pieņemtie lēmumi
par turpmāko ārstniecības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem ir saistoši
visām ārstniecības iestādēm.
Pašlaik nodaļas Covid-19 pacientu ārstēšanai atvērtas desmit
slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa
klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas
reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas, Jēkabpils
slimnīcās, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kā arī Bērnu klīniskajā universitātes
slimnīcā.
Vienlaikus, VM ieskatā, citu slimnīcu iesaiste jau šobrīd ir
nepieciešama, lai varētu nodrošināt ārstēšanu stacionārā citu profilu
pacientiem, kurus nevar uzņemt reģionālās un universitātes slimnīcas saistībā
ar nodaļu pārprofilēšanu.
Līdz ar to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
šobrīd pacientus nogādā tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē. Tas nozīmē,
ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt
stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās – Ogrē, Tukumā, Jūrmalā – nevis
universitātes slimnīcā un pacients nevar izvēlēties stacionāru.
