“Eksperimentus” ar siltā ūdens padevi smiltenieši neakceptē

Jūnija pirmajās dienās daudzi smiltenieši raustīja plecus un bija neizpratnē, kāpēc dienas laikā pa krānu netek siltais ūdens, ir vien auksts vai remdens. Lai gan nu jau dažas dienas viss rit pēc ierastās kārtības (karstais ūdens ir atgriezts arī dienas vidū), iedzīvotāji neslēpj bažas un neapmierinātību, kāpēc namu apsaimniekotājs par situāciju nav ziņojis un viņiem nācies dzīvot neziņā.

Smilteniete Sigita Ērmane par radušos situāciju neklusēja, bet bija gatava dalīties ar citiem iedzīvotājiem publiskajā telpā. “Kā jums patīk Smiltenes NKUP lēmums pa dienu nesildīt karsto ūdeni, bet vakaros ap 16.30 palaist sistēmā karsto ūdeni, lai cilvēki, kas strādā no pulksten 8 līdz 17, izmaiņas nejūt, bet cilvēkiem, kas strādā maiņu darbu, kam ir mazi bērni mājās, vai pensionāriem ir jārūdās aukstā ūdenī?” viņa jautā.

To pašu viņa stāsta arī laikrakstam “Ziemeļlatvija”. Sieviete strādā maiņu darbu, kas paredz trīs dienas būšanu darbā un trīs mājās. Viņai sakritis, ka siltais ūdens nav bijis tieši tajās dienās, kad viņa bijusi mājās. Ar šādām nebūšanām ar siltā ūdens padevi viņai nācies saskarties pirmoreiz.

“Situāciju var saprast, bet kāpēc to cilvēkiem nepaskaidrot, nepaziņot? Tas mani sarūgtina visvairāk. Es trīs dienas nesapratu, kas notiek ar ūdeni, pieņēmu, ka ir kāda problēma. Meklēju informāciju, bet nekur nekas netika iedzīvotājiem paskaidrots. Saprotu, ka pie visa var pielāgoties, bet ērtāk ir nevienu neinformēt. Domāju, ka ne tikai es, bet arī citi ilgi turēja vaļā atgrieztu krānu uz karstā ūdens pusi cerībā, ka beidzot tas sāks tecēt. Bet tek tikai aukstais ūdens, un cilvēkiem griežas cipari ūdens skaitītājā, visticamāk, skaitot to kā karsto, nevis auksto ūdeni. Cik tad būs katram izmaksājis šāds siltā ūdens “taupīšanas” eksperiments, to mēs redzēsim savos rēķinos,” spriež smilteniete, kura par radušos situāciju arī pati bija sazinājusies ar namu apsaimniekotāju.

“Zvanīju NKUP. Pēc sarunas sapratu, ka šāds lēmums ir tamdēļ, lai taupītu, jo viss kļūst dārgāks. Nezinu, vai kādam bija remdens ūdens. Es pagriezu krānu uz karstāko, bet man nāca tiešām vēss ūdens, pat ne remdens. Labi, ka tas viss bija īslaicīgi. Nezinu, kurā dienā precīzi karstais ūdens parādījās, bet nu jau dažas dienas siltais ūdens pa krānu nāk,” atklāj S. Ērmane.

Vislielāko neapmierinātību pauda māmiņas, kuras pa dienu dzīvo mājās ar maziem bērniem un zīdainīšiem. Saprotams, ka pa dienu jāmazgā ne tikai trauki un jākopj māja, bet kuru katru brīdi var gadīties bērnu likt vannā vai dušā. Tikmēr daži no diskusijā iesaistītajiem atzina, ka nemaz nav pamanījuši karstā ūdens neesamību, visticamāk, tādēļ, ka pa dienu bijuši darbā vai dienas laikā karstais ūdens tiem nav nepieciešams. Visvairāk bažu izskan par to, ka šāds eksperiments veikts bez jebkādas iedzīvotāju informēšanas.

“Es kā mājas iedzīvotāju pilnvarotā persona jeb mājas vecākā arī netiku informēta, par ko jau paburkšķēju. Doma esot tāda – neinformēt pirms tam iedzīvotājus, lai nesāktos viedokļu izteikšana. Man personīgi tas nav saprotams, jo mēs taču šos rēķinus maksājam,” šādu viedokli pauda Inese Sukse.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Smiltenes NKUP valdes locekli Aigaru Vīvuliņu, kurš pastāstīja, ka tiešām dažas dienas tika samazināta siltā ūdens temperatūra, bet, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, tas atkal pieejams 24/7 režīmā.

“Tas bija īslaicīgi. Nu jau vairākas dienas viss ir kā iepriekš. Mūsu doma bija pavisam vienkārša, lai samazinātu izmaksas par silto ūdeni. Proti, pirms kāda laika Smiltenes NKUP piedalījās seminārā, kurā izskanēja dažādi risinājumi, lai namu apsaimniekošana būtu ekonomiskāka, tostarp pašiem iedzīvotājiem. Kā viens no šādiem risinājumiem bija – vasaras periodā samazinot ūdens temperatūru mājsaimniecībā, paralēli samazinātos arī izmaksas. Un iedzīvotāji būtu priecīgi un laimīgi,” pamato A. Vīvuliņš.

Smiltenes NKUP apsaimnieko vairāk nekā 40 māju Smiltenes pilsētā. A. Vīvuliņš pauž, ka arī laikā, kad samazināta ūdens temperatūra, gluži auksts ūdens no krāna nav tecējis.

“Būtībā samazinājām ūdens temperatūru minimāli, ierasto plus 50 grādu vietā. Ūdens bija vēsāks, bet ne auksts. Un ne visām mājām uzreiz, bet pakāpeniski, jo tas ir manuāls darbs. Tāpēc kādam karstais ūdens nebija pieejams pa dienu, citam tieši naktī. Nebija tā, ka vienai mājai no pirmdienas līdz piektdienai nebija karstā ūdens. Tas bija eksperiments, ik pa laikam mazdrusciņ samazinot karstā ūdens temperatūru. Lai gan katra namu apsaimniekotāju darbība mums nav jāsaskaņo ar iedzīvotājiem, šajā gadījumā tomēr šķiet, ka iedzīvotāji mums bija jāpabrīdina par plānotajām darbībām,” viņš pauž un neslēpj, ka līdz ar šāda eksperimenta ieviešanu namu apsaimniekotāji saņēmuši daudz zvanu, kā arī pamanījuši diskusijas publiskajā telpā.

Pēc A. Vīvuliņa teiktā, iedzīvotājiem nav jāsatraucas par to, ka saņēmuši remdenu ūdeni, bet attiecīgi maksāt nāksies kā par karstā ūdens patēriņu.

“Siltajam ūdenim katrā mājā ir uzstādīts patērētās siltumenerģijas skaitītājs, kas uzskaita uzsildīšanai patērētos megavatus. Tātad par vēso ūdeni, ko cilvēki izmantoja, šie megavati tika patērēti mazāki. Līdz ar to samaksa par ūdeni nebūs tāda pati kā pie tiem plus 50 grādiem, bet attiecīgi zemāka, balstoties uz ūdens temperatūru, kāda ir bijusi kādā konkrētās mājsaimniecības piemērā,” viņš skaidro un turpina: “Sapratām, ka iedzīvotāji ir neapmierināti un nav gatavi šādiem pasākumiem, lai kaut ko ieekonomētu. Mēs ātri vien noreaģējām un atgriezām visu kā bija. Tiesa, tajā pašā laikā bija cilvēki, kas šo atbalstīja, sakot, ka vasarā karstais ūdens dienas laikā nemaz nav nepieciešams. Tātad iedzīvotāju domas šajā jautājumā dalījās un ir nami, kuri palika pie, teiksim tā, šī eksperimenta risinājuma. Arī cilvēku ūdens lietošanas paradumi ir krasi atšķirīgi, tāpēc ir grūti atrast tādu recepti, lai visiem vienmēr viss ir labi,” uzsver A. Vīvuliņš.