Dejotāji no speciālajām skolām tiekas Palsmanē

Pulcējot deju kolektīvus no 12 dažādām mācību iestādēm, aizvadītās nedēļas vidū Palsmanes kultūras namā sirsnīgā un jaukā gaisotnē aizritējis deju festivāls “Deju pietura Palsmane”. Tajā startēja deju kolektīvi no speciālajām izglītības iestādēm. Turklāt dalībnieki bija ieradušies ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas.

Šāda deju festivāla mērķis – sniegt iespēju skolēniem ar īpašām vajadzībām parādīt sabiedrībai savas kustību, ritma un ķermeņa plastikas prasmes dejā. Veicināt arī skolēnu individualitātes un attīstības pilnveidi – savu spēju apzināšanos, saskarsmes veidošanu un personības attīstību.

Pasākuma dalībnieki startēja mūsdienu un tautas deju kategorijās. Lai gan dejotājus vērtēja žūrija un tika dalītas vietas, kolektīvu pārstāvji atzīst, ka vietu sadalījums nav tas svarīgākais, galvenais ir prieks un gandarījums bērnu acīs par uzstāšanos un savu varēšanu.

Smiltenes novada speciālās pamatskolas direktore Inga Auga pastāstīja, ka šāds deju festivāls Palsmanē notiek jau trešo reizi. “Pandēmijas laikā bija pārtraukums, tāpēc ļoti priecājamies, ka šajā gadā pasākums atkal varēja notikt, ka varējām pie sevis uzņemt deju kolektīvus, starp kuriem bija tādi, kas deju festivālā piedalās pirmoreiz, un bija arī tādi, kas ceļu uz Palsmani jau labi zina, jo brauca uzstāties pie mums jau trešo reizi,” atklāj I. Auga un dara zināmu, ka šāds deju festivāls šogad tika organizēts Latvijas speciālajai olimpiādei (LSO) sadarbībā ar Smiltenes novada speciālo pamatskolu.

LSO nacionālais direktors Aigars Lasis pastāstīja, ka doma par šāda deju festivāla organizēšanu radās pēc tam, kad viņš pagājušajā gadā ticis uzaicināts uz pasaules čempionātu šāda veida deju sacensībās, kur viņš bijis goda viesis. “Man bija iespēja redzēt, kā tas notiek citviet. Tad es sapratu, ka arī pie mums jau kaut kas tamlīdzīgs notiek, tāpēc sazinājos ar Smiltenes novada speciālo pamatskolu, vienojāmies, ka varam rīkot šādu deju festivālu, piesaistot arī speciālo olimpiādi,” stāsta A. Lasis un saka paldies Smiltenes novada speciālās skolas vadībai, kā arī visam kolektīvam par atbalstu un ieguldīto darbu, lai deju festivāls varētu notikt. “Manā skatījumā, pasākums bija grandiozs, ļoti labs. Bērni bija aizraujoši visos līmeņos – attiecīgi savām spējām un varēšanai. Dejoja visi un improvizēja, ļoti centās. Viņi viens otru atbalstīja, jo beigās gāja un viens otru arī apsveica, tāpēc par kaut kāda veida konkurenci šeit vispār nav ko runāt,” uzsver A. Lasis.

Smiltenes novada speciālā pamatskola bija sagatavojusi priekšnesumus gan mūsdienu, gan tautas dejās. “Mūsu skolā dejo visi – gan lielie, gan mazie. Šajā reizē ieguvām 2. vietu tautas dejās. Patiesībā iespēju robežās mēs cenšamies būt aktīvi – apmeklējam dažādus festivālus gan Latvijā, gan Igaunijā. Piemēram, esam bijuši Valgā, kur arī viņiem notiek līdzīgs deju pasākums ar speciālo skolu piedalīšanos,” informē deju un ritmikas skolotāja Indra Mize un stāsta, ka deju mēģinājumi bērniem notiek regulāri, tāpēc iemācītie deju soļi netiks aizmirsti un pamazām klāt nāks arī jauni.

Viņa min, ka šajā gadā priekšnesumu deju festivālam bija sagatavojuši arī paši mazākie – Smiltenes novada speciālās pamatskolas pirmsskolas grupiņas bērni. Viņi gan uzstājās skatītāju priekam un uzmundrināja pārējos, tā teikt, ārpus konkursa un žūrijas vērtēšanā nenonāca.

Kolektīvu pārstāvji “Ziemeļlatvijai” atzina, ka Palsmanē viņi tika uzņemti ar lielu sirsnību un lielu gādību, izjūtot to, ka katrs no viņiem šeit ir īpaši gaidīts. Deju kolektīva vadītāja Velga Janoviča no Sveķu pamatskolas stāsta, ka viņu skola “Deju pieturā Palsmane” piedalās jau trešo reizi. “Šogad piedalās jauni kolektīvi. Ir ļoti interesenti redzēt un vērot, ko dara citi, jo arī mēs mācāmies no citiem kolektīviem, aizgūstam jaunas idejas, rodam iedvesmu turpmākam darbam. Tas, ko novērojām, – katram ir savs darba temps, kolektīvais noskaņojums jeb kolektīvais gars, kas aizrauj skatītāju. Ļoti priecājamies par šajā reizē iegūto 1. vietu mūsdienu dejās. Taču svarīgāka par iegūto vietu šiem bērniem ir kopā nākšana, būšana sabiedrībā un parādīšana citiem, ko viņi prot, var un dara,” stāsta V. Janoviča un uzsver, ka gatavošanās deju festivālam viennozīmīgi prasa lielu darba ieguldījumu gan no pedagogu, gan bērnu puses. “Tas ir kopīgs darbs. Pedagogiem vēl bez profesionālajām raksturojošajām iezīmēm ir jābūt arī lielai pacietībai, lai vispār uzburtu tādu deju ritmu. Bet no bērnu puses tā ir liela centība, koncentrēšanās, mācīšanās un tamlīdzīgi,” viņa skaidro.

Tikmēr arī kolektīva vadītāja Ineta Šukiene no Panevēžas, kā arī viesi no Igaunijas atzina, ka viesošanās Latvijā aizvadīta pozitīvām emocijām, kuras viņus vēl ilgi pavadīs pēc atgriešanās mājās.

Speciālo skolu dejotāju sniegumu vērtēja žūrija – Palsmanes kultūras nama vadītāja Aija Zeibote, deju studijas “Kristāls” vadītāja Kristiāna Vincjuna un Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece.

Par piedalīšanos deju festivālā ar nelielām piemiņas veltēm tika sveikti visi dalībnieki, taču īpaši pagodināti tika pirmo trīs vietu ieguvēji. Proti, 1. vietu disciplīnā “Tautas dejas” ieguva Kokneses pamatskola – attīstības centrs, 2. vieta tika piešķirta Smiltenes novada speciālajai pamatskolai, bet 3. vieta – Ammustes skolai (Igaunija).

Savukārt “Mūsdienu dejās” 1. vietas ieguvēji bija Sveķu pamatskola, 2. vietā ierindojās Liepājas Līvupes pamatskola – attīstības centrs, bet 3. vietu ieguva Panevēžas speciālās izglītības centra “Šviesa” (Lietuva) dalībnieki.