Dod starta iespēju iziet “plašākos ūdeņos”

Smiltenes novada Palsmanē aktīvākie vietējās kopienas iedzīvotāji ķērušies pie savā pagastā vēl nebijušas lietas – ierīko pašdarinātu dāvanu kiosku, lai izceltu saulītē gan savējos, gan kaimiņu pagastu amatniekus, mājražotājus un arī tos cilvēkus, kuri kaut ko skaistu un interesantu darina tikai savam priekam hobija līmenī.

Vienu no savām telpām šim nolūkam atvēlējis Palsmanes kultūras nams. Šīs iestādes vadītāja Aija Zeibote ir arī dāvanu kioska idejas autore un ātri vien ieguva domubiedrus, kas viņai palīdz ieceri īstenot dzīvē.

Plaukti jau sāk pildīties

Kioska atvēršana plānota pēc maija svētkiem, bet plaukti jau tagad tiek aizpildīti ar Palsmanes un kaimiņu pagastu iedzīvotāju pagatavotām skaistām, dāvanām noderīgām lietām. To klāstā ir keramika, somas, čības, hidrolāti, sīrupi, sukādes, adījumi, cepures, izšuvumi (Palsmanes pagastā tiek pat šūti palagi un spilvendrānas), sapņu ķērāji, atslēgu piekariņi un vēl daudz kas cits. Tiek apzināti un uzrunāti vēl citi dažādu prasmju pārzinātāji, piemēram, piedāvājumu varētu papildināt no pērlītēm darinātas rotaslietas (piespraudes) un no polimērmāla izgatavotas krūzītes ar māksliniecisku piesitienu.

Faktiski kiosks tiek veidots kā pastāvīga vietējo radošo un prasmīgo ļaužu rokdarbu izstāde, uz kuru ikviens var doties nolūkot oriģinālas dāvanas citiem vai arī sevis paša iepriecinājumam un sazināties ar šo darbu autoriem. Pie kioska telpas durvīm būs norāde ar piebildi – “Jautā kultūras nama darbiniekiem, un Tev tiks atvērts”.

A. Zeibote sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic, ka ideja par dāvanu kiosku viņai radās jau pirms laba laika – 2021. gadā – un īslaicīgi tika īstenota pirms Ziemassvētkiem kā alternatīva Ziemassvētku tirdziņiem. “Pagastos dzīvo radoši un darbīgi cilvēki, kuri darina dažādas skaistas lietas. Jau tad mēs gribējām viņus izcelt saulītē, lai arī citi zina, ko viņi dara, un pie viena var iegādāties sirsnīgas, jaukas, unikālas dāvaniņas – roku darbu, kāds būs tikai pie mums,” teic A. Zeibote.

Viņa cer, ka palsmaniešiem tas noderēs, jo no savas pieredzes zina, kā tas ir, – aizmirst kāda cilvēka vārdadienu un atcerēties to pēdējā brīdī, kad nav, kur iegādāties kādu īpašu dāvanu.

Savukārt tie iedzīvotāji, kuri vēlas citiem parādīt, ko prot, var sazināties ar A. Zeiboti un piedāvāt arī savus darinājumus Palsmanes dāvanu kioskam.

“Var atsaukties arī citu pagastu iedzīvotāji, lai ir lielāka dažādība, un mēs visi draudzīgi sadarbotos,” piebilst A. Zeibote. Taujāta, vai arī viņai pašai būs, ar ko papildināt kioska plauktus, Aija atbild apstiprinoši, – tie būs no māla gatavoti darbiņi, šīs prasmes apgūtas, apmeklējot nodarbības Jaunpiebalgas lietišķās mākslas studijā.

Hobijs vairs nepaliks pašu mājās

Aijas domubiedre un dāvanu kioska idejas atbalstītāja ir viņas kolēģe palsmaniete Dana Upeniece. Kioskā varēs iegādāties arī Danas hobija “augļus” – dažādu formu ziepes un krāsainus, smaržīgus ziepju pušķus, kuros visas ziepītes ir ziedu veidolā. Ziepju gatavošanu Dana apguvusi pašmācības ceļā. Ziepju masai viņa pamatā izmanto sviesta bāzi, pievieno ziedus un smaržas ar ābolu, zemeņu vai citu aromātu. Dāvanu kioska piedāvājumā būs arī Danas dēla, 16 gadus vecā Roberta darbi. Izmantojot 3D printeri, jaunietis izgatavo pūķa figūriņas (Austrumu kalendārā šis ir Zaļā koka pūķa gads), mobilā telefona turētājus un citas lietas.

“Man ļoti patīk ideja par dāvanu kiosku. Daudzi cilvēki slēpj savus talantus, kaut mācījušies dažādos kursos un meistarklasēs. Šādi var izcelt un parādīt viņu veikumu. Tas netiks ielikts tikai savā plauktā,” cer D. Upeniece.

Palsmanē topošais dāvanu kiosks ir ieguvums arī kaimiņu pagastu iedzīvotājiem. Piemēram, jau tagad plauktos ir izlikti grundzālietes Ilzes Slikšjānes izgatavotie hidrolāti (hidrolāts ir augu produkts, ko iegūst, destilējot augus, tas satur tikai auga būtību un destilētu ūdeni).

Ikdienā Ilze strādā par skolotāju Grundzāles pamatskolā, hidrolātu izgatavošana ir viņas hobijs un sirdslieta, ko apgūst pašmācības ceļā, sevi pilnveidojot. Pati teic, ka hidrolātu var izmantot ādas kopšanai, gaisa attīrīšanai, jo šis produkts ir antibakteriāls, arī relaksācijai.

“Katram augam ir sava dvēselīte, tikai tā jāatrod. Piemēram, piparmētra karstā laikā atveldzēs,” piebilst Ilze.

Pateicoties Palsmanes dāvanu kioskam, viņa savus gatavotos produktus pirmo reizi varēs parādīt plašākai publikai. Līdz šim ziņa par viņas hobiju izplatījusies tikai no mutes mutē. “Ko tādu uzsākot, sanāk krietni ieguldīties, un gribas arī padalīties ar citiem, ja sanāk kas labs. Taču iespēju, kā to izdarīt, nav daudz. Uz tirdziņiem es nebraucu. Tāpēc paldies Aijai un citiem palsmaniešiem par dāvanu kioska ideju!” teic Ilze Slikšjāne.

Iespējams, vēlāk Palsmanes dāvanu kioska plauktos varēs redzēt arī citus viņas gatavotos produktus – sīrupus, tējas, dažādas eļļas. Ilze šobrīd mācās olfaktoterapiju, tā ir alternatīvā medicīnas forma, kurā tiek izmantotas ēteriskās eļļas, lai uzlabotu garastāvokli, emocionālo labsajūtu un veselību.

Būs “odziņa” tūristu piesaistei

Ar saviem rokdarbiem dāvanu kioska piedāvājumu papildinās arī Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece un tur arī meklēs dāvanas, kad pēc tām būs nepieciešamība.

Šādu jaunumu Palsmanes pagastā viņa vērtē ļoti atzinīgi – kā starta punktu mazajiem ražotājiem tālāk attīstīt savu nodarbošanos. Tā var nodibināt jaunus kontaktus, iegūt jaunas idejas.

“Šis ir pirmais solītis uzdrošināties iziet ārā no savas sētas un radu loka, parādīt, ko es daru. Varbūt kādam no cilvēkiem, kuriem šādā veidā būs iespēja parādīt savus darbus, radīsies plāni uzdrošināties iet plašumā. Tas ir arī ieguvums visam pagastam. Palsmanē tūrisma piedāvājums līdz šim bijusi tikai āra vide un baznīca, bet dāvanu kiosks varbūt būs jauna pievienotā vērtība, ko mēs vēl varam piedāvāt, atšķirties no citiem un uzlabot tūrisma piedāvājumu. Būtu lieliski, ja Palsmanē izveidotos mājražotāju kopa, kas uzdrošinātos uzņemt meistarklases un apmācīt savās prasmēs citus,” novēl T. Podniece.

Iespēju robežās sava novada amatniekus un mājražotājus saulītē izceļ arī Smiltenes novada pašvaldība. Tomēr viņu produkcijas realizēšana ir privātā sektora rokās, piemēram, to jau dara daži mazie veikaliņi, šādi atbalstot vietējos ražotājus, teic Modris Apsītis, Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos. Savukārt Smiltenes novada pašvaldība, iepriekš sarīkojot iepirkumu, reprezentācijas vajadzībām pārsvarā izmanto vietējo uzņēmēju produkciju, – tie ir gan pārtikas produkti, gan dāvanas, kas radītas Smiltenes novadā. Savos rīkotajos gadatirgos vietvara arī noteikusi 50 procentu atlaidi tirgus nodevai Smiltenes novadā reģistrētajiem uzņēmējiem un deklarētajiem iedzīvotājiem.

Atsaucību ieguvis ikgadējais pašvaldības rīkotais uzņēmējdarbības ideju konkurss “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā!”. Tajā pašvaldība aicina pieteikties biznesa ideju autorus un esošos komersantus, lai viņi realizētu projektus, kuru rezultātā tiek radīti jauni produkti un pakalpojumi vai tiek radītas jaunas darbavietas Smiltenes novadā.

2024. gada konkursu Smiltenes novada pašvaldība izsludināja 23. aprīlī. Pretendenti var pieteikties līdz 27. maijam pulksten 17. “Piedaloties šajā konkursā, daudzi uzņēmēji ir attīstījuši savus produktus. Šogad konkursa nolikumā ir jaunums, – ir palielināta maksimālā atbalsta summa vienam projektam no 3000 eiro uz 4000. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms ir tāds pats kā iepriekš – 18 000 eiro,” informē M. Apsītis.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.