Aprūpes centrs priecātos par brīvprātīgo palīdzību

Kopš aizvadītā gada decembra sākuma bijušās Valkas slimnīcas ēkas trešajā stāvā durvis vēris Valkas sociālās aprūpes reģionālais centrs “Ziemeļblāzma”. Centrā jau uzturas 50 klienti – seniori ar dažādām kaitēm, lielākoties tikai guloši. Mēnesī šis aprūpes pakalpojums vienam klientam vidēji izmaksā 860 eiro, bet diennaktī – 28 eiro.

 “Ziemeļlatvija” tikās ar SIA “SP Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāju Eviju Jēkabsoni. Viņa stāsta, ka pirmā apņemšanās ir īstenota – trešā stāva telpās ir pabeigts remonts, arī klientu skaits ir pietiekošs. Pašlaik vēl ir brīvas tikai piecas vietas. Taču arī ēkas otrajā stāvā plānoti remontdarbi, lai varētu nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumus visiem tiem, kuriem tas ir nepieciešams. Pieredze liecina, ka ar katru gadu šādi pakalpojumi nepieciešami smagi slimiem senioriem – ar mentālām problēmām, smagi slimiem un gulošiem, ar zondi ēdināmiem, kuru aprūpi tuvinieki mājās nevar nodrošināt.

“Jāatzīst, ka nedomājām un nebijām gatavojušies tik augstām centrālās apkures izmaksām. Pakāpeniski esam iepirkuši būvmateriālus, strādniekiem ir ko darīt. Soli pa solim virzāmies uz priekšu. Iztiekam bez kredītsaistībām, ar tiem finanšu līdzekļiem, kas ir mūsu rīcībā. Vēl ir daudz darāmā, lai mājīgāk labiekārtotu visas telpas. Ir arī jāiekārto teritorija, lai klienti varētu iziet svaigā gaisā, nepieciešami soliņi un lapenīte. Ir vajadzīga arī īpaši nožogota teritorija, lai klienti ar demenci varētu droši uzturēties ārā. Ir jāsaved kārtībā arī blakus esošā meža priekšpuse. Šie nākotnes plāni nav absurdi, tie ir īstenojami,” uzskata E. Jēkabsone.

Viņa skaidro, ja sociālās aprūpes namā klientu ievieto pašvaldība, pirms tam veicot izvērtējumu par to, ka klients nav spējīgs dzīvot viens pats un arī tuvinieki nav spējīgi maksāt līdzmaksājumu, tad šo uzturēšanas maksas iztrūkstošo starpību sedz pašvaldība.

“Ar norēķiniem problēmu nav. Te mitinās cilvēki ne tikai no Valkas novada, bet arī Rēzeknes, Limbažiem, Cēsīm, Smiltenes un Valmieras. Mūs sameklēt nav vairs problēmas, jo SIA “SP Labāka rītdiena” pastāv jau piekto gadu. Mūs zina pašvaldības, un tās iesaka tuviniekiem izmantot mūsu sniegtos sociālās aprūpes pakalpojumus. Dienā saņemam vidēji piecus telefona zvanus, lai uzzinātu par iespējām pie mums izmitināt seniorus. Arī savā mājaslapā un sociālajos tīklos esam aktīvi. Kurš meklē, tas atrod,” uzskata E. Jēkabsone. Uz jautājumu, vai tuvinieki savus vecīšus var apciemot arī klātienē, E. Jēkabsone atbild apstiprinoši, uzsverot, ka vizīte iepriekš ir jāpiesaka, lai telpās neveidotos drūzma.

“Mūsu iekšējās kārtības noteikumi joprojām nosaka, ka, ienākot centra telpās, uz vietas ir jāveic Covid-19 ekspress tests. Skatīsimies, iespējams, no testa drīzumā atteiksimies. Protams, ka pie mums dzīvo arī pavisam vientuļi cilvēki. Tāda ir dzīve. Taču mēs atļaujam sirmgalvim, pārceļoties uz dzīvi pie mums, līdzi ņemt ne tikai kādu mēbeli vai mīļmantiņas, bet arī savu sunīti vai kaķīti. Ir gadījumi, ka seniors aiziet mūžībā, bet par viņa četrkājaino draugu turpinām rūpēties. Klientiem ir arī iespēja skatīties televīzijas pārraides, jo televizors ir gan koplietošanas telpā, gan katrā istabiņā. Ir pieejams arī internets. Maltītes gatavojam paši uz vietas, neizmantojam ārpakalpojumu. Viens no nākotnes projektiem ir Valkā izveidot zupas virtuvi trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem. Cēsīs jau tāda darbojas, un dienā izdalām vidēji 180 porcijas karstas zupas,” stāsta “SP Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja E. Jēkabsone. “Ziemeļlatvija” interesējās, vai šai iestādei ir nepieciešama sabiedrības palīdzība. E. Jēkabsone atzīst, ka neatteiktos no grāmatām, bet visvairāk būtu prieks par brīvprātīgajiem.

“Mums vissvarīgākais ir cilvēka laiks. Labprāt uzņemtu kādu brīvprātīgo, kurš varētu klientus izvest svaigā gaisā, pirms tam viņu saģērbjot. Kopā kādu interesantu nodarbību novadīt. Mēs paši organizējam dzimšanas dienas ballītes un gadskārtu svētkus. Notiek arī koncerti, bet priecāsimies, ja kāds kolektīvs pieteiksies pie mums ciemos,” atzīst E. Jēkabsone.

Valcēniete, 87 gadus vecā Jekaterina Aleksandrenko “Ziemeļblāzmā” uzturas kopš aizvadītā gada 7. decembra. Pirms tam viņa dzīvoja viena pati Valkā, malkas apkures dzīvoklītī, kas atradās otrajā stāvā.  Pēc neveiksmīga kritiena sirmgalve nonāca šajā iestādē.

“Man te ir labi. Par mums rūpējas. Labāk nemaz nevarētu vēlēties. Garšīgs ēdiens ir, tikai man nebija ēstgribas. Tagad nedaudz esmu atguvusi veselību, arī ēst drusciņ gribas. Man ir audžudēls un arī mazmeitiņa un mazmazmeitiņa. Es ne uz vienu neesmu apvainojusies. Tikai uz sevi, ka tik neveiksmīgi nokritu,” atzīst sirmgalve. Viņa ir priecīga, ka ar viņu nodarbojas rehabilitologs un fizioterapeits. Rezultāts ir acīmredzams – Jekaterinas kundze pati var piecelties no gultas.