“Gada sūna 2024” — parastā līklape

Lai pievērstu uzmanību svešzemju sugu ieviešanās riskiem, Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupa par 2024. gada sūnu iecēlusi parasto līklapi (Campylopus introflexus).

“Sūna parastā līklape Latvijā ir ienācēja. Tās dabiskais izplatības areāls aptver Dienvidu puslodi: Dienvidamerikas un Āfrikas dienvidu daļu, Austrāliju, Jaunzēlandi, kā arī Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna salas. 20. gadsimta 40. gados šī sūna ievazāta Britu salās un drīz vien izplatījusies gandrīz visā Eiropā. Latvijā tā pirmoreiz konstatēta 2005. gadā, bet Lietuvā jau 1996. gadā un Igaunijā – 2007. gadā. Parastā līklape ir dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga. Lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā – tie padara sūnu samērā viegli pamanāmu un atpazīstamu. Matiņi katras lapas galā atgādina nelielu zvaigznīti. Tomēr auga ārējais izskats var mainīties atkarībā no augšanas vietas: mitros apstākļos sūna izskatās tumši zaļa un bez matiņiem. Tā parasti aug blīvos klājienos. Raksturīgo matiņu dēļ sūnu velēnas reizēm atgādina baltu pūkainu paklāju,” rakstīts Latvijas Botāniķu biedrības interneta vietnē “botany.lv”.

Parastā līklape vairojas ar sporām vai veģetatīvi ar lapu fragmentiem. Šī sūna aug lielākoties degradētās teritorijās – uz atklātas kūdras nosusinātos purvos un pamestos kūdras ieguves laukos. Tā atrasta arī uz meža stigām un koku plantācijās uz smilšainas augsnes, kailcirtēs un gar mežu nosusināšanas grāvjiem; virsājos un pelēkajās kāpās. Latvijā ir sastopamas trīs līklapju ģints sugas. Trauslā līklape (Campylopus fragilis) atrodama uz smilšakmens atsegumiem Gaujas nacionālajā parkā, bet bumbierveida līklape (C. pyriformis) aug sūnu purvos un uz kūdrainas augsnes. Abas sugas valstī ir ļoti retas ar dažām zināmām atradnēm, kas visas atklātas pēdējo piecu gadu laikā. Kopš parastās līklapes ierašanās Latvijā, tā pēdējo 20–30 gadu laikā izplatījusies pa visu valsti un ir zināma jau vairāk nekā 50 vietās – galvenokārt kūdras ieguves ietekmētos purvos.

Latvijā parastā līklape uzskatāma par invazīvu sugu – tā strauji un veiksmīgi izplatījusies ārpus sava dabiskā izcelsmes areāla. Tā pagaidām ir vienīgā invazīvā svešzemju sūnu suga Latvijā. Šobrīd suga būtisku kaitējumu dabas vērtībām Latvijā nenodara, jo lielākoties atrodama degradētās teritorijās. Tomēr būtiski sekot līdzi sugas izplatībai, lai novērtētu tās ietekmi uz vietējo floru, īpaši jūras piekrastes kāpās un virsājos. Līdzšinējā parastās līklapes invāzijas ierobežošanas pieredze ārvalstīs (kontrolēta dedzināšanas, apbēršana ar smiltīm, velēnas griešana, herbicīdu izmantošana) parasti bijusi nesekmīga. Tādēļ labākais veids, kā ierobežot parastās līklapes izplatīšanos, ir atjaunot dabisko mitruma režīmu nosusinātos purvos, tajā skaitā izstrādātos kūdras purvos.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par parastās līklapes atradumiem portālā “Dabasdati. lv” vai uz e-pastu “botaniku-biedriba@hotmail.com”, obligāti pievienojot fotogrāfijas.

Pārsla Konrāde