Ilze Fedotova
Pagājušajā nedēļā teju 150 lauksaimnieki un lauku uzņēmēji devās uz Smilteni, kur norisinājās Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valkas biroja organizētais seminārs. Tajā tika stāstīts par gaidāmajām izmaiņām, jauninājumiem un prasībām atbalsta maksājumu saņemšanā no 2023. gada.
Kopš janvāra spēkā stājies jaunais ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas Stratēģiskais plāns, kas paredz virkni būtisku izmaiņu atbalsta maksājumos. Lai iepazītu būtiskākās izmaiņas atbalsta nosacījumos, uz semināru bija ieradušies Smiltenes, Valkas un kaimiņu novadu (tostarp Cēsu un Valmieras) lauksaimnieki un lauku uzņēmēji. Par lauksaimniekiem aktuālo – atbalsta saņemšanas nosacījumu jauno kārtību – stāstīja Zemkopības ministrijas (ZM), Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.
Jābūt aktīvajam lauksaimniekam
Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja Elīna Dimanta atgādināja tiešo maksājumu vispārīgos nosacījumus, kā arī informēja par ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP), pārdalošā maksājuma, papildaatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, maksājumu mazajiem lauksaimniekiem un saistītā ienākumu atbalsta nosacījumiem.
Jauninājumu ir tiešām daudz, turpmāk vairs nebūs tāda apzīmējuma kā vienotais platības maksājums, lauksaimniekiem jau pamazām nākas pierast pie jauninājuma – ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts, kas saīsināti skan ISIP.
Tikmēr saistītais ienākumu atbalsts (iepriekš – brīvprātīgi saistītais atbalsts) būs paredzēts, lai līdzsvarotu ienākumus starp lauksaimniecības nozarēm, nodrošinātu ienākumu stabilitāti un izturētspēju, tiks saglabāts ar ražošanu saistītais atbalsts 14 sektoros.
Jauns saistītais atbalsts tiks ieviests rudzu šķirnes ‘Kaupo’ audzēšanas atbalstam, lai saglabātu Latvijas tradicionālās rupjmaizes cepšanas tradīcijas. Saistītais atbalsts tiks būtiski palielināts par slaucamajām govīm un par pākšaugiem, savukārt atbalsts tiks saglabāts nemainīgs par gaļas liellopiem, kazu un aitu mātēm, par sēklas un cietes kartupeļiem, par stiebrzāļu, lopbarības zālaugu un graudaugu sertificētu sēklu, par augļiem un dārzeņiem, par vasaras rapsi, vasaras ripsi un miežiem.
No nākamā gada visiem tiešo maksājumu saņēmējiem jāatbilst aktīvā lauksaimnieka statusam, ko vērtēs pēc atbilstības vienam no septiņiem kritērijiem.
Piemērs. Ja lauksaimniekam vismaz viena liellopu vienība ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā vai ja viņš ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta integrētās audzēšanas reģistrā vai sēklaudzētāju sēklu tirgotāju reģistrā.Tāpat, ja vismaz trešdaļa no saimniecības platības ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, tad lauksaimnieks tiks atzīts par aktīvu lauksaimnieku.
Tad vēl ir trīs tādi ekonomiski kritēriji – vidējais standarta izlaides rādītājs ir vismaz 400 eiro uz hektāru vai ja saimniecībai ir vismaz viens darbinieks vai lielākās platībās viena darba spēka vienība uz 100 hektāriem, tas ir rādītājs. Savukārt, ja zemnieki neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem, tad var pierādīt, ka saimniecībai ir lauksaimnieciskās darbības izmaksas.
“Tie lielākoties ir dažādu zālāju platību īpašnieki, bet, ja šīs saimniecības var pierādīt, ka tās lauksaimnieciskās darbības izmaksas ir radušās vismaz 66 eiro uz hektāru, tad tas lauksaimnieks tiek atzīts par aktīvu. Šeit mērķis ir piešķirt atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri ir iesaistīti kaut minimālā darbībā. Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas plānā ir divas daļas. Viena ir tiešie maksājumi, otra ir lauku attīstības daļa un no tās ir paredzēts agrovides atbalsts par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, to piešķir, neskatoties uz to, vai lauksaimnieks ir aktīvs vai ne. Arī šajā periodā tāds bija,” skaidro ZM.
Pamata atbalsts
E. Dimanta informē, ka visas lauku saimniecības tiešo maksājumu ietvaros varēs saņemt ienākumu pamatatbalsta pamatlikmi (88 EUR/ha 2023. gadā līdz 95 EUR/ha 2027. gadā). Bet pirmo reizi lauksaimnieki novados ar īpašiem apstākļiem, kur veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir zem 38 ballēm, kā arī novados, kas robežojas ar ES trešajām valstīm, pamatatbalsta likme būs par 10 EUR/ha lielāka (attiecīgi no 98 EUR/ha 2023. gadā līdz 105 EUR/ha 2027. gadā). Attiecīgi starp tiem kartē iezīmēts arī Smiltenes novads un Valkas novads. Tātad šajā gadā pamatatbalsta likme šajos novados būs 98 EUR/ha.
Savukārt, lai nodrošinātu proporcionālāku atbalsta sadalījumu starp dažāda lieluma saimniecībām un augstāku ienākumu atbalstu tieši mazām un vidējām saimniecībām, tiks ieviests pārdalošais ienākumu papildatbalsts un turpināts maksājums mazajiem lauksaimniekiem. Visas saimniecības saņems ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu (par 3,1–30 ha saņemot 53 EUR/ha 2023. gadā, kas pieaugs līdz 61 EUR/ha 2027. gadā, savukārt par 30,1–100 ha saņemot 12 EUR/ha). Kā alternatīvu mazās lauku saimniecības varēs izvēlēties piedalīties arī vienkāršotā atbalsta shēmā un saņemt maksājumu mazajiem lauksaimniekiem, kas aizstāj visus tiešos maksājumus un kur saimniecībai ir paredzēti 500 EUR gadā.
Vēl daudz nezināmā
Uzrunātie lauksaimnieki atzina, ka daļu jauninājumu jau bija dzirdējuši, taču nezināmā tāpat ir daudz.
Blomes pagasta zemnieku saimniecības “Vecvindas” īpašniece Gunta Mangale atzīst, ka jaunā perioda Tiešo maksājumu atbalsta veidi un prasības to izpildē ir daudz sarežģītākas kā līdz šim kā ražojošajām saimniecībām, tā arī tām, kuras galvenokārt uztur sakoptu lauku vidi. “Iepriekšējos plānošanas periodos tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi, piemērojamās sankcijas bija saprotamas un zināmas, pierasts un saprotams, bet tagad viss ir pilnīgi jauns, mainīta visa kārtība. Vispirms jau mainījušies paši termini un atbalsta veidu nosaukumi, piemēram, ISIP (Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts), jāpiedomā, lai to atcerētos,” pauž G. Mangale, kura arī seminārā bija viena no aktīvākajām dalībniecēm, nekautrējoties uzdot valsts ierēdņiem interesējošus jautājumus.
“Aktualitātēm par KLP sekoju līdzi regulāri, tāpēc pamatnosacījumus esmu sapratusi. Ir lielāka izpratne, bet tāpat ir nosacījumi, par kuriem ir daudz neskaidrību. Pilnīgs jaunums ir arī Valsts augu aizsardzības dienesta izstrādātā LIZ uzskaites sistēma, kas būs obligāta vairāku pasākumu saņemšanas nosacījums. Seminārs katrā ziņā bija visaptverošs un daudz vērtīgas noderīgas informācijas,” viņa pamato.
Tikmēr kāds cits Smiltenes novada lauksaimnieks Dāvis Petrovs “Ziemeļlatvijai” atzina, ka uz semināru ieradies ar jau gana lielu zināšanu bagāžu. “Biju jau dzirdējis par izmaiņām no šī gada un daudzām lietām guvu apstiprinājumu, ka tas tiešām tā būs. Man no augstskolas laikiem ir ļoti labi kontakti ar kursabiedriem, kuri šobrīd strādā lauksaimniecības uzņēmumos (tostarp “BalticAgro”), kuros bez zināšanām par aktuālāko nozarē nekādi neiztikt. Protams, seminārā uzzināju arī jaunu informāciju,” viņš stāsta un uzsver, ka lauksaimniekiem jau nekas cits neatliek, kā iedziļināties tajā visā, pildīt prasības, ko var un ko nevar darīt uz sava lauka, kā arī to visu apliecināt pareizi aizpildītās ailītēs datorā.
Agrovides pasākumi
Gan ES, gan arī Latvijā ir izvirzīti augstāki un ambiciozāki mērķi attiecībā uz rīcību vides un klimata jomā, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. KLP stratēģiskais plāns būs nozīmīgs instruments, kas sniegs ieguldījumu Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, tostarp SEG emisiju mazināšanai, augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietojuma samazināšanai, bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanai.
Lai veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, KLP stratēģiskajā plānā tam ir paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts 48% no finansējuma.
Latvijā ir paredzēti pieci agrovides pasākumi, turpinot jau iepriekšējos plānošanas periodos ieviestus atbalsta pasākumus ar pilnveidotiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kā arī paredzot jaunus atbalsta pasākumus.
Latvijas KLP stratēģiskajā plānā visas ietvertās agrovides saistības paredz brīvprātīgas daudzgadu saistības par paaugstinātu prasību izpildi, kas pārsniedz nosacījumu sistēmā ietvertās prasības vai citas prasības, attiecīgi mainot līdzšinējo saimniekošanas praksi uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi.
Pēc speciālistu paustā, sniegtais agrovides atbalsts mudinās lauksaimniekus veidot zaļās joslas gar ūdens objektiem, lauku malās vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku, izmantot dārzkopībā vidi saudzējošas metodes, veicināt paaugstinātu prasību izpildi lopkopībā, izpildot paaugstinātu labturības prasību kopumu, papildus izmantojot dažādas emisiju mazinošās metodes, veicinās apputeksnēšanas apsaimniekošanas praksi, kā arī sniegs atbalstu, lai apsaimniekotu un uzturētu no lauksaimnieciskās darbības atkarīgos Eiropas Savienības nozīmes bioloģiski vērtīgos zālājus un putnu dzīvotnes, tādējādi saglabājot šajos zālājos īpašās dabas vērtības.
Zaļākas lauksaimniecības prakses ieviesēji būs lielāki ieguvēji
Seminārā izskanēja – tiešo maksājumu un agrovides atbalsta saņemšana būs sasaistīta ar pastiprinātām nosacījumu sistēmas prasībām, tostarp laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem. Pastiprinātās prasības paredz augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanas aizliegumu novadgrāvju buferjoslās, prasību nodrošināt augu segumu vai rugaini ziemas periodā uz stāvām nogāzēm un lielākajā daļā saimniecību aramzemes platības, viengadīgo kultūraugu augu maiņas prasības, prasība atvēlēt daļu saimniecības aramzemes ar ražošanu nesaistītiem elementiem, kā arī kūdrāju augsnes aizsardzības prasība.
Līdz ar jauninājumiem būs jauns vides un klimata atbalsta mehānisms – ekoshēmas – tām tiks atvēlēti 25,6% no tiešo maksājumu aploksnes. Latvijā ir paredzētas sešas ekoshēmas, kas veicinās veikt videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses.
Latvijas KLP Stratēģiskajā plānā visas paredzētās ekoshēmas ir saistītas ar ražošanas praksēm videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu un tās neparedz lauksaimniecības zemes izņemšanu no ražošanas vai izmantošanu ar ražošanu nesaistītiem mērķiem.
“Svarīgi atzīmēt, ka ekoshēmas būs lauksaimniekiem brīvprātīgi pasākumi atšķirībā no zaļināšanas maksājuma, kas bija obligāts lielākajai daļai lauksaimnieku līdz šim. Un tā kā ekoshēmām ir paredzēta nozīmīga tiešmaksājumu finansējuma daļa, tad jārēķinās, ka saimniecības tiešmaksājumu kopsumma, salīdzinot ar līdz šim saņemto tiešmaksājumu atbalsta summām, palielināsies tiem lauksaimniekiem, kuri būs ieinteresēti piedalīties ekoshēmās, savukārt samazināsies tiem, kuri nevēlēsies ieviest videi un klimatam labvēlīgas prakses saimniekošanā,” skaidro ZM.
Ekoshēmas paredz tādas videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses kā kultūraugu dažādošana, augsnes seguma nodrošināšana lielākajā daļā saimniecības aramzemes platības ziemas periodā, minimālā augsnes apstrāde vai tiešo sēju un joslu apstrāde, ekoloģiski nozīmīgu platību izveide, precīzā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošana, tieša škidrmēslojuma iestrāde un zālāju saglabāšanas veicināšana, to neaparot.
VAAD integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande pastāstīja par VAAD Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārvaldības sistēmu un tās praktisko darbību, informējot, ka LIZ pārvaldības sistēmā, sākot ar šo gadu, tur obligāti būs jāvada augu aizsardzības līdzekļi (jāveido uzskaites žurnāls), jāreģistrējas saimniecībām, kas piesakās dažās no ekoshēmām (tostarp 2., 4. un 5. ekoshēmai), kā arī atsevišķiem agrovides pasākumiem.
Katrā no minētajiem pasākumiem būs dažādi izpildes kritēriji. Piemēram, jāievada informācija par kaļķošanu, informācija par herbicīdu lietošanu, jāsagatavo mēslošanas plāns, jāveic lauka vēstures pieraksti, kā arī pieteiktajiem laukiem ir jāveic augšņu analīzes un daudzi citi.
Prognozējams, ka no 2025. gada, stājoties spēkā Statistikas regulai (SAIO), visām saimniecībām, kas lieto augu aizsardzības līdzekļus, būs jāveic lauka vēsture katram laukam.
Aktuālā informācija ir pieejama Valsts Lauku tīkla mājaslapā laukutikls.lv, kur tiek pievienoti aktuālie izdales materiāli un prezentācijas, atrodami skaidrojumi uz lietotāju iesniegtiem jautājumiem, kā arī publicēta informācija reģionālajiem semināriem.
LLKC konsultanti neatteiks palīdzību
Semināra noslēgumā LLKC centra speciālisti pastāstīja par savu darbības lauku, aicinot ikvienu izmantot LLKC biroju piedāvātās iespējas, gan apmeklējot izglītojošus seminārus, gan vēršoties ar jautājumiem pie konsultantiem. “Ir skaidrs, ka šobrīd ir ļoti daudz jaunas informācijas. Saprotams, ka lauksaimniekiem noteikti radīsies arvien jauni un neskaidri jautājumi. Varam teikt droši, mēs viņus vienus neatstāsim. Mūsu speciālisti strādā, lai izglītotu, informētu un palīdzētu atrisināt dažādas situācijas. Kopā mums viss izdosies,” pārliecināta LLKC Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele.
Viņa atgādina, ka tie, kuriem nebija iespējas pievienoties semināram Smiltenē, jau 10. februārī var doties uz Valmiera pagastu, kur Valmiermuižā, Vanagu ielā 4, pulksten 11 notiks kārtējais LLKC rīkotais reģionālais seminārs. Kopā visā valstī no janvāra līdz pat marta beigām tādi tiek rīkoti 23 vietās reģionos.
Reklāma