Diskusiju krustugunīs pārmet Valkas novada pagastu iznīcināšanu un tuvredzību

Valkas novada pašvaldība, plānojot 2024. gada budžetu, plāno pieņemt sāpīgus lēmumus, kas skars visu piecu novada pagastu iedzīvotāju turpmāko dzīvi. Proti, aizvadītajā piektdienā, 15. decembrī, notikušajā Finanšu komitejas sēdē deputāti diskutēja ne tikai par Valkas pagasta pārvaldes reorganizāciju, bet arī izpildvarai deva zaļo gaismu strādāt pie jautājuma, kas izmainīs visu Valkas novada piecu pagastu pārvalžu turpmāko likteni.

Proti, vietējiem deputātiem ir iecere likvidēt vispirms Valkas pagasta pārvaldes vadītāja, bet pēc tam, veicot priekšdarbus, arī Ērģemes un Kārķu pagastu pārvalžu vadītāja un Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalžu vadītāja vietu. Tātad, lai taupītu knapo novada pašvaldības 2024. gada izdzīvošanas budžetu, kas pašlaik tiek apspriests un sastādīts, iespējams, ka līdzšinējo triju pārvaldnieku vietā visus piecus novada pagastus vadīs tikai viens pārvaldnieks.

Pirms sešiem gadiem – līdzīgs, bet ne tik sāpīgs scenārijs

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka novada pašvaldība līdzīgu scenāriju jau īstenoja pirms sešiem gadiem – 2017. gadā. Tolaik novada pašvaldību vadīja pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Uzzinot par šo pašvaldības administrācijas ieceri, jau toreiz notika visai karstas novada iedzīvotāju diskusijas saistībā ar pagastu pārvalžu apvienošanu un ieceri diviem pagastiem iecelt vienu pārvaldnieku. Kā toreiz skaidroja V. A. Krauklis, šo reformu mērķis ir atrast pārvaldes vadītājus, kas ar savu darbu spētu veicināt pagastu attīstību un mazinātu cilvēku aizplūšanu no laukiem. Šādā veidā pašvaldība cerēja atrast motivētākus darbiniekus par augstāku atalgojumu. Taču pirms šīs ieceres īstenošanas gan V. A. Krauklis, gan arī toreizējais izpilddirektors Ainārs Zābers tikās ar pagastu iedzīvotājiem, lai uzklausītu viņu viedokļus. Taču, neskatoties uz pagastu iedzīvotāju izteiktajām bažām, deputāti pieņēma lēmumu apvienot Kārķu un Ērģemes pagastu pārvaldes. Izsludinot atklātu konkursu uz apvienoto pagastu pārvaldnieka vietu, uzvarēja tagadējais abu pagastu pārvalžu pārvaldnieks Pēteris Pētersons. Pēc kāda laika deputāti pieņēma lēmumu apvienot arī Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvaldes. Izsludinot konkursu uz pārvaldnieka amatu, par abu pagastu pārvaldnieku kļuva toreizējais Vijciema pagasta pārvaldes vadītājs, tagadējais novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns. Viņš arī aizvadītajā piektdienā saņēma Finanšu komitejas deputātu, izņemot tagadējās pozīcijas līdera, arī novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieka Viestura Zariņa un opozīcijas deputātes Undas Ozoliņas, atbalstu strādāt pie jautājuma, lai visus piecus pagastus pārvaldītu tikai viens pārvaldnieks. Jāpiebilst gan, ka līdz šim šie pašvaldības plāni publiski netika atklāti. Daži “Ziemeļlatvijas” uzrunātie dažādu apsvērumu dēļ atteicās no komentāriem, jo “darbinieki jūtas iebiedēti, un nav konstruktīva dialoga ne ar darba kolektīviem, ne ar vietējo sabiedrību”. Tas attiecoties ne tikai uz pašvaldības vēlmi reorganizēt pagastu pārvaldes, bet arī izskanējušo informāciju par Kārķu un Turnas tautas namu, kas atrodas Ērģemes pagastā, apvienošanu.

Izpilddirektors šaubās par tik drastisku soļu speršanu

Sniedzot skaidrojumu Finanšu komitejas locekļiem un arī deputātiem Sandrai Pilskalnei un Aigaram Rogam, kas nestrādā šajā pašvaldībai stratēģiski svarīgajā komitejā, izpilddirektors V. Šaicāns norāda: “Finanšu komitejā tiek izskatīts jautājums, kas ir daudz izrunāts dažādās sarunās. Pirmkārt, lai uzlabotu pašvaldības darba efektivitāti un līdz ar to ietaupītu pašvaldības līdzekļus, ir iecere reorganizēt Valkas pagasta pārvaldi. Secība un mans redzējums būtu tāds, ka pagasta komunālās saimniecības lietas mēs nododam novada pašvaldības Komunālās saimniecības nodaļai, kuru vada Dainis Lapiņš, bet Valkas pagasta teritorijas apsaimniekošanu nododam novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļai, kuru vada Viktors Bavins. Savukārt pagasta autoceļus nododam pārvaldniekam, kurš šīs reformas gaitā varētu būt viens uz trim pagastiem. Proti, Vijciema, Zvārtavas un Valkas pagastu pārvalžu vadītājam (pašlaik Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvaldes vada Irina Ziemiņa – redakcijas piebilde). Saimnieciskās komitejas sēdē (tā notika 14. decembrī – redakcijas piebilde) izskanēja doma, ka varētu izvēlēties līdzīgu Valkas novada piecu pagastu pārvalžu vadības modeli, kāds darbojas Alūksnes novadā – viens pagasta pārvaldnieks uz piecpadsmit pagastiem (Alūksnes novada pašvaldībā ir izveidota Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde – redakcijas piebilde). Tomēr savstarpējās sarunās ar pašreizējo Kārķu un Ērģemes pagastu pārvalžu vadītāju Pēteri Pētersonu, mēs tik drastisku soli tomēr šobrīd neesam gatavi spert.”

Pēc savas uzrunas V. Šaicāns aicināja deputātus izteikt viedokli. Pozīcijas deputātu Gunti Albergu interesēja, kāpēc izpildvaras vadītājs V. Šaicāns nav gatavs spert šos, kā pats saka, drastiskos soļus.

“Teorētiski tas ir iespējams, bet tā kā šis jautājums nav izpētīts un nav veiktas pārrunas, es neapgalvoju, ka mēs tik drastiski varam šo lietu izdarīt. Tas varētu būt nākotnes variants. Vispirms speram šo pirmo soli saistībā ar Valkas pagasta pārvaldes reorganizāciju. Atceramies arī, kā tika īstenota pirmā pagastu pārvaldnieku reforma – vispirms apvienojām Kārķu un Ērģemes pagastu pārvaldes. Redzējām, ka šis modelis darbojas, un tad spērām nākamos soļus. Varbūt arī šeit ir līdzīgs scenārijs – paskatāmies, kā viss darbojas, un tad varbūt ejam tālāk. Tā iecere par Valkas pagastu ir izrunāta un, manuprāt, pilnīgi loģiska.” Taču izpilddirektors diskusijā piebilda, ka katram pagasta pārvaldniekam, strādājot vienā pagastā, reāli esot tikai 0,5 darba slodze.

Iesaistoties diskusijā, savu viedokli sēdē izklāstīja arī neatkarīgais deputāts Vilmārs Vesingi, kurš gan balsojumos pieslejas vadošajai pozīcijai. Viņš atzina, ka tomēr atbalsta priekšlikumu par vienu pārvaldnieku uz visiem pieciem novada pagastiem.

“Idejiski šo priekšlikumu atbalstu. Es neredzu iemeslus, kāpēc tas nestrādātu, jo citos novados šis modelis strādā. Es nezinu, cik veiksmīgi, jo neviens jau īsti to tā nevar izpētīt, jo pakalpojumi uz vietas pagastos iedzīvotājiem jau ir pieejami. Nav tā, ka visa pašvaldība pamet pagastu. To tā nevajadzētu uztvert.”

Savukārt novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote, skaidrojot savu nostāju, atsaucās uz Pašvaldības likuma 23. pantu. Tas izskaidro, kas būtu jānodrošina pagastu pārvaldēm, pirmkārt, izziņu izsniegšana, otrkārt, valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumu pieņemšana un pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas, kā arī iesniegumu pieņemšana un atbilžu sniegšanas organizēšana attiecīgajām personām un arī informācijas pieejamības par domes pieņemtajiem lēmumiem nodrošināšana.

“Tās ir pašvaldības likumā noteiktās prasības, kas būtu jāizpilda šīm pagastu pārvaldēm. Zinot, ka tur ir uzskaitveži, nekas jau neapstāsies. Par strādniekiem pagastos mēs jau nerunājam,” skaidro G. Avote.

Diskutējot par pagastu pārvalžu reorganizāciju, savu stingro nostāju pauda opozīcijas deputāte un Finanšu komitejas priekšsēdētājas vietniece Unda Ozoliņa: “Neskatoties uz to, kas ir rakstīts Pašvaldību likumā, mūsu prioritātei ir jābūt novada iedzīvotāji. Vai viņi uz vietas var saņemt pakalpojumus un kurš ir tas cilvēks, kurš pagastā uz vietas pieņem lēmumus, piemēram, ņemot vērā pašreizējo situāciju ar sniegu. Uzskatu, ka šīs būtu radikālas izmaiņas, ņemot vērā arī novada ģeogrāfisko izvietojumu – novada pagasti neatrodas apkārt Valkas pilsētai. Domājot par iedzīvotājiem, pagasta pārvaldnieks nav koordinators. Pagasta pārvaldnieks ir cilvēks, kurš pieņem lēmumus. Piemēram, gadījumos, kad ir jānozāģē koki, vai citās vajadzībās iedzīvotāji vēršas pie pārvaldnieka. Iepazīstoties ar Valda Šaicāna iesniegumu par Valkas pagasta pārvaldes reorganizāciju, kuru varētu apkalpot novada pašvaldības nodaļas, es saredzu loģiku.”

Deputātiem piedēvē lauku teritoriju pašiznīcināšanu

Neatkarīgā deputāte S. Pilskalne, kura novada pašvaldības domē pārstāv Kārķu un Ērģemes pagastu vēlētājus, savos izteikumos bija skarba: “Ja tiek iets uz šādu modeli par vienu pārvaldnieku uz pieciem pagastiem, es uzskatu, ka tā ir lauku iznīcināšana. Tā ir absolūta tuvredzība. Starp deputātiem Kristaps Sula ir no laukiem. Arī Gita Avote kādu laiku ir strādājusi laukos. Nesaprast, kas ir jādara pagasta pārvaldniekam? Protams, šo darbu var darīt dažādi, bet tas ir darbs katru dienu septiņas dienas nedēļā. Ja atsaucamies uz šo Alūksnes novada modeli, kāpēc gan mums vajadzētu pārņemt sliktāko, nevis labāko? Kurš ir teicis, ka, ja vienam cilvēkam uztic piecpadsmit pagastus, šo darbu ir iespējams paveikt? Vienam cilvēkam tas nav paveicams. Cik esmu presē lasījusi un arī runājusi ar Alūksnes puses cilvēkiem, neviens par šo modeli nav laimīgs. Cik man zināms, lielākais slogs tiek uzlikts uz pagastu bibliotēkām. Mums Kārķos un Ērģemē ir ļoti labas bibliotēkas, bet tās strādā uz pagātni un tagadni. Palīdz tantēm internetā apskatīties vajadzīgo informāciju un sniedz atbalstu rēķinu apmaksā. Saskatīt būtiskas lietas, kas nepieciešamas konkrētas vietas attīstībā, var tikai, esot un strādājot uz vietas. Viss, kas ir īstenots Kārķu un Ērģemes pagastos, ir pateicoties vietējai kopienai un pagastu pārvalžu vadītājam. Mums ir laba sadarbība ar novada pašvaldības Attīstības nodaļu, bet daudz pie projektu ieceres iesniegšanas un izstrādāšanas strādā pagasta pārvaldnieks un citi cilvēki, kuri ir iesaistījušies konkrētā projektā. Kārķu pagasts savai attīstībai ar projektiem ir piesaistījis daudz vairāk līdzekļu nekā Valmieras novadā jebkurš pagasts.

Kārķu pagasts ir Salacas – Rūjas apvienībā, kurā Valmieras novads ir atzinis kārķēniešu panākumus. Runājot arī par Zvārtavas un Vijciema pagastiem, šos pagastus vajag nevis vājināt, bet gan stiprināt. Ir jādomā, lai šajās teritorijās vairāk piesaistītu cilvēkus un naudu, par to, kāds būtu šis attīstības virziens. Tagad tā ir tāda pašiznīcināšanās. Tēlaini salīdzinot, ja mēs novads esam kā viens koks, tad lauki ir tās koka saknes. Par Kārķiem es daudz ko zinu. Apskatot statistikas datus, šogad uz Kārķiem ir atnākuši dzīvot četrpadsmit cilvēki. Faktiski visas mājas ir tikpat kā aizņemtas. Vēl pirms dažiem gadiem šķita, ka šīm pamestajām mājām jābrauc pāri ar šķūri, bet izrādās, ka cilvēkiem ir kaut kāda cerība šajā vietā dzīvot ar savām ģimenēm. Ar šādu attieksmi mēs mūsu iedzīvotājiem radīsim depresiju, ka šajā vietā nekā nav un nebūs. Nevar no attāluma vadīt pagastus. Šāds ir mans redzējums. Iespējams, ka emocionāls, bet, daudzus gadus dzīvojot un strādājot šajā vidē, ir jāizprot šī pagasta pārvaldes vadītāja darba specifika.”

“Es neapšaubu Kārķu pagasta pārvaldes darbinieku ieguldījumu pagasta teritorijas attīstībā. Tikai žēl, ka citos pagastos šis darbs nenotiek tik aktīvi. Taču gribu oponēt Sandrai Pilskalnei, jo viņa apgalvoja, ka pagasta iedzīvotājiem ir vajadzīgi pašvaldības darbinieki. Kā jūs zināt, pats es dzīvoju Jērcēnu pagastā (Valmieras novadā – redakcijas piebilde) jau divarpus gadus. Es nekad neesmu interesējies, kas ir pagasta pārvalde. Varbūt esmu gados jauns cilvēks un man nav tādu vajadzību, jo visu var izdarīt elektroniski. Taču, ja runājam par pagastu attīstību, tad cilvēki uz vietas nav tā lieta, kas ir noteicošā pagastu attīstībā. Tā ir līdzīga domāšana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadošajiem speciālistiem, kuri uzskata, ka pagastu attīstība notiks, ja uz vietas būs Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Pagastu attīstību noteiks tas, vai jauniem cilvēkiem būs pieejami mājokļi, vai apkārtnē būs darba iespējas. Pagasta pārvaldes vai klientu apkalpošanas centra darbinieki nebūvēs mājas un nevērs vaļā ražotnes. Pieejams pagasta pārvaldes vadītājs nav tā lieta cilvēkam, kas ir pats svarīgākais, dzīvojot laukos. Protams, tā ir daļa no vietējās gaisotnes, bet tā noteikti nav pati galvenā atslēga. Mums jāņem vērā arī tas, ka Valkas novads ir mazs un cilvēki tomēr bieži brauc uz Valku. Mēs runājam tikai par pagasta pārvaldes vadītāju vietām. Šīs izmaiņas nav tik dramatiskas, ka tas iedzīvotājiem radīs milzīgu efektu,” uzskata V. Vesingi. Nepaliekot atbildi parādā, S. Pilskalne kolēģim V. Vesingi jautāja: “Vai konkrēti tu kā deputāts esi ieteicis kādu ideju Valkas pagasta attīstībai un to arī īstenojis? Pateikt to, ka visu šo varēs saskatīt no Valkas, tās ir muļķības. Tās ir ekseļa tabulas. Sarēķinot tikai kaut kādas naudas ietaupījumu. Arī lauki grib attīstīties.”

Galējos lēmumus par Valkas pagasta pārvaldes reorganizāciju un modeļa par vienu pārvaldnieku uz pieciem pagastiem izstrādi deputāti ar balsojumu pieņems tuvākajā domes sēdē. “Ziemeļlatvija” rosina pagastu iedzīvotājus pirms lēmuma pieņemšanas izteikt savu viedokli lēmējiem ‒ domes deputātiem ‒ un arī laikrakstam.

Uzziņai

Valkas novada pašvaldības Finanšu komitejas sastāvs un 15. decembra sēdes balsojums par modeļa, ka Valkas, Ērģemes, Kārķu, Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvaldes vada viens pārvaldnieks, izpēti:

Gita Avote, komitejas priekšsēdētāja – balsoja par,

Unda Ozoliņa, komitejas priekšsēdētājas vietniece – balsoja pret,

Guntis Albergs – balsoja par,

Jānis Anže – balsoja par,

Agnis Birkavs – balsoja par,

Vents Armands Krauklis – sēdē nepiedalījās,

Agris Krastiņš – sēdē nepiedalījās,

Kristaps Sula – balsoja par,

Vilmārs Vesingi – pirms balsojuma atslēdzās, jo sēdē piedalījās attālināti,

Viesturs Zariņš – balsoja pret,

Juris Žurovičs – sēdē nepiedalījās.

Sēdē piedalījās arī deputāti Sandra Pilskalne un Aigars Roga, bet bez balss tiesībām, jo nav ievēlēti Finanšu komitejā.

Avots: Valkas novada pašvaldības Juridiskā nodaļa

Viedokļi

Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalžu vadītāja Irina Ziemiņa:

– Ja pie manis vēršas iedzīvotāji ar lūgumu ziemā iztīrīt ceļus vai informē par elektrības pārrāvumu, man ir jāpieņem lēmumi, nevis tas jādara pagasta uzskaitvedei. Viņa cilvēkus sūta pie manis. Šobrīd mans konkrētais darbs

ir nākamā gada budžeta plānošana, sarunas ar

saviem darbiniekiem par to, kas mums ir nepieciešams. Sekoju līdzi pagasta budžetam, vai pietiek vai arī trūkst naudas un kāpēc tās trūkst. Apmeklēju pasākumus sestdienās un svētdienās. Ļoti atvainojos, to nedara neviens cits. Un ja būs viens pārvaldnieks uz pieciem pagastiem, viņam būs ļoti daudz pasākumu jāapmeklē. Katrs pagasts ir ar saviem pasākumiem, ar savu īpašo “odziņu”. Tas nav tikai tā, ka datorprogrammā “Lietvaris” parakstu dokumentus. To es daru pēc darba, jo man šogad ir tāds gads (I. Ziemiņa strādā arī Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā par matemātikas skolotāju – redakcijas piebilde). Nu nav tā, ka es gribētu strādāt divos darbos. Tā diemžēl sanāca. Es saprotu, ka tieku daudz apspriesta. Es atbildu uz iedzīvotāju iesniegumiem un telefona zvaniem. Protams, ka man nav jāsēž kabinetā, lai atbildētu uz telefona zvaniem. To var izdarīt, atrodoties jebkurā vietā.

Valkas pagasta pārvaldes vadītāja Ligita Sīmane:

– Valkas pagasts, ņemot vērā teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu, ir tikpat liels kā apvienotie Kārķu un Ērģemes pagasti un Vijciema un Zvārtavas pagasti. Lai tiktu vaļā no iepriekšējā Valkas pagasta pārvaldnieka, toreiz novada pašvaldība viņam noteica 0,5 lielu darba slodzi. Līdz ar to viņš aizgāja no darba. Es pieņēmu šo darba vietu, bet nebiju mierā ar šo pusslodzes algu. Valkas pagasts teritorijas ziņā ir plašs, tāpēc ir ko aprūpēt. Tas nekas, ka tas izvietojies apkārt Valkas pilsētai. Vienā brīdī pagasta uzskaitvede pateica, ka vairs negrib strādāt. Es saviem darba pienākumiem klāt paņēmu vēl arī uzskaitvedes darbu. Līdz ar to veicu divu amatu darba pienākumus, izņemot to, kas saistīts ar naudas iekasēšanu. Pagasta pārvaldē nav kases. Man ir pilna darba diena. Piemēram, ja pa dienu izbraucu no pagasta pārvaldes, kas atrodas Lugažu muižā, pēc tam strādāju līdz vēlam vakaram, kamēr tieku galā ar visiem dokumentiem. Visa dokumentu kārtošana Valkas pagastā ir uz vietas, pagasta pārvaldē. Nekas nav mainījies, izņemot kasi. Esmu lietas kursā par remontiem, kuros piedalos. Meklēju rezerves daļas tām pašām ūdens stacijām un arī pagastā esošajai tehnikai. Ja vajag, pati arī braucu pakaļ. Tas ir jūsu varā, deputāti, domājiet! Uz pieciem pagastiem tikai viens pārvaldnieks – tas ir par traku. Jāņem vērā arī attālums, piemēram, no Kārķiem līdz Zvārtavai.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.